o francuskiej formacji Flairs już kiedyś szerzej pisałem a’ propos ich debiutanckiego krążka. dzisiaj w związku z reedycją chyba najbardziej znanego singla ‘Truckers Delight’, który doczekał się nowej i lekko zabawnej oprawy video. mało tego, singiel obok oryginału zawiera dwa cool remixy, za którymi stoją niezawodny Alex Gopher i niejaki Alixander III, połówka aktualnie dość mocno promowanego przez blogosferę, kanadyjskiego duetu Azari & III. to oni odpowiedzialni są za numer ‘Hungry For The Power’.

November 23rd, 2009

November 19th, 2009

verzichte ich in den kommenden Wochen auf gar nix!

Stattdessen gehe ich halt eben einfach einmal mehr tanzen.

Ich freue ich mich schon darauf!
Will jemand mit?

November 18th, 2009

Šis ir turpinājums rakstam “Staro Rīga“

Jau otro vakaru klīdu pa Rīgu meklējot objektus, pirmajā dienā bija par maz, radās nepārvarama vēlme apskatīt vēl. Un jau atkal apkārt bija pilns cilvēku ar statīviem un diezgan niknu foto tehniku un pat daži cilvēki ar šo ūberforšo tehniku bija tādas lāmes un lietoja zibspuldzi. Pirmais ko vajadzēja izdarīt, bija atrast normālu karti(nevis izprintēto, melnbalto variantu, kur neko nevar saprast). Pie TELE2 centra, Merķeļa ielā, pastaigājās daži jokaiņi, baltos tērpos, kuri dalīja kartes un dedzīgi aicināja padzert karstu tēju TELE2 centra telpās. Uzreiz viņiem tika pieskaņota iesauka- “meteorītu čaļi”. TELE2 kvartālā, jau pāri ielai skatoties bija jaušama supervaroņu tematika.

Ieejot parkā uzreiz viss bija skaidrs, kartona supervaroņi ar aprakstiem, katra spējām atbilstošs izgaismojums. Diemžēl nesapratu kāpēc dažus supervaroņus nosauca latviski(Elektro), dažus angliski(Laser, Fireman) un vispār kāpēc Rīgā, nākotnē, runā angliski(reference uz TELE2 supervaroņu reklāmu)? Diezgan ātri izstaigāju parku, tomēr, tesla coils a.k.a “Zibens gaisma” pievērsa manu uzmanību, pie tā pavadīju kādas 15 minūtes, pēc tam tesla coils nobeidzās. Šausmīgi kaitināja Laser supervaroņa, kartona gabala izdotās skaņas. Uzreiz uzdevu sev jautājumu, vai tesla coilu var uztaisīt mājas apstākļos, neieguldot daudz līdzekļu. Jau izejot no parka secināju, ka to ir salabojuši un tas darbojas labāk nekā iepriekš.

Šoreiz Vecrīgas ielas bija daudz tukšākas un atgādināja spoku pilsētu, no bladez uzzināju, ka Half Life 2 pilsēta City 17 ir veidota pēc Vecrīgas plānojuma. Kādu mirkli padomāju un izspriedu, ka 2 Ls par skatu no augšas ir par dārgu un attālinajos no Sv. Pētera baznīcas. Šovakar izdomāju, ka japaņem arī populārākā objekta bildi- “Bāka”

Apbrīnojami, bet arī Doma laukumā šovakar rosība bija daudz mazāka, iespējams, ka lietus dēļ. Beidzot varēja kārtīgi nobildēt “Rudens ogles”, patīkami bija visā šaja pasākumā redzēt arī dzīvo uguni, bija silti. Kāds apšaubāmi gudrs tēvs bāza savu pāris gadus veco bērnu ar seju pārmērīgi tuvu liesmojošajiem stabiem, drama-lama, kur nu bez tā.

Klīstot arvien dziļāk mazajās Vecrīgas ieliņās, beidzot, atradu “Balinātāju”. Izdzirdod komentāru no kādas blakus ejošas sievietes: “Trīs balti krekli, ja būtu četri, būtu reklāma”. Ņjā, aiz stūra bija ceturtais, tiešām reklāma klubam “Četri balti krekli”, bet varbūt tikai sakritība. Jebkurā gadījumā šis objekts, šovakar izraisīja manī lielāko sajūsmu- patīkami izgaismoja ielu un tuvakās ēkas.

