Šodien kā ik katru mēnesi devos uz elektrības sadales skapi, lai ‘paņemtu patērētās elektrības rādījumus un attīcīgi samaksātu Latvenergo. Tajā brīdī biju patiesi nepatīkami pārsteigts, ka izrādījās ka pa Novembra mēnesi ir notērēts nedaudz vairāk kā 3000 KWh. Kaut kā nevaru aizmigt un nemiers dīda… nu daudz sanāk. Nu it kā jau zināju, ka patērēšu daudz elektrības, bet nu tik daudz negaidīju. Pie sevis uzmetu nelielu plānu, lai saprastu, kas ir tās jomas kur elektrība aiziet un esmu nolēmis ieviest optimizācijas pasākumus… ko nosaucu – Projekts “Elektrošoks”.

Bildē uzzīmēju nelielu shēmu kādas iekārtas ir izvietotas. Sadalīju nelielās priekš sevis loģiskās zonās. ar sarkaniem rimbuļiem atzīmēju “aizdomīgās” iekārtas kuras vajadzētu pētīt pastiprināti un ar kurām vajadzētu paeksperimentēt.

Plāns

1. Vismaz vienu mēnesi regulāri pierakstīt (katru dienu vai cik bieži sanāks) elektrības mērījumus uz abiem maniem skaitītājiem, lai saprastu kurā zonā aiziet lauvas tiesa elektrības (Man ir aizdomas, ka tā būs Zona B).
2. Izpētīt un ieviest ģimenē “procedurālas” izmaiņas resursu taupīšanai (ir dažas idejas, bet nu vēl jāapsmadzeņo un jāapsriežas).
3. Veikt analīzi pēc mēneša, lai noskaidrotu, kur jāveic detalizētākus mērījumus. (man ir aizdomas, ka ledusskapis ir sācis netipiski daudz tērēt)
4. Jāizveido investīciju analīze resursu taupīšanai pēc būtības. (varbūt ieviest malkas apkuri, iegādāties jaunu ledusskapi vai taml)
5. Turpināt pierakstīt patēriņu un atsekot ieviesto izmaiņu un veikto investīciju efektivitāti.

Tā principā ņemot ir aizdomas (nu tā vismaz vajadzētu būt), ka lielāko daļu elektrības patērē apkures katls, otrs pēc patēriņa izskatās ir boileris (ražo silto ūdeni), trešais šķiet leduskapis…

Tātad – no rītdienas ieviesīšu nelielu tabulu elektrības patēriņa uzskaitei.

Ideāli jau būtu, ja būtu tāda iekārta ar mērītājiem ko uzlikt uz katras no patērējošām vietām kā arī vēl papildus termometri āra temperatūras mērīšanai un izstabas temperatūras mērīšanai (jo loģiski, ka aukstā laikā apkure tērē vairāk, bet man ir aizdomas, ka ir sakarība starp elektrības patēriņu apkurei un temperatūru laukā). Varbūt kādam ir tāds verķi (mērāmais aparāts) un grib man izīrēt vai nedārgi pārdot? Man svarīgi, lai var nomērīt arī 3 fāzu elektropievadu.

Es te papētīju internetu un ir piedāvājumā dažādas mērieīces. Lētākās lieas rozetē un tad viņā slēdzas iekārta. Mērierīce attiecīgi skatās, cik ieslēgtā iekārta patērē elektrību. Šādi papētīt dažādas ierīces kādu laiku lai noskaidrotu to elektrības patēriņu. Piemēram – mani interesē cik elektrības patērē WiFi bāzes stacija pa nakti (kad netiek izmantota). tāpat man interesē cik patērē piemēram TV + DVD + TV decoderis mēneša griezumā utt sīki jautājumi.

Ceru, ka pēc visām aktivitātēm izdosies būtiski (vismaz 30%) samazināt elektrības patēriņu. Bet nu pirmais solis – saprast kad un kas tērē visvairāk! Gribu noskaidrot TOP 5 elektropatērētājus savā mājā (kas noteikti sastādīs kādus 90% no kopējā iztērētā apjoma)

Bija tikko sācies 2000. gads. Man bija 19 gadu. Tad es strādāju normālā darbā, izdevumi bija tikai tik cik paša priekam un šis AUTO bija tas, ko es atļāvos pats SEV. Man nebija vēl autovadītāja tiesību tādēļ ikdienā ar auto brauca mans brālēns. Ņemot vērā ka strādājām vienā darbavietā un dzīvojām vienā dzīvokļi, tad man sanāca diezgan bieži braukt pēdējos pāris kvartālus līdz darbam, kur parasti nebija policijas kā arī uz laukiem.

