Tā, nu, lūk, visi, kas nav mani apsveikuši, anuka sveic dzimšanas dienā, kas kā nākas, kā ne, bija 16. septembrī. Sajutos uzreiz lielāks un resnāks, bet ne par to stāsts. Izceļas dzimšanas doma ar to, ka es sēdēju un domāju – kur man noparkot N daudzumu draugu, kas visi, bez šaubām, piedzertos un sāktu ārdīties. Un tad pirmo reizi mūžā ienāca prātā ideja – anuka pie manis. Tā arī visi te savācāmies 18.09.09, cienasts uz galda, dzeramais kausā un aidā (un kausu man uzdāvināja dikti labo, jā). Pirmais bonuss pasākumam manā dzīvoklī tāds – beidzot saņēmos visu sakārtot (izvākt 5 gadus vecos atkritumus no skapīšiem) tā, ka dzīvesvieta pieredzēja nebijušu tīrību. Nevar aizmirst arī to, ka es zināju, kur atrodas dakšiņas, kas ir liela pārmaiņa no nebeidzamajiem dakšiņu meklējumiem, kad atrodos svešos dzīvokļos. Jā… labi būt karalim.

Tālāk gan mazliet interesantāk sanāca, jo pēc izballētas nakts, nāca smagais rīts, kuru visi pie prāta esošie būtu nokrākuši uz dīvāna, pie dīvāna, krēslā, vai vismaz ērti atstutējot galvu pret podu, bet man, redz, bija citas lietas darāmas. Viss sākās ar to, ka pirms kāda laika pamanīju aicinājumu braukt uz Dubli par tiesnesi. Izklausījās jau baigi forši – brauc, ieeju apmaksā, ceļu apmaksā, tevi pabaro un vēl pie tam vari būt nejaukais onkulis. Tad nu tā sanāca, ka cits variants nepalika kā vien pēc megaballītes pie manis uzreiz doties ar vilcienu uz Līgatni. Dzīvokļa vadības grožus atstāju iereibušā (un tas ir maigi teikts) brāļa spalvainajās rokās, lai šis pa dienas vidu visus kulturāli izsēdina uz ielas, kamēr pats, tikko pievārījis divus termosus pilnus ar karstu balzāma dzērienu, ar diviem kompanjoniem devos uz staciju. Balzāma dzēriena degustēšana un projāmdodoties steigā piebeigtie ali kārtīgi pieklauvēja pie bēniņiem un vilcienā izlēmu mazliet pasnaust. Tās 30 minūtes arī bija viss, ko biju gulējis, pirms devos izlikties par objektīvu vērtētāju.

Galā tikām, ceļu atradām, gaidīja mūs dievišķas brokastis un kafija, kas mazliet palīdzēja neaizmigt. Ātri viss aizgāja apritē un drīz jau divatā ar vienu no kompanjoniem sēdējām uz vakts, berzējām rokas, sak, tūliņ būs komandas. Bet nekā… nenāk un viss. Pirmā komanda ieradās 3 stundas pēc mūsu nobāzēšanās. Paveicās arī tiktāl, ka mums iešķieba grūtāko uzdevumu visā trasē, kuru no 22 komandām, sekmīgi veica tikai 3. Saprotams, ka tāda tiesāšana ir pilnīgi un galīgi garlaicīga, taču dīvainā kārtā miegs aizgāja uz neatgriešanos, kas ir diezgan dīvaini, ja ņem vērā, ka esmu ļoti slinks un miegains radījums. Tā nu visu dienu tur tupējām, mazliet pasmējāmies, mazliet palamājāmies, diezgan daudz vienkārši ākstījāmies, bet tāpat diena diezgan garlaicīga… nu nemāk tie dubļotāji balansēt uz baļķa un viss.

