Brīnums ir noticis! Aptuveni divas nedēļas pēc tam, kad mēs sākām visaptverošo akciju “Pētersalas smirdīgā dīķa” popularizēšanā, kanalizācijas akās ūdens beidza gāzties pāri un nu jau pavisam ir gandrīz nosūcies. Tātad kāds vismaz pagaidu režīmā pumpē kanalizāciju prom. Nevienu pamanījis to darām neesmu, līdz ar to vēl joprojām mazliet nervozu dara neziņa, cik ilgi šie prieki turpināsies un vai kaut kad nesekos nākošais gāziens.

Tagad neliels rezumē, ko tad mēs darījām, kā šo pasākumu popularizējām Iespējams, ka citiem bēdu brāļiem arī var noderēt.

1. Rakstījām vēstules Rīgas domes komunālajam deprtamentam, saviem apsaimniekotājiem un Rīgas ūdenim. Noteikti ir vērts savākt pēc iespējas vairāk parakstus, tā teikt “ņemt uz masu”. Par spīti tam, ka pasākums šķiet bezjēdzīgs un ļoti ilgstošs, šis ir nozīmīgs solis, jo ar to varat pārliecināt visu pasauli, ka neceļat brēku ūdens glāzē, ka problēmu nerisina jau ilgstoši, un parādīt visiem kādu birokrātisku sviestu jums ir atrakstījuši. Kas vēl svarīgi – nokopējiet sūtītās vēstules vai arī sūtiet tās ierakstītas, lai pēc tam varat pierādīt, ka vispār esat ko sūtījuši.

2. Zvanījām uz visām augšminētajām iestādēm, kā arī Rīgas domes mājokļu un vides departamentu un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo nodaļu. Šī darbība, ja vien šķiet nesāciet lamāties trīstāvīgajiem, tai galā gan izsauc mazu reakciju. Acīmredzot birokrātiskie “atbāzieni” ir pietiekami noslīpēti un reakcija ir no pilnīgas atteikšanās no atbildības (Rīgas ūdenī), līdz futbolēšanai pa riņķi (Rīgas domes mājokļu un vides departamentā un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā nodaļā), vai arī vienkārši atbildes vēstulē norādītā telefona necelšanai burtiski dienām (Rīgas domes komunālajā departamentā).

3. Zvanījām pašvaldības policijai. Inspektorīte šķiet pat veica kaut kādu nelielu apstākļu noskaidrošanu un meklēja vainīgo, tiesa gan, nav zināms ar kādiem panākumiem. Šeit tika prasīts arī pierādījums tam, ka esam kaut ko iepriekš sūtījuši.

4. Rakstījām epastus. Kam tik nerakstījām Rīgas domes komunālajam depatamentam, Valsts vides dienestam, Vides ministrijai, Rīgas domes mājokļu un vides komitejas locekļiem Jānim Ādamsonam, Ievai Akuraterei, Litai Beirei, Valdim Gavaram, Ivanam Ivanovam, Natālijai Mirskai, Dmitrijam Pavlovam, Mārim Puriņam, Vjačeslavam Stepaņenko, Kārlim Strēlim, Raimondam Timmam, Igoram Zujevam. Kā Jūs domājat, cik no šiem atbildēja? Apaļa nulle. Ziniet, ko man tas atgādina? Lūk šo:

 

Vēstules Rīgas domes deputātiem

Rīgas domes deputāti

Paldies šiem tautas kalpiem un pārējiem birokrātiem par attieksmi!!!

5. Uz visu šo ignorantu fona, patīkami pārsteidza iestāde, kas uz epastiem atbildēja – Rīgas domes birokrātijas apkarošanas centrs . Viņi vienīgie no pašvaldības/valsts iestādēm uzrakstīja atbildi un, pēc visa spriežot, viņu dēļ šeit ieradās bariņš pārstāvju no Ziemeļu rajona izpilddirekcijas. Var jau būt, ka tas ir tāpēc, ka šo iestādi nodibināja pirms pāris mēnešiem, bet tas šai gadījumā pat nebūtu svarīgi. Atbildēja arī sūkņu stacijas īpašnieka Goldncrown pārstāvis Juris Saulītis, kuram varam lielā mērā par visu šo situāciju pateikties. Jāatzīstās nemaz necerēju.