Auto tika iegādāts no tjīuninga cienītāja (un pēc lietošanas arī viņš bija tas, kas nopirka to auto atpakaļ). Auto bija MILZĪGI spoileri, 3,5 litru benzīna dzinējs, automātiskā kārba un melns ādas salons (sēdekļi bija transplantēti no BMW 5sērijas.).  Mašīnai bija super tonēti stikli (tā ka naktī bija pa pilsētu grūti braukt jo sānlogi bija ļoti tumši). Auto nopirktu kaut kad ziemas beigās (ja nemaldos 1. februārī) un tika pārdots vasaras beigās… līdz ar to īpašumā bija apmēram 6 mēnešus. Auto piedzīvoja tikai vienu nelielu incidentu, pie kura biju vainīgs es (maigi iebraucu drauga Audi 80 pakaļā un nedaudz uzsitu priekšējo stūri) Bet pēc šī gadījuma bija ieplīsis spoileris, kas gan normāli turējās līdz brīdim, kad vienā vasaras dienā (tā ap Jāņiem) braucot uz laukiem tika “paņemta”  lielā smilšu bedre (nu tās, kas diametrā metru pusotru), kas uz latvijas lauku ceļiem ir sastopamas vairumā… spoileris tika iznīcināts tieši tajā brīdī. Pēc neilga laika automašīna tika pārdota (laikam par 300 Ls).

Man ir nostaļgiskas atmiņas, jo tie bija tādi tusiņu laiki un mašīna bija patiešām kaut kas kruta vienam brīvam jauneklim, kas dauzijās pa pasauli. Tagad gan pats redzu cik naivs un pat nedaudz smieklīgs es izskatījos, bet nu katram jaunietim jāiziet cauri šim procesam. Gribējās jau pazīmēties!

Pats neticu, ka tas ir noticis, bet – Šodien ieliku Twitterī jautājumu par tēmu šī vakara blogpostam un ar 2 balsu pārsvaru (uz plkst 20:30) sex tika izraudzīts kā vēlamā tēma svētdienas vakaram. Nu ja jau tā biju teicis, tad par to arī raksts. Ceru, ka tas jums uzlabos garstāvokli un iedvesmos “lielām lietām” šonakt!

Kas ir sekss?

Kas vieno cilvēkus, šimpandzes un delfīnus?  Tikai šīs trīs sugas nodarbojas ar seksu ne tikai, lai vairotos, bet arī prieka pēc… grūti noticēt? Jā… mēs esam pieraduši no tā baudu, piepildījumu, pozitīvas emocijas, spēku un iedvesmu… bet lielākoties dabā tas nav baudpilns process. Mums ir reāli paveicies!  Īstenībā – viss ko mēs, vīrieši, jaunībā darām ir tikai dēļ seksa… mēs sportojam, mācāmies, tusējam un ārdāmies, lai tikai izrādītos un tādā veidā kļūtu seksuāli pievilcīgi pretējā dzimuma acīs. Lielākā balva tās jaunās un skaistās klasesbiedrenes vai kaimiņmeitenes smaids, kas spēj izkliedēt pat visdrūmkās dienas mākoņus…  Un tad vēl tie “tauriņi” … pirmais smaids… randiņš… skūpts… nejauša rokas paslīdēšana zemāk vai augstāk dejojot lauku ballē vai kādā diskotēkā… Tas viss vienkārši liek iekšā visam vārīties un tas iedvesmo tādiem varoņdarbiem, ka kājām apkārt zemeslodei būtu gatavs apiet! Meitenes jau ar nav vienaldzīgas, bet laikam mazāk to izrāda!  Un tad kādu dienu TAS notiek un jaunietis nobauda savu pirmo aizliegto “augli”.