Nu labi, iztiesājuši visus tā kārtīgi, gājām vakariņās un kur tik vēl ne, kad man piezvanīja un paziņoja, ka nākošajā dienā astoņos no rīta darbs. Sāku domāt  – laikam vēl vienu nakti, ballējoties ar dubļu bērniem nepavilktu, tāpēc sarunāju tur uz vietas mašīnu un gatavojos doties uz Rīgu jau laicīgi, ap 23:00 starts, kad pirmās grupas (jā, pēc sacensībām ir koncerts!!!!) bija sākušas spēlēt. Atslēgas arī nebiju paķēris, tāpēc pirms braukšanas biju sazvanījies un noteicis, lai gulēt neiet, kamēr es neesmu pārradies. Iesēdos mašīnā pie divām jaunām meitenēm un jau iedomājos savu mīksto gultiņu, kad kādam meiteņu komandasbiedram sametās žēl, ka šīs tik ātri dodas prom, ka viņš neredzēja citu iespēju, kā vien ielīst mašīnā pa lūku un atņemt meitenei atslēgas.  Pēc ilgas runāšanās, atslēgas atguvām un braucām uz Rīgu. Šajā brīdī man pazuda filma. Jāatzīst, pa pāris stundām, kad jau bija sācies vakara burziņš, biju mazliet iesilis, bet tikai mazliet, tā kā šeit drīzāk pie vainas bija 40 negulētās stundas.  Pamostos kaut kādā dīvānā, paraugos apkārt – neviena nav, paskatos telefonā – 9934583485 neatbildēti zvani un 8385884 īsziņas. Pieceļos, paskatos apkārt – tāda kā uzgaidāmā telpa… izeju ārā, uz plāksnes lasu – “Latvijas Universitātes… bla bla bla”. Tuvumā nevienas dzīvas dvēseles, pulkstens rāda 05:30 no rīta, ielu nepazīstu, bet nenoskumu – sāku soļot kaut kādā virzienā un drīz izpeldēju uz zināmām ielām un attapos pie VEF. Noķēru kaut kādu aizvēsturisku taksi, kurā sēdēja pīpējošs gruzīns, kuram es biju “daragoj” un kurš solījās aizvest par niecīgi summu -  kā man likās, papildus pakalpojumus gaidot, taču, izrādījās, viņam esot tradīcija dienas pirmo klientu aizvest pa lēto. Tā nu diezgan veiksmīgi tiku mājās…

Bet ar to vēl viss nebeidzās. Kā jau teicu, atslēgu man nebija, pusstundu zvanīju pie durvīm, līdz viens no mājiniekiem (laikam brālis) atvēra durvis ar ne pārāk laimīgu seju. Šajā brīdī es viņu pilnīgi saprotu, jo man arī ir vēlme ielauzt galvaskausu jebkuram, kas traucē manu miegu. Pulkstens rāda – 07:00, tātad, drīz darbs. Iedzeru stipru kafiju, apēdu pāris maizītes, ieeju dušā, vārdu sakot, sagatavojos būt paraugstrādnieks. Sazvanos ar darba devēju – mašīna gaidīšot pēc 20 minūtēm tur un tur. Jā un tieši tajā brīdī man otro reizi pazūd filma.  Ja pirmajā reizē tas vēl bija smieklīgi, tad šoreiz tas jau bija galīgi nevietā… pamodos divos dienā, darba devējs, protams, apbēdināts.

Ja runā par rītu, tad nezinu, vai aizmigu, vai noģību, vai kas ar mani notika, bet mašīnā notika šādi -  nesen draugs piezvanīja vienai no meitenēm, kas mani veda atpakaļ no Dubļa (jo man zvanīt, protams, ir kauns – varbūt tās meitenes ar savām trauslajām rociņām manus 80kg stiepa uz to dīvāniņu!). Esot bijis tā – es iekāpu mašīnā un momentāli aizmidzis. Ceļa galā mani ilgi modināja, līdz beidzot es paķēru savu somu un ne vārda nesakot izkāpu no mašīnas un sāku soļot nezināmā virzienā. Hohma tā, ka neko no tā neatceros un tikai apbrīnoju savu mēnessērdzības skillu, ka uz nepazīstamas ielas nepazīstamā rajonā protu atrast kaut kādu vietu, kur gulēt.
Diezgan neaizmirstams piedzīvojums un kārtējais pierādījums tam, cik ļoti šausmīgs es esmu. Bet ja vēl mazliet par Dubli – obligāti apmeklējams pasākums, bez šaubu ēnas. Slinkums par pašu Dubli rakstīt garāk, taču pasākums ir diezgan perfekts, Overkirils rekomendē!

