Būtisks dzimtas pētīšanas dokumentu avots ir dvēseļu revīzijas jeb tautas skaitīšana. Pavisam visā Krievijas impērijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no 1718. – 1858.gadam. Vidzemē dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1782.gadu jeb IV dvēseļu revīziju. Bet Kurzemē(arī Zemgalē), līdz ar pievienošanu Krievijas impērijai, dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1797./1798.gadu, jeb V rdv. revīziju. Vidzemē V dv. revīzija notika 1795.gadā.

VI revīzija notika 1811.gadā, un tajā tika skaitīti tikai vīrieši, iespējams sakarā ar gaidāmo Napoleona uzbrukumu.

VII revīzija notika 1816.gadā, un arī tai bija saistība ar, jau beigušos, karu.

VIII revīzija notika 1834.gadā, XI – 1850.gadā un X 1857./1859.gadā.

Daļējas revīzijas notika arī 1803.gadā Kurzemē un 1806.gadā Vidzemē, un bija saistītas ar brīvo ļaužu skaitīšanu pilsētās un laukos, un arī atsevišķas revīzijas notika 1826.gadā, sakarā ar zemnieku brīvlaišanu.

Arhīvā ir pieejamas arī Latgales dv. revīziju saraksti, tomēr šie dokumenti ir saglabājušies mazā skaitā.

Dvēseļu revīzijās parādās arī pirmie uzvārdi. Vidzemē 1826.gadā un Kurzemē(arī Zemgalē) 1834.gadā. Pēc šīm revīzijām var arī noteikt uzvārda un dzimtas izcelsmi. Katrā pagastā(muižā) drīkstēja būt katrai dzimtai savs uzvārds, kas arī rada saikni vienas dzimtas pārstāvjiem. Šajās revīzijās ir arī dzimtu(uzvārdu) saraksts, revīzijas grāmatas sākumā. Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais – tas varēju būt tēvs vai arī vectēvs utt., un šis uzvārds bija jāpieņem visām atvasēm, bet ja kāds dēls vai mazdēls bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, vai arī pārbraucis uz citām mājām vai pagastu, tad viņš(un viņa atvases) varēja pieņemt pats savu uzvārdu.

Uzvārdus katrs varēja izdomāt pats, vai arī to iedeva muižkungs. Muižkungu dotie uzvārdi parasti bija vāciski. Nereti arī deva uzvārdu vadoties pēc dzimtas vecākā tēva vārda, piem.: Jansons, Pētersons, Andersons, Martinsons utt. Par uzvārdu mēdza kalpot arī māju nosaukums.

Revīzijas bija sadalītas pa muižām(vēlākajiem pagastiem), katrai muižai savs dv. revīzijas saraksts.

Revīzijas saraksts sākās ar muižu un muižas ļaudīm, muižas kalpiem, un pēc tam sarakstā seko zemnieku mājas ar saimniekiem un viņu kalpiem. Lai izšķirtu dzimtas piederību, katrā revīzijā ģimenei bija savs numurs. Šāda kārtība dod iespēju no viena revīziju saraksta izveidot jau veselu ciltskoku 3-4 paaudzēs.

Saraksts bija sadalīts pa ailēm, kur pirmajā ir dzimtas numurs, pēc tam arī uzvārds. Pēc tam sekoja ģimenes sastāvs, vecums iepriekšējā revīzijā, informācija par pārvietošanos, vecums patreizējā revīzijā.

Pirmajās revīzijās(1782.g. un 1795.g.) sievietes un vīrieši tika rakstīti jaukti, 1811.gadā tika skaitīti tikai vīrieši, bet vēlākās revīzijās, sākot ar 1816.gadu, vīrieši tika rakstīti atvēruma kreisajā pusē un sievietes – labajā. Sievietēm sarakstos netika norādīts vecums iepriekšējās revīzijās un pirslaulību uzvārds, kas manāmi apgrūtina šīs sievietes dzimtas noteikšanu.

Tekošais vecums dv. revīzijas sarakstā tiek norādīts tāds, kāds ir uz doto brīdi. Tāpēc atskaitot tikai vajadzīgo gadu skaitu var neiegūt precīzu dzimšanas gadu. Lai iegūtu dzimšanas gadu ir jāatskaita uz ne tikai gadi, bet arī mēneši un dienas, un arī tad var kļūdīties…

Revīzijas saraksta beigās bija pārvietošanās(pārrakstīšanas) ieraksti(Umschreibungsliste), kur tika norādīts, kas ir ienācis(Hinzukommen) muižā un kas no tās ir aizgājis(Abgegangen). Tomēr šie ieraksti ir saglabājušies tikai daļēji.

Dvēseļu revīziju saraksti arhīvā ir atrodami:

Vidzeme – 199. fonds

Kurzeme(arī Zemgale) – 630. fonds

Latgale – 1881. fonds

Vēlāk dvēseļu revīzijas jau tika sauktas par tautas skaitīšanu, un pirmā Krievija impērijas tautas skaitīšana notika 1897.gadā. Diemžēl šīs tautas skaitīšanas materiāli ir saglabājušies daļēji. Starp materiāliem var atrast arī Arensburgas apriņķi(Saaremaa). Arhīvā meklēt 2706. fondā.