6. Nokļuvām Latvijas radio ziņās, paldies korespondentam, tiešām ļoti labi un profesionāli informēja par situāciju. Nokļuvām radio SWH Klekša rīta iznācienā, paldies Mārim Zanderam par ironiju. Par mums ziņoja arī LETA, paldies LETAs korespondentam. Bildes nopublicēja diena.lv. Sākām popularizēt dīķi šai blogā.

7. Acīmredzot visa tā rezultātā gan sūkņu stacijas īpašnieks, gan Rīgas domes mājokļu un vides komitejas pārstāvji saprata, ka situācija ir pietiekami nopietna un darīšana ir ar histēriķiem, kas vaļā nelaidīsies, tapēc gadiem marinēto situāciju atrisināja tuvākajā komitejas sēdē. Protams, vēl nevar teikt HOP, jo jaunas sūkņu stacijas vēl nav un nemaz nevar tik ātri būt, bet pagaidu risinājums ir rasts un nākotne vairs neizskatās tik smirdīga

Protams pēc tā visa jautājums paliek:

KĀPĒC BIJA NEPIECIEŠAMS TĀ ČAKARĒTIES UN KĀPĒC TO NEVARĒJA IZDARĪT BEZ VISAS VALSTS INFORMĒŠANAS???

Pēdējā laikā daudz domāju par to, ko varētu darīt tādu, kas man sagādātu patiesu prieku un nodrošinātu līdzekļus iztikai un baudām. Viena no tēmām/nozarēm ir procesu optimizēšana/sakārtošana. Plāna kā to realizēt gan vēl nav – bet gan jau būs labi, jo skaidri definēta vēlme ir puse no uzvaras. Ja kādam ir ieteikumi vai idejas par to, ko man vajadzētu darīt – priecāšos uzklausīt.
Šajā sakarā: mans nesenais piedzīvojums ar auto novietošanu Tallinā un soda kvīts par nepareizu novietošanu saņemšanu.
Visa komunikācija ar igauņu valsts aparātu notika pa epastu (nosūtīju arī foto no notikuma vietas) un lēmums par sodu 480 eek (ap Ls 30) ir atcelts – no sākuma saņēmu to igauniski ar digitālo parakstu parakstītu – to man laipni iztulkoja stāvvietu pārvaldošā uzņēmuma pārstāvis, jo man kā LV pilsonim protams nav Igaunijas e-paraksta ierīces. Vēl palasījos internetā ka vispār juridiski ārzemēs sastādītu soda kvīšu
Manuprāt, latvijā elektroniska komunikācija nekad nedotu rezultātus un nekas sakarīgs nenotiktu, ja nebūtu kaudzes papīru un birokrātijas labirintu staigāšanas.
Latvijas ierēdniecībai vajadzētu mācīties no kaimiņvalstīm.

Un par baudu laikam jau vēl ko teikt, bet aizmirsu.