Tu pats atceries to reizi? Jā… meistarības gan nebija daudz… neveiklība… bailes izdarīt kaut ko nepareizi nemaz nerunājot par tiem krūšturiem, kas tikai ar laiku un pieredzi pakļaujas veiklajiem jaunekļa pirkstiem… ar laiku jau meistarība būs tāda, ka ar vienu roku varēsi pussektundē atvērt… bet pirmajā reizē, tas šķiet piņķerīgi. Un tad vēl interese par tām atškirīgajām un ļoooti vilinošajām sieviešu erogēnajām zonām.  Atceries savu pirmo reizi… vai nav tāds neliels mulsums… ja varētu vēlreiz atgriezties un tajā laikā, tad droši vien daudz ko darītu savādāk, drošāk un prasmīgāk! Bet tas šķiet ir tās pirmās reizes skaistums … tā ir tikai viena …

Wikipedija stāsta, ka sekss pēc būtības ir vairošanās procesa posma, kad vīrietis un sieviete “samīļo” viens otru apmainoties ar šķidrumiem, kas faktiski ir DNS transports… savienojoties tiek radīta jauna un unikāla būtne ar savu unikālo “formulu” kas sastāv pa pusei no mammas un pa pusei no tēta. Mums, cilvēkiem, par laimi tas process ir ne tikai lai vairotos.

Laulība un seksa plašās iespējas

Laulība kā institūcija, manuprāt, tika radīta, lai aizsargātu vīriešus no pašiem vīriešiem. Lai izvairītos no konfliktiem, kas saistīti ar cīnīšanos par mātītēm (dāmas - nekā personīga :)) … būsim godīgi – ja  pasaulē valdītu pilnīgi brīvas attiecības, tad vismaz puse vīriešu būtu nodzīvojuši visu dzīvi bez šiem baudas labumiem, jo citi savukārt nelaistu ne tuvu dāmām… un ja vēl neesi seksapīls, tad tavas izredzes ir diezgan niecīgas. Ieviešot viena sieviete vienam vīrietim un viens vīrietis vienai sievietei tika ievērojami ierobežota gan izvēle (sievietēm) gan piedāvājums vīriešiem.  Līdz ar šiem noteikumiem nāca arī citi labumi – pāris varēja kopīgi rūpēties par bērniem, kas viennozīmīgi palielināja nākamās paaudzes izdzīvošanas iespējas. Taču… būsim godīgi – visiem vīriešiem šad un tad uzplaiksnī instinkti  un gribas iepazīties ar tur to skaisto kaimiņa sievu. Uzticīgie un ar savaldīgie (kāds esmu es) spēj sevi savaldīt un saskatīt daudz vairāk skaistuma sav blakus esošajā sievietē! Bet šie instinkti ir mums, vīriešiem, visiem… tikai mēs to ļoti labi spējam slēpt un savaldīt (gandrīz visi ).

Daudzu gadu garumā sekss ir ieguvis arī savu ” bībeli” jeb Kama-Sutru kas īstenībā ir Indiešu seksuālās dzīves knifiņu un zināšanu apkopojums. Pasaulē ieguvis popularitāti tieši savas daudzveidības un detalizācijas dēļ. Visiem pāriem jau ir interese šo mīlestības sastāvdaļu paradīt vēl krāšņāku un kaislīgāku. Tiem, kam interesē daudz uzskatāmāki skaidrojumi intīmās tuvības daudzveidībai, var izmanto šo sexuālās dzīves daudzveidošanas ceļvedi ar visiem foto piemēriem (18+)

PS

Ja viss ko tu izlasīji līdz šim tev šķiet galīgi nesaistošs, tad droši vien esi galīgi nelabojams datoriķis… tad noteikti tev būs interesanti uzzināt ka SEX datorpasaulē ir “Sign EXtend” instrukciju kopums assemblerā, kuru pielietoja PDP-11 arhitektūras procesoros. … Vispār šo visu rakstot man no sejas nezuda tāds viltīgs smīns…