Tālāk sekoja “Akmens gaisma”, Herdera laukumā. Sākumā objektu pat nepamanīju. Tiešām skaisti mājas dekora elementi, diemžēl manam aparātam zooms ir diezgan pašvaks un nekādas episkās bildes nesanāca, tikai tāds kā kopskats. Noteikti mēģināšu izveidot ko līdzīgu majās, tikai daudz mazākos izmēros, ideja aizrāva.

Netālu, Arsenāla ielā, bija izvietota gaismas instalācija “Cukerbekera atgriešanās”. Pati instalācija nebija nekas īpašs, pāris maisi, bet stāsts ko šis darbs nes lika aizdomāties, par to kas reiz bijis, kas palicis un kas būs/nebūs. Neizprotams prieks radās par to, ka atkal tika darbinatas šīs senās pacelšanas iekārtas- dīvaini.

Pie RTU ēkas aizmugurējās daļas, tika izstādīts darbs “Kaleidoskops”, atkal projektors. No kaut kā, kas tiek veidots pie/uz RTU ēkas es biju gaidījis daudz, daudz, daudz tehniskāku risinājumu, šī vakara visnepopularākais objekts, personīgi es uzskatu, ka varēja būt labāk, jo attēli diezgan ātri atkartojās(neraksturīgi kaleidoskopam).

Pēdējais, ko apskatīju bija “Tauriņdeja”, iekšā kupolā, uzstājās iluzionists. Ja būtu zinājis, būtu nācis ātrāk, paspēju uz pašām beigām: galda dancināšanu un piena krūzi. Aplausi studijā! Pats kupols lika aizdomāties par tiem, kas ir sarijušies ripas- dīvaini(atkal).

Skatoties uz “Seno šokolādes stāstu”, likās, ka esmu kādā spēlē/filmā un tūlīt man uzbruks goblini- nezinu, bezsakarā, bet bija tāda sajūta. Maz cilvēku, kuri klusi pārvietojās pa šaurajām ieliņām, kuras bija apspīdētas dīvainā, oranžā gaismā- nice!

No paša stāsta lāga neko saprast nevarēja, jo nebija īsti labas vietas, kur to visu projicēt, traucēja, logi, durvis un citas muļķības, bet kopējais iespaids šajā vietā bija lielisks- cita pasaule.

Šī vakara nagla bija Epicteam.inc izveidotais LOL(lol) uzraksts uz AB dambja “Izgaismo pats” objekta, sarkanā krāsā. We made it LOL! Liels paldies atsaucīgajiem, kas piepalīdzēja šo domu īstenot, jo cilvēku pūlis bija milzīgs un slēdžus visu laiku kāds grozīja, it īpaši bērni. Sākumā šķita, ka tas ir neiespējami(tas jebkurā gadījuma ir iespējami, bet tas bija diezgan mission impossible). Tas nemaz nepārsteidza, ka kontroles slēdži bija pamatīgi izvagoti.

Bilde by bladez

P.S. Pirmajā rakstā pieminētas dienas gaismas lampas tomēr ir objekts – “Gaismas ceļš”

uchodzą jako jeden z najbardziej energetycznych i szalonych teamów na scenie dance i żeby było jasne, nie pochodzą ani z UK ani zza Atlantyku a dokładnie z miasta Navarra w Hiszpanii! już zdążyli podbić londyńskie i kontynentalne kluby. związani z kierującą się specyficznym gustem i smakiem muzycznym, francuską oficyną Kitsune. dla niej też ukazał się pierwszy oficjalny singiel ‘Xtatic Truth’, który narobił sporo zamieszania świeżym i oryginalnym podejściem do gatunku. poniżej klip dla przypomnienia.

na ostatniej kompilacji, Kitsune Maisone 8 wśród 20 numerów znalazł się zupełnie nowy singiel Crystal Fighters zatytułowany ‘I Love London’. oficjalnie ukaże się 30.11. i oprócz oryginału kilka remixów, za którymi stoją In Flagranti, Qoso, Delata Heavy, Brackles, Matt Walsh & Alex Jones.

‘Cities Of Gold’, debiutancki krążek australijczyków z Lost Valentinos wyszedł już kilka miesięcy temu. notabene, polecam przesłuchanie… a tutaj całkiem miły klip do ostatniego singla ‘Thief’, gdzie obok oryginału znalazły się remixy Schinichi Osawa i Nile Delta.

a’ propos tych ostatnich, także pochodzących z bezkresnych zasobów sceny Antypodów. panowie spreparowali bardzo udany elektro discoidalny remix nowego singla Midnight Juggernauts ‘This New Technology’. poniżej do sprawdzenia!