Reģistrācija
Šis ieraksts laikam nebūs tik izsmeļošs, kā iepriekšējie, jo pulkstenis jau ir pāris 2iem naktī. No rīta piecēlos laicīgi, lai ar sabiedriski transportu aizklumpačotu līkajām kājelēm uz ENSEM-INPL.
Tā kā vakar nokārtoju, ka mana EVAK karte ceļo no Latvijas (paldies reģistrācijas administrātorei tajā iestādē), kā arī tika nokārtots, ka dokumenti, par to, ka es tiešām esmu ERASMUS students, kurš pirms tam mācījās V-pilī bet tagad mācās Nancy, tika atfaksēti vakar (Lielais paldies Aigai I., Gaļinai H., Daigai I. un visiem, par kuriem man nav ne jausmas, bet kas piedalījās šajā procesā.) Vakar satiktā aktīvā un jaukā dāma izrādījās Katrīna Somjella (Catherine Sommiel), kura laikam ir baigā šiška turpat uz vietas INPL’ā.
Lai nu kā- no rīta devosuz INPL. Tā kā nebiju vēl iegādājies biļeti, bet pēdējā brīdī ieskrēju tramvajā, kas īstenībā var pārvērsties par trolejbusu, bet ir aprīkots arī ar dīzeļa dzinēju (es viņu ērtības labad saucu vienkāršoti par hibrīdu), kāds vietējais students man atdeva savu pēdējo neiztērēto biļeti (tā kā viņš jau bija iegādājies mēnešbiļeti, tad liela sāpe, ka es iztērēju viņa pēdējo braucienu, viņam nebija). Mazliet parunājām transportā… Nu labi- mazliet vairāk nekā mazliet. Viņš mācās Academie de Science- apmēram 2-3 kvartālus no manis.
Ierados INPL- mazliet ar rezervi, tāpēc palika laiks labirintu pētījumu turpināšanai- sistēma (regulārā konstante ir sameklēta), atliek tikai pierast pie izvietojuma… Spāņi, ar kuriem reizē Selīna (Céline) mūs pavadītu, nebija ieradušies. Viņi ieradās vēlāk… Kā jau spāņi… Pēc tam visi kopā aizpildījām A3 lapu (no abām pusēm) ar datiem par to, kur esam dzimuši, kāda ir mūsu adrese, kāda ir vecāku adrese, ar ko nodarbojas vecāki, ko esam mācījušies pēdējajā mācību gadā et cetra et cetra… satiku vienu dāni, kas vispār nerunā franciski, bet tā kā viņš mācīsies Master programmā un tikai angliski, tad viņam tas lielas problēmas nesagādās… Aizpildīt anketu gan viņam bija sarežģīti… Ieguvu studenta sertifikātu, nevis studentu karti, kamēr mana EVAK karte ir ceļā. Abi runājot, satikām arī divas meitenes no Taivānas, ar kurām rezultātā nopļāpājām kādu pusstundu.
Pēc tam devos Selīnas medībās, lai dabūtu sev pieeju internetam, bet viņa bija aizgājusi pusdienās (nekādu pārmetumu, jo man šķiet, ka mazliet brīvs pusdienlaika grafiks ir nepieciešams – ne visiem gribas ēst vienā un tajā pašā laikā. Un apmēram laiks ir zināms). Nolēmu arī iemēģināt studentu restorānu, paprasīju vienam pasniedzējam kur tas ir, bet tā kā lija, viņš mani kopā ar vēl diviem studentiem (laikam viņa aizbilstamie), mašīnā aizveda līdz ēdnīcai, kas ir pretējā ielas pusē, bet gabals ir kāds 1km Labi, ka aizveda, jo lija pamatīgi. Un līs! J. Žagars jau brīdināja. Un Radu Ranta arī. Pie tam līst ne pa jokam. Pēc ēšanas (sāku pierast pie tā, ka parasti klāt piedzer ūdeni), vēl nedaudz paklaiņoju pa ENSEM-INPL un uzzināju, ka interneta pieeju iegūšu 1dien, kad arī ar manu koordinātoru jāpārskata studiju programma (tā kā man ir priekšmeti no vairākiem kursiem, iespējams, ka kaut kas pārklāsies).
Pēc tam diena brīva, nolēmu apskatīt mobilā tel. karšu cenas centrā+ iegādāties mēnešbiļeti. Pastāvēju rindā, bet tagad veselu mēnesi varu braukāties pēc sirds patikas visos transportos- domāju, ka atmaksāsies, ja gadījumā ātri vajag nokļūt no vienas vietas uz otru (sīkākus aprēķinus droši vien sniegšu vēlāk).
Nolēmu iemēģināt transportu tā pa nopietnam un izbraucu kārtīgu loku pa pilsētu, paspēju izlīt vēlreiz un mājās atgriezos jau ap kādiem 6iem. Pēc kurmja ekvivalenta iepirkšanas (izlietnei) jau vakars bija klāt- nedaudz pakomunicēju ar kādu Igaunijas studenti, kas šeit jau trešo gadu studē ekonomiku. Vakars klāt- tiku pie interneta, attiecīgi izveidoju šo blogu un saliku iekšā visu līdz šim sakrāto materiālu. Vēl pāris e-pasti un tad gan gulēt.
Sanāca pārlasīt pāris savas dienasgrāmatas iekš draugiem.lv- par dažām gluži vienkārši patiesi smējos… Rītdiena mani gaida ar pēdējiem HockeyFace punktiem uz I tāpēc jāgatavojas cītīgi…