Mans virtuālais atvaļinājums paskrēja nemanot. Biju ieracies darbos un brīvdienas pavadot ar ģimeni nemaz neprasījās uzrakstīt. Tagad ir iedvesma, bet nav laika… šķiet daba nemīl tukšumu un ikdienas procesā pusstunda blogam ir dabiski aizpildījusies ar citām nodarbēm. Mūza nostaigāja pāris apļus, bet nekas netapa šeit virtuālajā vidē… Tehnoloģijas arī strauji pārvietojas savā evolūcijas ceļā. Pgājušā nedēļā beidzot kļuva reāli pieejams Latvijā pirmais mobilais telefons ar GPS, 1Ghz procesoru un 5 Mpix fotokameru ar zibspuldzi… šķiet neticami, bet nu tāds viņš ir tas HTC HD2. Atceros jaudīgākais dators pirms 10 gadiem nespēja konkurēt ar šodienas mobilo telefonu – ātruma, operatīvās atmiņas, cietņa un citā ziņā… Iedomājieties, kas notiks vēl pēc 10 gadiem? Man gan vēl ir nedaudz žēl naudiņas šim tālrunim… bet jūtu, ka šitais būs mans nākamais sabiedrotais… varbūt uz Ziemassvētkiem.

PS iPhone lietotāji var klikšķina šeit salīdzinājumam.

Jap. Esmu atpakaļ. Šodien šim blogam ir 2 gadi un laiks apskatīties uz padarīto. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī šogad publicēšu šādu tādu informāciju. Otrais gads vispārīgi bija tāds brieduma gads, kad manu viedokli lasīja daudzi un sāka vērtēt kontekstā ar reālo dzīvi. Varētu pat teikti, ka reālā dzīve sāka ienākt virtuālajā pasaulē, jo daudzus no lasītājiem esmu saticis dzīvē.  Tāpat šogad bija saņemti vairāki piedāvājumi reklamēties un uz visiem esmu nosūtījis atteikumus. Savu virtuālo darbību esmu paplašinājis ar īsajiem komentāriem iekš Twitter un šad tad caur turieni arī paziņoju draugiem un interesentiem par jaunumiem arī šeit.

Būtiskas izmaiņas

Blogs pēdējos mēnešos ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas. Ideoloģiski es mazāk rakstu par tehnoloģiskām lietām, bet vairāk par politiku un “blogeru” pasākumiem. Tāpat salīdzinoši nesem nācās iet cauri lielām personīgām izmaiņām sakarā ar darbu, kur blogs bija viens no veidiem kā es uzturēju iedvesmu un optimismu pats sevī. Paldies tiem, kas mani uzmundrināja. Šogad Blogs arī ieguva savu patstāvīgo vietni piezimes.lv.  Papildus iespējams abonēt jaunumus no bloga arī caur RSS.

Statistika

Cilvēki šad un tad man personīgi jautā statistiku, taču ne vienmēr es to atklāju. Šodien varu atklāt nelielu daļu. Informācija zemāk ir par visu periodu kopš bloga pirmsākim (par 2 gadiem)

• Visvairāk lasītais ieraksts: Brīdinājums uzmanīties no Kirby putekļu sūcēju tirgotājiem.
• Visvairāk komentētais ieraksts: Brīdinājums uzmanīties no Kirby putekļu sūcēju tirgotājiem.
• Populārākā izejošā adrese tāpat kā pirms gada http://games.asobrain.com/ (katanas ieceļotāji internetā)
• Kopā mājaslapa apskatīta 2 gadu laikā 133 295 reizes.
• Populārākie meklētāja vārdi: Kirby, iphone 3g, OCTA
• Kas ir interesanti, tad meklētāja veselas 710 reizes ir meklēts (un atrasts mans žurnāls) ar atslēgas vārdu “vigants”

Kamēr esmu atvālinājumā, te jums viens aņuks:

Kaut kā pēdējā laikā nerakstās. Nav iedvesmas. Nezinu, kas pie vainas… varbūt darbs paņem daudz enerģijas, varbūt rudens depresija… varbūt politika un nodokļi, kas mainās nu jau pa dienām lēnām mani ielencot no visām pusēm… nu goda vārds nezinu! Pēdējās 2 nedēļas nav bijis tā, ka ar dzirksteli acīs sēdētu un enerģiski rakstītu kaut ko.

18. novemembrī blogam paliek 2 gadi. Tas laiks, kad jau iemācījies staigāt, nedaudz runāt (pāris vārdus) un parādījušies pirmie nopietnie niķīši. Līdz sava bloga 2. dzimšanas dienai esmu nolēmis paņemt atvaļinājumu no WEB 2.0 Dažbrīd liekas, ka esmu pārāk daudz ar to visu pārņemts… vajag pauzi!

