“Barselonas mērķi” ir ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas neatņemama daļa, un tie paredzēti, lai jauni vecāki, it īpaši sievietes, varētu strādāt. Publicētais ziņojums ietilpst plašākā Komisijas pasākumu paketē, kas izstrādāta, lai uzlabotu darba un privātās dzīves saskaņošanu Eiropā (skat. IP/08/1450).

“Mēs vēl ne tuvu neesam sasnieguši mūsu mērķus attiecībā uz bērnu aprūpes pakalpojumiem, un mums jāpieliek lielākas pūles! Lai vecāki varētu strādāt, lai uzlabotos dzimumu vienlīdzība un tiktu sekmēta sociālā iekļautība, ir ļoti svarīgi, lai bērnu aprūpe būtu vajadzībām atbilstoša un pieejama,” teica nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla. “Bērnu aprūpe ir arī ļoti svarīgs elements, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanu: ja nav pieejami atbilstoši atbalsta pasākumi, ir lielāks risks, ka ģimenēs nebūs bērnu. Pašreiz piedāvātā bērnu aprūpe joprojām ir nepietiekama. Valstu valdībām ir jārisina šī problēma, un ES atbalstīs to pūliņus uzlabot bērnu aprūpes struktūras, līdz 2013.gadam piešķirot ES finansējumu pusmiljarda eiro apmērā.”

Pastāv tieša saikne starp bērnu aprūpes pieejamību un vecāku nodarbinātību algotā darbā. Eiropas Savienībā vairāk nekā 6 miljoni sieviešu (vecumā no 25 līdz 49 gadiem) apgalvo, ka viņas ir spiestas būt nenodarbinātas vai strādāt nepilnas slodzes darbu, jo jāpilda ģimenes pienākumi. Vairāk nekā ceturtdaļa šo sieviešu uzskata, ka lielākā problēma ir bērnu aprūpes struktūru trūkums vai to izmaksas. Kvalitatīvu bērnu aprūpes struktūru pieejamība par pieņemamu cenu, kuras ir pielāgotas vecāku un bērnu dzīves ritmam, ir obligāts priekšnosacījums, lai sekmētu sieviešu piekļuvi algotam darbam. Ja vecāki var strādāt, tas ļauj izvairīties arī no strādājošo nabadzības un mazināt nabadzību viena vecāka ģimenēs, kuras daudz biežāk nonāk šādā situācijā (32%) salīdzinājumā ar visām mājsaimniecībām, kurās ir bērns (17%). Visbeidzot, ņemot vērā demogrāfiskā pieauguma palēnināšanos Eiropā, bērnu aprūpes struktūru nodrošināšana ir vajadzīga, lai ģimenēs būtu bērni. Dalībvalstis, kurās dzimstības līmenis pašlaik ir visaugstākais, ir tās, kurās ir veikts vislielākais darbs, lai atvieglotu darba un privātās dzīves saskaņošanu vecākiem un kurās ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis.

Publicētajā ziņojumā pirmoreiz sniegti saskaņoti un salīdzināmi dati par oficiālo bērnu aprūpes sistēmu izmantošanu dalībvalstīs. Lielākajā daļā ES dalībvalstu nav nodrošināti vajadzīgie bērnu aprūpes pakalpojumi, kas savukārt ir šķērslis vecāku un jo īpaši sieviešu nodarbinātībai. Lai gan ir panākti uzlabojumi, ir vēl daudz darāmā, lai sasniegtu apmierinošu bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības līmeni, jo īpaši bērniem līdz trīs gadu vecumam. Šajā jomā situāciju varētu uzlabot, gan atverot jaunas bērnu aprūpes struktūras, gan uzlabojot bērnu neformālās aprūpes profesionālo līmeni, piemēram, nosakot kvalitātes prasības, uzlabojot nodarbinātības nosacījumus un darba samaksu, kā arī personāla apmācību. Turklāt bērnu aprūpes iespējas ir jāpiedāvā arī tiem vecākiem, kuriem ir netipisks darba laiks vai kuriem ir slimi bērni.

Visām iesaistītajām pusēm un it īpaši valsts un pašvaldību iestādēm, darba devējiem un darbiniekiem vajadzēs mobilizēties, lai izveidotu kvalitatīvus un pieejamus agrīnas bērnu aprūpes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Komisijai nav tiešu pilnvaru bērnu aprūpes jomā. Tomēr tā atbalstīs centienus sasniegt Barselonas mērķus un rosinās līdzfinansēšanas iespējas, piemēram,

• Eiropas Sociālā fonda, plašu izmantošanu;
  
• turpinās uzraudzīt ar Barselonas mērķiem saistīto darbu, nodrošinot atbalstu kvalitatīvas un salīdzināmas statistikas veidā un vajadzības gadījumā sniedzot konkrētus ieteikumus atsevišķām dalībvalstīm;
  
• dažādās labas prakses apmaiņas programmās veicinās pieredzes apmaiņu starp valstīm saistībā ar bērnu aprūpes struktūrām un sekmēs pētījumus par darba apstākļiem pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes nozarē.
  

Informāciju sagatavoja:
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085414, 67085421
ivars.busmanis@ec.europa.eu;
kaspars.kreics@ec.europa.eu

Saite uz oriģinālu.