Neliels piemērs dokumentu ķēdei šeit:
Es nevaru nopirkt telefona karti, jo man nav čeka grāmatiņas;
Čeka grāmatiņu varu saņemt bankā, kad visas formalitātes būs nokārtotas- vēl jāiesniedz studenta karte no Nancy universitātes;
Studenta karti es dabūšu, kad viss iekš skolas nokārtots ar veselības apdrošināšanu;
Lai būtu ķeksītis pie veselības apdrošināšanas ailītes, jāsamaksā 200EUR, vai arī jāsagaida mana EVAK karte no LV.

Nu kaut kā tā…

Šodien biju skolā. Pie reģistrēšanās veselības apdrošināšanas polisi. Aizgāju uz banku un tur man pateica, ka varu tādu uztaisīt, tikai vajag sociālās reģistrēšanās numuru, ko man iedos reģistrējoties skolā. Tres bizarre. Tā arī bankā sieviete teica. Tres bizarre. Tagad lieku pa mapēm visus dokumentus (kopā varētu būt kādas 50+ A4 lapas, bet tas ir kopā ar tiem dokumentiem, ko es paņēmu līdzi no LV. Varbūt arī aizvelk līdz visiem 100, ja ieskaita arī tos dokumentus, kas bija jāparaksta (+ viens eksemplārs pašam), lai atvērtu bankas kontu (nevaru pat iedomāties, cik daudz papīra viņiem dienā tiek izlietots). Bankas konts, cik noprotu, nepieciešams arī lai veiktu visādas maksas utml. Bet nu pēcāk, ja atcerēšos (varētu kāds atgādināt), uzrakstīšu īsu ieskatu, par to, kas jāzin, braucot uz šejieni, lai nav jāmaldās pa birokrātijas džunģļiem.
Par citu tēmu. Tagad skatījos savu Learning agreement. Ir izmantota elektroniskā kopija, ko nosūtīju paralēli Ivsiņai iedotajai. Tagad tā arī nezinu, vai viņas sūtītā vispār nonāca galā vai nē. Bet droši vien, ka viss bija kārtībā.
Paralēli birokrātija, rokos cauri saviem vecajiem fr. val. pierakstiem.
Ķiršu burku par masāžu!!! (Un man patiešām ir ķiršu burka) Mugura normāli nogurusi.
Labā ziņa- manā istabā ir kārtība. Sliktā ziņa- lielais vairums cilvēku to neuzskatītu par kārtību. Tāpat kā viņi neuzskatītu par kārtību sabalansēta koka struktūru vai arī pointeru (rādītāju) struktūras kā tādas, jo datora atmiņā viņas ne vienmēr ir pēc kārtas… Nu ideju jūs cerams sapratāt- lielākā daļa normālo cilvēku teiktu, ka te ir bardaks… (R.E.M. skan fonā un ķeros atkal pie papīru kārtošanas)…
Besī ārā, ka vienīgās divas vietas, kur mums izdevies tikt pie wifi ir MGEL apdrošināšanas birojs un McDon, Latvijā plašāk pazīstams kā Maķītis jebšu McDonalds. Bet nu pie interneta tikām.
Nupat pārskatīju un pārskaitīju konta atvēršanas dokumentus – 27 lapas.
+26 ko parīt pie reģistrēšanās obligāti jāpaņem līdzi. Tas nozīmē, ka es vai nu pārspīlēju vai arī nemāku skaitīt. Lai nu kā- es nepieskaitu arī dokumentu kopijas, kas drošības pēc jātur pa rokai
Tiku pie veļas mazgāšanas taloniem- vēlāk droši vien jāizmēģina darbībā, jo kopš sākām braucienu ir uzkrājies padaudz netīrās veļas…