Tātad – Apņemos līdz 18. novembrim (neieskaitot) neko te nerakstīt, nekomentēt un iespējams pat neienākt… lai gan, vajadzēs ienākt, lai izdzēstu nepieklājīgus komentārus. Tāpat apņemos neko nerakstīt twitterī (izņemot vēl šodien pēdējo čiepstu par šito blogpostu). Tāpat apņemos ne reizi neielogoties draugiem.lv … lai gan tāpat retu tur iegriezos (reizi nedēļā)…

Tātad no šodienas Nē Blogam, Nē  Twitterim  un Nē draugiem.lv. Tiekamies 18. novembrī… ceru, ka būs daudz sakāmā sakrājies, ko Jums pateikt.

PS

Skype un Gmail  gan paliek! Nevar jau sevi noraut no pasaulīgajiem sakariem un aktualitātēm pavisam.

PSS

Varbūt vēl kāds pievienosies?

Katra paša izvēle pievienotie vai nē, bet interesants un pamatots viedoklis no ekonomista par Latvijas Ekonomiku, Eiropas savienību, Zviedru bnkām un kredītu lietām… un kas svarīgi – izeju no problēmām:

youtube= http://www.youtube.com/watch?v=Rj4crMCg-XY

turpinājums:

youtube= http://www.youtube.com/watch?v=xJhsfPGL6To

Šis nezvērs biedē mazus bērnus un suņus mūsmājās…

Šķiet rudens drēgnums ir tā lieta, kas katru gadu ap šo laiku liek man aizdomāties par laimi, vērtībām to patiesumu un absolūto laimes uztveri. Daudzi cilvēki apkārt uzskata, ka laime ir naudā… bet nauda taču ir cilvēku izgudrojums un mākslīga vērtība (vispār jau 100LS ir tikai krāsains papīra gabaliņš… tas gadījumam, ja nepamanījāt). Cilvēki tiecas pēc šiem materiālajiem labumiem, kas īstenībā ir “mākslīgi” izveidoti un tiek uzturēti. Nauda ir viena no tām cilvēces lietām, kas ir izveidota un šodien mēs visi (vai ļoti daudzi) pieķeram sevi kalpojam šai mākslīgajai vērtībai. Tik pat labi, par naudu varētu uzskatīt draugu skaitu draugiem.lv, vai mojo izmēru … kā tas bija normāli, kad mēs bijām vēl mērkaķi…. mērkaķis ar lielāko Mojo dabūja visas dāmas… un skaitījās krutākais pērtiķis… parasti arī spēcīgākais… skaistākais (mērkaķmeiteņu izpratnē) un pats pats. Cilvēce (vai gudrie mērkaķi, kas nebija tik fiziski spēcīgi) izdomāja citas virtuālās vērtības, lai pamainītu “spēles noteikumus” cīņā par mātītētēm. Izdomāja naudu, slavu, titulus un citas virtuālas lietas. Šodien mēs visi skrienam un cīnāmies par medaļām, naudu, slavu, mantām utt… un baidāmies, ka kādu dienu mēs vairs nebūsim tik smuki, gudri, bagāti (finansiāli) un mūsu lielos naudas krājumus viena valdība ņems un tik pat viegli kā radījusi – devalvēs.

Vai cilvēcei nevajadzētu tādas vērtības, kas nav devalvējamas pēc situācijas un vajadzības? Varbūt par absolūto vērtību varētu uzskatīt  cilvēku skaitu kas tevi apskauž vai tava bloga apmeklējuma statistiku… un tad visi atkal cīnīsies, lai uzlabotu tieši to lietu, kas skaitās absolūtā vērtība… aizmirstot, ka visas viņas ir virtuālas… neizmērāmas… maināmas un arī tādējādi “devalvējamas” pēc savas būtības. Mēs esam aizmirsuši par tādām garīgām vērtībām, ka draudzība, laipna kaimiņu būšana, darba un izklaižu kolektīvi… tas viss pēdējos 20 neatkarības gados ir izzudis… jo sabiedrība ir iestājusies kapitālismā un pati sev uzlikusi naudu kā absolūto vērtību.