Ar Kirilu tā pa īstam iepazinos tikai samērā nesen, pagājušā gada rudenī ik pa laikam aizkātojām uz Kaukāza sētu un tā tālāk. Bija jaukas pasēdēšanas. Vienmēr laba kompānija. UUUUn tad gadījās tā, ka es paaicināju šito nelieti uz vienu pirti, kas pārvērtās par daudz un diktām pirtīm un dikti daudz nepirtīgiem pasākumiem kā dažādas pasēdēšanas, ūdenspīpes pēc skolas bezmaz vai katru dienu visas atlikušās ziemas un pavasara laikā. Pa vasaru gan sanāca arvien vairāk pa GC dzīvot, te ar bija jauki, pie tam man gadījās paretam ka man nav neviena vairākas dienas mājās, tādēļ varēju arī augstākminēto nelieti izmitināt. Tā arī īsti neesmu izpratis spēju atbraukt uz GC, nodzīvot divas dienas un tad aizbraukt mājās bez neviena santīma kabatā un tad atkal tajā pašā dienā atbraukt atkal bez naudas atpakaļ un atkal padzīvot

Un, protams, GC pasākumi. Pie jūras vai citur, vismaz no sākuma visi bija tiešām labi. Beigās jau gan tie pasākumi gāja šķērsām, tāda lieta vismaz šogad ir izbeigta.

Protams, nevar nepieminēt mūziku. Kirils bija tas, kas mani ieinteresēja par gandrīz visām grupām, ko šobrīd klausos. Vismaz last.fm mūsu gaumju sakritību vērtē kā “super” Vienīgais, kas man tā īsti līdz galam nav iepaticies, ir Kreator. Bet nu kas zina, varbūt kādreiz nebūs slinkums novilkt diskogrāfiju un iepatiksies.

APSVEICU DZIMŠANAS DIENĀ, SMERDELI!!! Ha, man tieši pēc mēneša arī ir, tā ka gaidu sev ar kādu slimu ierakstu

Nu, re, vēl viens raibs un krāsains gadiņš aizvadīts – mana dzimšanas diena ir klāt .
Šogad saņēmu vairāk puķu kā citugad, un tas ir pozitīvi. Arī sveicienu (gan telefonisku, gan sms veidā, gan virtuālu) daudz. Tas priecē. Tātad nākamais gads, skaitot no šodienas, būs daudz foršāks un labāks kā aizvadītais. Arī tas priecē.
Kopumā viena makten priecīga un jauka diena. Īstenībā pa mierīgo, taču arī tas mani priecē, kā jau viss iepriekšminētais.
Cheers

Tā nu vakardiem man bija tā iespēja satikties ar Limp Bizkit grupas dalībniekiem. Tapa arī pāris bildes. Vispār jau koncerts bija ļoti enerģisks. Es noteikti nebiju pats jaunākais, kas piedalījās koncertā un arī ne pats enerģiskākais. Man blakus visu koncertu kratījās viens jaunietis, kas pilnīgi visu koncertu mēgināja nofilmēt ar telefonu… nesaprotu, kur reason nākt uz koncertu un redzet viņu tikai caur telefona ekrāniņu?

Masu pasākumus apmeklēju salīdzinoši reti (nav tie gadi )un tāda piestumdita atmosfēra man pie sirds neiet. Biļetes mums bija izdalītas uz fanu zonu (pie skatuves) un pat bijām paša sakumā uz turieni aizgājuši (Caur LMT ieeju nebija druzmēšanās un vareja mierīgi jau paša sākumā tikt stāvēt kur gribi) taču drīz vien sapratām, ka tur bus pilns ar tautu un ka tumbas tur noteikti novedīs pie smadzeņu satricinājuma… Kā vēlāk izrādījā – nebijām kļūdījušies. Mūsu ieņemtā vieta vienā no sānu sēdvietu sektoriem nebija tā sliktākā – pietiekami tuvu skatuvei, augstāk par tiem, kas stāveja kājās centrālajā laukumā un līdz ar to ļoti pārskatāmi.

bija baigi forši.
šodien arī ar gati baigi cīnījāmies tenisa laukumā sitot bumbas.

ar to diplomdarbu viss izskatās ok – jāuzraksta tikai vēl kādas 77 lpp un viss būs čikiniekā. izrādās ka nekādu baigo zinātni no manis nesagaida. es jau arī nekāds zinātnieks negribu būt.