1. septembris sākās kā parasti… vismaz kādam noteikti. Pagājušo reizi pirmajā septembrī vēl biju Zviedrijā, šoreiz vismaz visu dienu pavadīju vienā apvidū. Tā kā bija nepieciešams nodot garo sarakstu ar ķeksīšiem par to, kas ir un kas nav mūsu istabās, izmēģinājām laimi no rīta. Gara rinda. Nolēmām, ka vēlāk. Tālāk neatceros, bet laikam taisījām kaut ko ēst. Ā- ieprovējām jauno mikreni. Cool! Kādam sapņu piepildījums, kādam vienkārši ēdamais. Nolēmām vēlreiz pārbaudīt rindu un tad doties uz BNP Paribas. Rinda joprojām gara. Aizbraucām uz centru (man joprojām liekas, ka Nancy ir lielāka, nekā Jānis saka, bet varbūt tāpēc, ka es rēķinu arī “pierajonus” (apmēram kā Ziepniekkalns Rīgā…). Lai nu kā, aizgājām uz banku, bet jaukā meitene ar ko bijām sarunājuši rendez-vous, mūs piečakarēja un tā arī nebija ieradusies… Bet ej nu sazin- varbūt kāda nopietna problēma. Lai nu kā, mēs tikām uzņemti ar pilnu nopietnību, viens vīrietis aktīvi skraidīja apkārt, vēl viena sieviete arī mēģināja kaut ko darīt. Galu galā rikšanās tika pārlikta uz rītdienas 10tiem no rīta (vēlāk svarīgi). Aizdevāmies atpakaļ uz kojām (joprojām gara rinda).
Pēc tam dienas notikums- devāmies uz jauno mācību/darba vietu. Pirms došanās izstāvējām rindu, bez sarežģījumiem- dīvaini… Aizdevāmies ātri, pēc dotās adreses. Bet Radu (manu koordinatoru) vairs sazvanīt nebija iespējams. Vietējie gādīgie cilvēki aizsūtīja mūs pāris kvartālus tālāk, kur ir viņa oficiālā darba vieta. Aizdevāmies, bet izdevās sazvanīt Radu un kā rādās, pirms tam bijām bijuši gandrīz pareizajā vietā- brauciens atpakaļ (jau ar vieglu grr pieskaņu) un nonākam pretējā ielas pusē no turienes, kur bijām bijuši pēc tam. Ēka kārtīgs labirints. Vesela diena (3.09) tiks veltīta, lai iepazīstinātu visus ar esošo kārtību. Jānim nāksies pasniegt lekcijas franciski. Radu ir riktīgi foršs. Valērija arī. Domāju, ka Selīna arī būs. Bet ar viņu jātiekas rīt 8os no rīta, lai vēl paspējam uz BNP (izrādās, ka tā ir lielākā banka pilsētā un no tās nav ko baidīties).
Vakariņas gatavojot pāris atziņas: Es dzīvoju 0tajā stāvā, bet virtuvītēs plītiņas strādā tikai 1 un 3 stāvā. Cīsiņš labāk lido uz leju nekā uz augšu. Man tagad franču valodas apguve notiek “tout jour et tout le jour” (ja pareizi uzrakstīju, tad tam vajadzētu nozīmēt ~”katru dienu un visu dienu”).
Jāiet gulēt, lai rīt var celties. Labā ziņa- datorā atradu vecos franču valodas materiālus. Joprojām nevaru izdomāt vai ņemt papildus fr. val. kursus vai nē, jo tā tomēr ir branga nauda un arī brangs laika patēriņš. No otras puses- laiku mācībām tāpat vajadzēs patērēt un pēc tam būs vieglāk.
Laimīgas nebeigas…