Tagad, kad ir krīze un naudas visiem nepietiek… kad mēs vairs nevaram cerēt uz 50% atalgojuma pieaugumu katru gadu nākamos 5 gadus… un saprotam, ka nevarēsim nopirkt to māju Mārupē vai aizbraukt uz to tālo zemi… bet vai tas mums vispār ir bijis kādreiz vajadzīgs… vai tas vispār ir svarīgi… apstājieties un paskatieties sev apkārt – tik daudz mīļu un jauku cilvēku ieraudzīsiet ģimeni, draugus. Tā ir vērtība. Neizmērāma. Nedevalvējama. Nekonvertējama.

ŅEmoties pa dārzu izdzirdēju, ka Lotte kļuva nervoza… Gāju skatīties un izrādījās mums ciemos atnācis ezis. Tāds neliels (laikam šāgada) un bailīgs. Paņēmu fotoaparātu un sēdēju pāris minūtes uz netālā celma līdz viņam pāries ežiem raksturīgais kautrīgums. Nu tad pēc kādām minūtēm 10 viņš parādīja sevi pilnībā.

Tieši tā. Šodien bija mana pirmā darba diena. Daudz jaunumu, un manuprāt es visai ātri iedzīvojos apstākļos. Godīgi sakot iespaids ir pozitīvs sākot jau ar tādiem sīkumiem kā Windows 7 uz darba datora un ledusskapis piekrauts ar CocaColu ( un citiem dzērieniem) ofisa virtuvē. Vispār šis ir pirmais un domāju arī pēdējais raksts par darbu Microsoft. Tāpat centīšos turpmāk blogā neaizskart tēmas nedz par Microsoft, nedz kompānijas produktiem un arī ne konkurentiem… līdz ar to turpmāk blogā vairāk par dzīvi, ceļojumiem, foto, auto un citiem personīgiem dzīves pārdzīvojumiem.

Un jā – tuvākajā laikā droši vien es vairs nelietošu nedz darbā nedz mājās iPhone un Linux. Ar līgumu jau nav aizliegts… taču tomēr jābūt solidāram ar darbu un kolēģiem.  Tāpat atgādināšu visiem saviem lasītājiem, ka blogā rakstītais vienmēr ir un būs tikai mans absolūti privāts viedoklis un nekādā ziņā ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt uztverts kā oficiāls viedoklis kādai no organizācijām kurās esmu iesaistīts… tai skaitā mana darbavieta.  Es lūgšu arī respektēt to un neiztaujāt par jaunajiem produktiem – Viņi visi ir fantastiski labi.

Vispār jau šajos smagajos ekonomiskajos laikos būtu tieši vietā dažādu vimpeļu, žetonu un kausu dalīšana… lai motivētu, iedrošinātu un popularizētu centīgākos. Man ienāca prātā, vai nevajadzētu Latvijas blogosfērai arī savu balvu? Latviešu kino ir Lielais Kristaps, bet Latviešu blogiem varētu būt Lielais Krizdabz! Tas protams ir nosaukums, un labākajās blogeru tradīcijās nosaukumu gan vajadzētu vieism kopīgi izdomāt, nobalsot un dabūt gatavu labāko no labākajiem.

Vispār man ienāca prātā arī dažas idejas par dažām nominācijām:

1. Labākais Blogs (intersantākais, skaistākais un visādi citādi – vislabākais… piemērus gan neminēšu )

2. Labākais Blogeris (cilvēcīgs, izpalīdzīgs utt Pagaidām piemērus aŗi neminēšu.

3. Labākais Blogposts (viens vienīgs bloga ieraksts, kas ir absolūti labākais)

4. Labākais Jaunais Blogs (Piemēram http://www.eskortameitene.lv/)

5. Labākais korporatīvais blogs ( piemēram: http://lattelecom.blogs.lv/, http://www.mobilaisinternets.lv/lv/blogs/ utt)

6. Labākais Twitterists (čiepstētājs?)

7. Labākais Twīts (Čiepsts?)

8. Gada Blogeru pasākums (BarCamp Baltics, Tweetup utt)

9. Vēl kāda nominācija…

Kāds varbūt gribētu noorganizēt šādu pasākumu… websaitu, nomināciju savākšanu, pasākumu ar balvām un piedzeršanos…

Alus katls

Dzeršana, dzeršana un tad sarunas ap alu (dzeršanu) . Ja nopietni, tad alus darītavas Valmiermuiža līdzīpašnieks Aigars Ruņģis ar Mika Latvja Tweetvite starpniecību uzaicināja mūs visus uz alus darītavas apskati un Valmiermuižas alus degustāciju. Bija noorganizēts arī busiņš, taču es ar ģimeni izdomājām braukt ar savu privāto auto.