žēl tikai, ka vakar vīriešu tik maz. laikam jau latvijas demogrāfija tāda.
tā rezultātā – jaunā akcija/projekts – meklēju vīriešus draugus.

neskaitot burvīgās bučas, skaisto dāmu stāvus, jauko atmosfēru, čalas un mirkļiem saspringtās un aizraujošās rotaļas, tagad man, piemēram lietošanā ir nonākuši superīgās krāsās tenisa rakešu rokturu uztinamie, eļļas kanniņa, kantaini un iedvesmojoši trauki kūku taisīšanai, uicikdaudz sarkanu tulpju, prezidentāla tortes lāpstiņa, meistars un margarita orģināl valodā, melns panini tosteris, kurš taisa vēl garšīgākas karstmaizes, rjaženka un ananāss, ķiršu etiķis, riekstu eļļa un 29 gadi.
jē.

pirmdien 16.mar pēc darba ap 19.00 @ L17-6 plānots after party tiem kas bija, un pirmais pārtī tiem kas nebija.
programmā, līvas iedvesmotā ābolu kūka ar saldējumu
galda spēles un viss pārējais, kas nu sanāks
laipni lūgti ar otrajām pusēm un iecienītajām rotaļām.
tiem kas vēlas ierasties agrāk – lūgums iepriekš sazināties.
apstiprinam pa tel. 26541200

ja kādu interesē.
nekā jauna. mazliet labots vecais.

atsaucoties uz vairākkārtēju pieprasījumu publicēju sarakstu ar merkantilās pasaules brīnumiem, kuri manuprāt man sagādās prieku 100%.

1. smilšu pulkstenis.
2. kaklasaites piespraude
3. tenisa raketes roktura overwrap
4. smaržas
5. fondue
6. veco laiku ķeblis ar četrkantainu augšu. Lietots vai nē.
7. pašcepta kūka
8. skaistais un jaukas
9. ziedi
10. galda spēles – piem. katanas ieceļotāji un līdzīgi zvēri [šahs, dambrete, cirks, alias, scrabble, quatro, kārtis man jau ir:]

komentāros var izpaust savu apņemšanos, lai citiem lasītājiem skaidrība.

apsolos nelasīt. toties iesaku citiem palasīties, lai nav klonēšanas efekts:]

vecais šeit.
http://hardijs.wordpress.com/2008/07/31/wishlist/

Šī jau ir gana pasena ballīte, taču piektdienas vakarā, mājās sēžot, gluži vai laikā to atcerēties.

Nekad nebiju piedalījusies pārsteiguma dzimšanas dienas ballītē un nekad neviens tādu arī man nav uzrīkojis. Man īsti pārsteigumi nepatīk. Varbūt arī patīk, bet mazliet bail no tiem, jo ja nu manis ieplānotais man aizvien interesē vairāk nekā pārsteigums.. vai kaut kā tā. Bet es domāju, ka iekviens cer, ka kādreiz dzīvē, kādam izdosies uzrīkot kaut ko pārsteidzošu tieši tev!

Nu lūk. Te Tamperē ir viens tāds kārtējais internacionālais pārītis – somu meitene un flāmu izcelsmes beļģu puisis. Pārītis satikās, puisim stopojot Somijā, un meitene itin žigli piedāvājās viņu izmitināt un iekrita mīlas slazdā, kas ilgst jau vairākus gadus. Un tā nu šogad šī sadomājusi, ka puisim ir laiks pārsteiguma ballītei dzimšanas dienā. Nevarētu teikt, ka viņam ir daudz draugu, ko ielūgt, tāpēc ielūgti tiek teju visi, kas ar šo kaut mazliet saskārušies.. arī es:).

Ballīte tiek rīkota nevis dzimšanas dienā, bet piektdienā. Jokaini, manuprāt, bet nu vismaz garantēti, ka lielākā daļa cilvēku izrādīs atsaucību piedalīties.

Sākotnēji tiek sadomāts, ka puisis tiek izvilināts kaut kur ārā un tikmēr viesi sapulcējas dzīvoklī. Taču plāns neizdodas, jo rodas pārāk daudz jautājumu. Plāns divi nostrādā un ir pat asprātīgs, bet ļoti nepraktisks. Tiek izdomāts, ka pie pārīša nakšņot pieteicies kāds naktsmītnes meklētājs (coach seeker) no Belģijas, kurš it kā tajā vakarā ierodas Tamperes stacijā. Tiek atrasta reāla persona, kas pat samesidžojās ar vakara vaininieku.