31. augusts. Dienas uzdevums- Uz mēnesi izmitināties kopmītnēs.
Toms mūs aizveda līdz Vajadzīgajai vietai (jau vakar apsekotai). Pastāvējām kādas 20 minūtes (varbūt vairāk) rindā, aizpildījām pāris dokumentus un devāmies pāris kvartālus tālāk pēc apdrošināšanas dokumentiem… Tur gan nācās patusēties krietni ilgāk. + Bon Parnu vai kaut kā tamlīdzīgi nosaukts kantoris (apskatījos- “BNP Paribas”) piedāvājās mums segt apdrošināšanas izdevumus. Ar krietnu devu neticības tomēr piekritām (vēlāk došu ziņu, vai bija vērts). Rīt privāta tikšanās ar mūsu dokumentu koordinatori (varbūt tomēr bija vērts… ). Protams ik uz soļa sastopos ar nepieciešamību pēc franču valodas un gandrīz vai jāsaka, ka labi, ka viņi tikpat kā nerunā angliski. Vismaz manas franču valodas komunikācijas spējas kaut kā progresē – vismaz man pašam tā šķiet. Lai nu kā- beigās tikām arī pie pašas apdrošināšanas. Atgriezāmies atpakaļ, aizpildījām vēl pāris dokumentus un galu galā saņēmām numuriņu atslēgas. Ielas stāvs. Izlietne istabā, virtuve un tualete/duša uz stāvu. Ventpils kojas salīdzinājumam ir Olimpa kalns (dievu miteklis)… Iespējams, pievienošu arī fotoreportāžu par šo tēmu. Labā (vai vismaz smieklīgā) ziņa ir tā, ka manā istabā ir bidē… lai arī kāds praktiskais labums man no tā būtu… + Pa dienu piefiksēju, ka Nancy uzturas ļoti pievilcīgas pretējā dzimuma pārstāves- var jau būt, ka, kā Kļava saka, sen neesmu dabūjis, bet nu katrā gadījumā patīkama sabiedrība. pagaidām ar nevienu personīgi iepazinies neesmu, bet vēl pāris nedēļas kojās, domājams, būšu. Atgriežoties pie pilsētas izpētes, pēc iekārtošanās devāmies iekarot pārtikas industriju. Pirmais mūsu medījums bija kaut kas līdzīgs “Mājai un dārzam”… bet pāri ielai bija lielveikals. Pagaidām sastaptās problēmas (man personīgi)- mazliet pārāk salds piens, iztrūkums pēc žāvētās gaļas sortimenta kā arī (jau pirms gada novērots) krējuma dīvainuma koeficients…
Lai nu kā- tapa studentiem pilnīgi un galīgi netradicionālas virtuves paraugs- pelmeņi. Man, kas sevi atzīst par zināma mēroga virtuozu šajā jautājumā, nācās būt pieticīgam, jo gan visas nepieciešamās garšvielas, gan kausiņš palicis dzimtenē(btw- Ritenīša un Alda dāvātais karogs godam plīvo). Bet nu paēdām. Ledusskapja pagaidām nav. Sēroju. Bet ir mikrene. Un McDon’ā studentiem atlaides. Uzminiet, cik bieži es uz turieni iešu? Pēc vakariņām nolēmu pastaigāt pa pilsētu. Ar pilsētas mednieka attīstītajiem instinktiem un trolejbusa līnijas karti rokās es devos ielās, bet jau pēc kādām 5 minūtēm iznācu no picērijas ar laika zoba nesaudzētu karti. Izstaigāju vietējos kvartāliņus, bet ņemot vērā to, ka visa pilsēta ir slīpumā, tas bija diezgan nogurdinošs uzdevums kājām. Atgriezos un sapratu, ka nāk miegs, bet vēl jāsaprot, ko īsti nozīmē katrs no dienesta viesnības ekipējuma uzskaitījumiem- novirzes no standarta vārdnīcas vārdu krājuma šajā jautājumā ir ievērojamas. Ceru atcerēties rīt to visu norakstīt un pēc tam iemācīties. Droši vien loģiski saprotams, ka ar laiku mani apraksti kļūs īsāki, jo laiks būs mazāk un jūs potenciāli interesējošu notikumu arī. Tādēļ varat pieņemt, ka tagad uzrakstu tā pavairāk, bet kādā brīdī nerakstīšu nemaz… . Katrā gadījumā man jau ir pazīstams viens puisis no Marokas (~Oman), kas man palīdzēja ar kopmītņu inventāru, Oskars, kurš laikam ir no Ķīnas, bet šeit studē spāņu valodu, kā arī viņa draugs Amin. + Vēl 2 puiši, kuru izcelsmes valsts ir kaut kur R-Āfrikā, bet nosaukums man atgādina Bantanariva (ņemot vērā augstāk minēto piemēru ar Bon Parnu, diezko uzticību izraisoša mana atmiņa neliekas…(nupat (04.09.09) apskatījos kartē- Burkina Fasa laikam būs mazliet precīzāks vārds)) Lai nu kā- visi šeit ir pretīmnākoši un jauki. Turpmākie uzdevumi- tikt pie interneta (šis top iekš EmEditor (notepad lielais brālis)), turpināt fr. val. apguvi+ meklēt dzīvesvietu.