Midnight Juggernauts – This New Technology ( Nile Delta Remix )

a tutaj video oryginału, który często i gęsto gości w eterze.

November 11th, 2009

If ya wanna check us out live online for Paul McLoone’s show tonight on Today FM (7 to 10pm), use this link…

http://www.todayfm.com/LivePlayer.aspx

Disko

X

November 11th, 2009

November 10th, 2009

Hey guys

Our good friends at Balcony TV are having us on everyday this week to mark the release of our Secrecy & Sex EP!

Have a look at it here..!

http://www.balconytv.com/Video-Archive/Video-Archive-page/09-11-10/READERS_WIVES.aspx

Be sure to check in again over the next week for 6 more exclusive performances!

We’re busy bees, aren’t we?

Disko

X

September 30th, 2009

They say you should never meet your heroes.

Sound advice.

Unless they happen to be firemen.

To be honest, I never actually thought it was a given. And anyway I know from experience it’s not; because <brag alert> Joe Strummer was the perfect gent.

Anyway, last weekend I found myself at a gig I’d been looking forward to all year – Gang Of Four at The Forum in KentishTown. The reason it was so anticipated was that I had been promised to be put on the door months ago, as my girlfriend is mates with the manager / promoter there (thanks Dan, I owe you several beers at this stage).

Dan had already sorted me and Naomi with a couple of really cool festival tickets over the summer, but I’d not yet been to The Forum this year (I did see Living Color there about eight years ago).

I had been eyeballing the Gang Of Four show since about March; and the fact it was the 30^th anniversary of their debut Entertainment! (stone cold classic – GET IT NOW), I was excited to say the least.

Just to put in context how much this band (who released their first album the same year I was born, bear in mind) means to me, here’s a little rock and roll history.

Obviously I wasn’t around for the original release; but for a band of their time, they’re probably the single biggest influence on the group who’s album became the reason I picked up a bass in the first place.

That reason was Red Hot Chili Peppers’ Blood Sugar Sex Magik.

That album blew my head open. It introduced me not just to the force of nature that is the Red Hot Chili Peppers, but also to Rick Rubin’s career-high producing Midas touch (which still continues to this day) and the sublime talents of engineer / mixer Brendan O’Brien – another superlative producer in his own right.

The songs, the incredible performances and personalities coupled with the Zeppelin-esque recording process, all resulted in my favourite album of all time and a determination that I wanted to play music until I die.

“How does this relate to Gang Of Four?” I hear you yawn.

Well, Flea in particular, has said the original sound of the Chili Peppers was primarily influenced by Leeds’ punk-funk rogues. So much so that they got Gang Of Four axe-man, Andy Gill, to produce their first album.

Without wanting to put too fine a point on it – he made a bollocks of that album.

To be fair, it was never going to be Blood Sugar Sex Magik; but it could have easily been an underground classic.

There were a few factors involved also – last minute line up changes, the band’s inexperience, personality clashes etc.

Gill’s assertion that he “didn’t know what (he) was doing” on the Gang Of Four’s earlier albums probably didn’t lift the bands confidence either. One story, that the band left a pizza box (with a shit in it) on the mixing desk, speaks volumes.

“Typical.” was Gill’s only response to the incident, apparently.

So, based on this evidence, I have only myself to blame that I did not heed to the potential perils of hero contact.

The fact that the hero I approached on this occasion was also Andy Gill, gives me the distinct impression that I have all the foresight of a Darwin Award winner.

The after show exchange went something like this….

“Hey Andy. Sorry to bother you. Amazing gig. Thanks so much.”

“Are you Jurgen?”

“Erm, no…”

“What’s your name?”

“Niall.”

“Sorry, what?  Jurgen..?”

“Uh, no, it’s Niall.”

What followed was Gill (the man whom I called a legend, from the crowd, not half an hour previous) silently turning his back and offering me the limpest, lamest, reverse reach-around handshake in the history of uncomfortablism.

Maybe if I had introduced myself by my nickname (“Disko..? Really..?”), or indeed pretended to be this Jurgen individual, my interaction may have lasted more than five seconds.