Tā nu čalītis ierodas stacijā, bet tur priekšā viņu gaida aptuveni 15 cilvēku bariņš, kas dzied.. Tiek spēlēta vijole, flauta, ģitāra un vēl kaut kādi instrumenti. Un visi salst, jo ārā aptuveni -18 grādi.

Tad viesi dodas uz ļoti tuvu esošo dzīvokli, kur priekšā gaida nesen ceptas kanēļmaizītes:).

Diemžēl izskatījās, ka pārsteigums likās patīkamāks meitenei un ciemiņiem nevis ex-gaviļniekam. Ierodoties stacijā viņa seja bija pat saviebta (nu mazliet:)), ar mākslīgu smaidu un piepūli, apkampjot visus viesus. Likās, ka nav ielūgts kāds, kuru viņš būtu vēlējies redzēt. Tāpat arī ielūgti tādi, kas viņam neko absolūti nenozīmē – kā, piemēram, es.

Vēl kāda praktiska detaļa, par kuru šādos gadījumos tomēr ir jāpiedomā ir.. apģērbs. Nevis salstošo ciemiņu, bet gan viņa. Viņš visu vakaru pavadīja vecā bītlenē, jo tādā bija ieradies stacijā savākt dīvāna meklētāju.

Dārgā draudzene,

Mums gan pēdējā gada laikā nav izdevies pavadīt kopā pietiekamu daudzumu laika, tomēr tev jazina, ka turu tevi cienījamā un mīlamā sirdskambarī.

Lai tavi 24 būtu tikpat sasodīti skaisti kā manējie (egoistiskais apsveikums)!

Lai tavi 24 būtu neparasti, aizraujoši, bagātinoši un neaizmirstami! Tāpat arī jautri, jauneklīgi un dauzonīgi! Vēl lai tev šogad pietiek laika, spēka, pacietības, intereses un harmonijas! Un vēl lērums sajūtu un sasniegumu! (nesavtīgais apsveikums)

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mīlu!

Šodien Dzimšanas dienu svin BK Ķekaru centra spēlētājs Dmitrijs Kuzmins jeb Biedriņš, kā viņu sauc parējie Ķekari!

Lai tev veiksme pasniedz roku,
Prieks, lai vienmēr durvis ver!
Lai tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz!

     BK Ķekari Tev vēl būt vienmēr tik pat smaidīgam kā līdz šim un panākumus zem groza J

Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs;
Lai darbs, lai draugi,
Un pa reizei prieks;
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk viss, ko gribas sagaidīt!!!

Visi BK Ķekari Tev novēl veiksmi, izturību un panākumus ne tikai laukumā, bet arī dzīvē J Bučas!!!

P.S.

 Jevgēnijs Dzimšanas Dienu svin 6. decembrī un šogad tā jau ir 23. 

Somijā esmu iemantojusi tādus draugus, ar kuriem jau otro gadu svinam dzimšanas dienas kopā. Izskatās, ka trešā kopīgā dzimšanas dienu svinēšanas gada nebūs.. jo būšu prom.

Šoreiz ciemojos pie sava tuvākā somu izcelsmes drauga – Markusa. Viņam šogad  – 28. Foršs, inteliģents puisis, ar vērienu un ar ožu uz leģendārismu. Redzēju viņu ne tikai pašā ballītē, bet arī sagatavošanas procesā.

Ballītes tematika – saģērbties savās labākajās drēbēs un kurpēs ar nelielu smalkuma un lepnuma pieskaņu. Tematika un ballīte izziņota laicīgi ar e-pasta un facebook starpniecību, lai viesi var sagatavoties. Dzimšanas dienas svinības nav spontāns pasākums, jo ballīte, gaviļniekaprāt, kļūst kvalitatīvāka, ja šis tas iepriekš sagatavots.

Piemēram, lielākās raizes un lielākā aizrautība viņam bija ar dziesmu saraksta izveidi. Tā, lai mūzikas neaptrūktos visa vakara garumā, un lai viesi brīžiem varētu dziedāt līdzi, brīžiem uzdancot un citā brīdī vienkārši baudīt. Un pats jaukākais  – viesiem nav teikšanas par to, kas šajā vakarā skanēs.