Ielikšu divas saites, lai izrakstās Googlē:

Latvijas Muita liek justies kā noziedzniekam
Pazemojumi Latvijas Muitā: otrā daļa

Ja godīgi, esmu mazliet satriekts. Birokrātija ir visaugstākā līmenī. Jo ilgāk čakarē, visticamāk, jo ir labāka dzīve valsts iestādēs strādājošiem. Ieķīlāt dzīvokli izrādās ir jāgaida vismaz 2-3 nedēļas, k-gan reāli tur vienīgais, kas ir jāizdara – jāievada A4 lapu datorā. Lūgšanās, prasības, situācijas izskaidrošana nedod pilnīgi neko, kaut gan skatoties uz darba apjomu, kāds ir Zemesgrāmatās (ar katru nedēļu samazinās par 20-30%, publiski pieejami dati) par to neliecina.  Realitāte ir sekojoša – pirmo kredīta daļu izmaksā tikai tad, ja ir šis nostiprinājuma lūgums parakstīts zemesgrāmatā, pirkuma līgumā ir atrunāts, ka ir jāiemaksā nu jau otrā daļa par dzīvokli – 3200EUR līdz šā mēneša 30-am datumam. Ja tas nav izdarāms, dzīvoklis var vienkārši iet garām kopā ar iepriekšējo summu 3000EUR (rokasnaudu).

Protams, ka bez šīs pirmās kredīta daļas nevar arī reģistrēt dzīvokli Rīgā, jo gluži vienkārši nav tik daudz naudas, lai samaksātu valsts nodevu (vismaz 1000EUR)

Fantastika, ko lai saka. Mēģināšu šonedēļ pakrist uz nerviem, varbūt sanāks tomēr iekustināt cilvēkus un likt tiem strādāt.

Naišao sam na vrlo interesantnu stranicu (na engleskom jeziku):

http://learn-croatian.com/

gdje možete, da besplatno učite hrvatski jezik. Stranica ima i zvučne zapise za lakše učenje jezika in puno ostaloga.

Na stranici:

www.ihjj.hr

možete pronači interesantne informacije o hrvatskom jeziku. Institut za hrvatski jezik i jezikoslovlje osnovan je 1948. g., a pod sadašnjim imenom djeluje od 1997. godine. Rad Instituta odvija se u sklopu znanstvenoistraživačkih projekata.

Zanimljivi linkovi na temu rječnika hrvatskoga jezika:

English-Croatian Insurance Glossary;

http://jagor.srce.hr/HAD/rjecnik.htm

Rjecnik Interneta:

http://www.e92.hr/rjecnikinterneta/index.aspx

Swedish-Croatian Dictionary (Skolverket):

http://lexin2.nada.kth.se/sve-kro.html

Interesantni linkovi na temu hrvatskoga jezika:

Hrvatski jezik:

http://www.hr/hrvatska/language/

Institut za hrvatski jezik i jezikoslovlje:

http://www.ihjj.hr/

Jezicne tehnologije za hrvatski jezik:

http://jthj.ffzg.hr/

U današnjem svijetu globalizacije postaje prevođenje sve bitnije in sve više tvrtka se odlućuje za lokalizaciju, to je prilagođenje materiala na lokalne karakteristike.

Dobrodošli na naši web stranici, koja će se baviti sledećim temama: prevođenje i prijevodi, pa i nekim drugim, hobby temama.