Or maybe Andy Gill is just an uppity rude fuckwit.

Naomi and my now deflated self  left soon after – but not before I launched into an expletive ridden tirade as to why the original rhythm section were absent from the current line-up (my reasoning mostly centered around Andy Gill’s fuckwit credentials, as I’m sure you can imagine).

God bless Naomi and her powers of rant absorption.

And thank god I hadn’t directed it at Gill himself.

To be honest, as I (soberly) write this, it’s not really as soul crushing as I had worked it up to be on the night. I think what stung was the sudden gear shift from elated post-gig booze brain to an abrupt, uninterested dismissing.

In fact, I now feel a little guilty about the Mark Chapman death-stare (and wink for some reason, according to Naomi) I threw him as I left the place.

Andy, if you’re reading this – don’t worry; I still love ya, soda pop.

But you’re no Joe Strummer, buddy.

Disko

X

Epilogue :

The next morning I found myself (still pissed) in the Italian deli next door to Naomi’s place.

She had very considerately woken me at half nine to go get a couple of paninis.

As I swayed bleary-eyed at the counter, I turned around and saw Channel Four News’ Jon Snow enter for a Sunday morning coffee with his paper (presumably just to make sure  other journalists are still not as badass as himself).

Thoughts of the universe balancing out the bad karma visited upon me the night before swam round my brain; vying for position amongst slightly less  celestial concerns about whether to get a Milka Bar on the way home.

“If there’s anyone in the world who’d love a slurred declaration of admiration at a quarter to ten on a Sunday morning -  it’s TV’s Jon Snow!”, I reasoned to myself.

Thankfully, at this point my inner Lilac Milka Cow looked up wearily from its grazing and mooed :

“Go back to bed, gobshite.”
Soundtrack : Grand Pappy Du Plenty – Red Hot Chili Peppers

September 18th, 2009

Howdy.

A little while back we contributed Hangover Mix Tape #49 to the brainchild of bloggers Egocentric.

The aforementioned Ego’s, compile playlists from their friends and favorite bands, find the mp3’s and then post the virtual mix tapes on their blog.

Genius idea.

Here’s the read on us from the site and a link to our eclectic sore-head selection..!

Enjoy!

Disko

X

“Readers Wives choose the egocentric hangover mixtape no: 49

Apart from having a name which reminds me of my teens, before the time of internet when I had to jerk off to still pictures in magazines, Reader’s Wives have proven themselves good and noticeable enough (as the cliché goes) to make some wives around these here parts and lo and behold they’ve taken time from touring around Europe parts to come up with a dandy little mixtape.”

http://egoeccentric.blogspot.com/2009/01/readers-wives-choose-egoeccentric.html

Soundtrack :

“Tom Traubert’s Blues” – Tom Waits

“Coney Island Baby” – Lou Reed

“Oh Me” – Nirvana

“Rock Bottom Riser” – Smog

“It’s A Wonderful Life” – Sparklehorse

“Good Friday” – Why

“Pictures of You” – The Cure

“Our Way To Fall” – Yo La Tengo

“You Do Something To Me” - Paul Weller

“The Turning” – Oasis

Jazz Funeral

Sampsa Vilhunen (Wahoo!)
SIPITRON (Disko Tekno Kollektiv)
TP (Rikos Records)

po małej przerwie spowodowanej tripem do Belgii, weekendowo halloweenowym imprezowaniu czas na post.

dziewczęcy duet Fan Death wykombinował sobie całkiem miły numer, który zapowiada nowy singiel ‘A Coin For The Well’ a w póżniejszej kolejności long dla Pharmacy Recordings. kawałek dobrze komponuje się z moim dzisiejszym mood, so… proponuję obejrzeć klip do końca.

dla przypomnienia, dziewczyny mają już na koncie hit z ubiegłego roku, zatytułowany ‘Veronica’s Veil’. ten track poddał kosmetyce również Erol Alkan, co przysporzyło duetowi dodatkowej popularności w światku klubowym. poniżej video.

Du kannst ihr zusehen, du kannst ihr nah sein, du kannst hören wie sie spricht.

Du kannst auf sie zugehen oder ihr nachweinen – aber haben kannst du sie nicht.

Sie ist die Königin im Kiez. Sie ist die Schöne und das Biest. Böse und heiß. Sie ist der Schrecken der Straße.

Prinzessin Bad.

]]>