Labākās drēbes jubilāram – balts krekls, melna veste, šaura melna kaklasaite, melnas bikses un melnas boulinga kurpes. Smalki ar un bez lepnumu, un stāju. Pārējiem – galvenokārt melnas kleitiņas, krekli un skaistas rotas.

Viesu skaits – neierobežots, bet patīkams aptuveni līdz 15 cilvēku kompānija, ne visiem vienam otru savstarpēji pazīstot.

Mielasts – pašgatavoti pīrādziņi ar šampinjoniem, tomātu mērci un kazas sieru (īpatnēja kombinācija, bet garda). Dzērieni – visdažādākā veida tumšā alus šķirnes no dažādām valstīm, pasniegtas atšķirīgās lietoto preču veikalā iegādātās glāzēs (teju beļģu alus kultūras imitēšana), un vīns tiem, kam alus nav cieņā,

Interjers – viesistaba, kurai atbrīvots placis kustībai un disko bumba, kas gaismu spēlē liek noticēt, ka ārā snieg.

Dāvanas – lietota grāmata, cepure, kasete u.c. nieki, izglītības nolūkos iemainītas filmas, smieklīgas kartiņas un dzērieni.

Ballīte mājās beidzas līdz ar pirmā kaimiņa zvanu pie durvīm un tad uz klubu pēc gaviļnieka izvēles, protams.

Ballīte jauka un iedvesmo kādreiz arī pašai saņemties ko noorganizēt, nevis kā allaž divatā ar draugu vai draudzeni iemalkot ko dzirkstošu.

]]> http://oreman.wordpress.com/2008/11/18/apsveicu-visus/ Tue, 18 Nov 2008 00:04:51 +0000 OreMan http://oreman.wordpress.com/2008/11/18/apsveicu-visus/ http://bonkajs.wordpress.com/2008/11/09/4-strike-03l/ Sun, 09 Nov 2008 20:47:18 +0000 bonkajs http://bonkajs.wordpress.com/2008/11/09/4-strike-03l/

Nevarēju nociesties nepalieloties

Nu patiesībā ir tā, ka neko nesaprotu no boulinga.. pa retam ar draugiem aizejam un tad nu mētājam kā nu kurš māk Šosestdien iekš Bowlero svinot drauga Ērika dzimšanas dienu sanāca lūk šāda haļava

Sev un pārējiem par lielu brīnumu sapelnīju 4 straikus un kā balvu dabūju 0,3l aliņu, kuru neizdzēru pats (biju pie stūres), bet atdevu jubilāram tukšošanai Nez vai kādreiz vēl tamlīdzīgs kautkas atkārtosies, tāpēc uzdricelēt par to tomēr tā tīri vēsturei man vajadzēja

 Šīs dienas jubilārs ir BK Ķekaru vispozitīvāk noskaņotais spēlētājs – Rolands Eiduks!!!

Neslēpies no dzīves!
Neieraujies sevī,
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav,
bet rītdiena vēl nav pienākusi.

Novēlam saglabāt optimismu un būt vēl apņēmīgākam kā līdz šim J Bučas no komandas un vadības!

P.S.

 Varu pačukstēt, ka svinības notiks šovakar, klubā Essential un sāksies jau ar to brīdi, kad tiks atslēgtas kluba durvis, līdz pat agram rītam.

Šodien dzimšanas dienu svin BK Ķekari mākslinieciskā noformētāja Līga Štrausa.

Šodien Tava diena,

Visam pāri mirdz,

Šodien Tevi vienu,

Apsveicam no sirds!

Līguci, mīļi sveicieni un bučas no visas komandas!

Šodien savu jubileju svin 2 Ķekaru spēlētāji. Rolandam Eidukam Vārda diena un Rolandam Porietim GAN Vārda diena, GAN Dzimšanas dienā. hip hip urrā… Vēlam viņiem daudz laimes un veselību.

Augstu laimi, prieku – no sirds vēlējam!
Lai zied rozes, lai zied neļķes
Tavā dzīves dārziņā!

Lai gan komandai neizdevās sagādāt dāvanu jubilāriem un tā zaudēja ar 45:62 Frank`s Tasmanian Tigers, tas nemazina mūsu jubilāru optimismu un kaujas gatavību nākamajais spēlei, jau 21. oktobrī (otrdiena), savās mājās, 49. vsk. plskt. 21:15