Bijām ieradušies ievērojami par agru… nu apmēram pusotru stundu par agru. Pirms tam iegriezāmies arī pašā Valmierā uz gadatirgu, bet jau piebraucot bija skaidrs – ļaužu bari, stāvvietu trūkums un sastrēgums ap pilsētas centrālo apli tāds, ka pat Rīgā nav tādi manīti… tā nu izdomājām, ka labāk brauksim uz vietu un gaidīsim pasākumu Valmiermuižā.

Vispār apkārtne, kur kādreiz bijusi Muižas ēka ir salīdzinoši sakopta un  klusa. Rudenīgās lapas, saules stari un aizvadītās nakts salnas vēsums… izklaidējāmies, kā jau mācējām – pastaigājāmies, pafočējāmies un vēl šo to. Tā ap pulkstens 13:00 ieradās arī Blogeru busiņš no Rīgas. Starp citu – vai tikai tas nebija pirmais tāds Blogeru busiņš Latvijā?

Daži jau snauduļoja, daži jau bija iesildījušies ar aliem (spriežot pēc tukšajām pudelēm, kas devās miskastes virzienā. No autobusa izkāpa man pazīstamās sejas Miks Latvis, Sipps, Dabbler (kā vispār viņam ir īstais vārds?), Jānis Polis un vēl daži (vēl arī tāds pirmo reizi redzēts Ojārs). Kopā kādas 10 sejas. Kad devāmies prom, tad ieradās arī Arturs Mednis, lai ierakstītu podkāstu.

Saimnieks izrādīja ražotni, detalizēti izstāstīja par alus darīšanas procesu un galvenajām sastāvdaļām (protams neatklājot īstās sastāvdaļu proporcijas ) kā arī parādīja visas iekārtas. Tā kā bija brīvdiena ražotnē, tad mēs varējām visur ielīst, visu apskatīt, pataustīt un tas nevienam netraucēja. Kad visas iekārtas un instrumenti bija apskatīti, stāsti par alus rašanos maģiskumu dzirdēti, tad mūs visus aicināja uz otro stāvu, kur notika lielā alus degustēšana. Mums bija iespēja pamēģināt kā nefiltrētu tā filtrētu alu.

Kopbilde degustācijas laikā

Nefiltrētais, man personīgi ne pārāk gāja pie sirds, jo tomēr nedaudz sit cauri rauga garšu… Tas nepiestāv Premium klases produktam. Filtrētais, protams bija fantastisks alus. Varu godīgi teikt, ka mani patiešām pārsteidza alus garšas un krāsas īpašības - dzidrs, vēss un nedaudz rūgtens… ar labu patīkamu pēcgaršu. Pilnīgi un nemaz nesita cauri spirtu (kā tas ir daudzos lētajos veikalā dabonamos aliņos) un tas man noteikti patīk.

Alus tomēr ir vairāk dzēriens nevis spirta atšķaidījums ar apiņu garšu. Lai arī veikala cena šim alums esot ap latu un vairāk par puslitra pudeli, es varu ieteikt ikvienam – pamēģiniet un redzēsiet, ka ne visi aliņi ir vienādi sūdīgi vai labi. Tas būtu skaļi sacīts ka tas ir labākais Latvijā, taču uzdrošinos apgalvot, ka viens no labākajiem noteikti… bet nu kā jau ikvienai patērējamai precei – tā ir tāda gaumes lieta.

Paldies “Valmiermuižas alus” saimniekam par viesmīlību. Paldies Mikam par organizēšanu un ceru, ka man vēl kādreiz būs iespēja piedalīties līdzīgā pasākumā kādā citā vietā. PRIEKĀ! Es eju uz ledusskapi “degustēt” līdzpaņemto Valmiermuižas alu… hik…

Bildes no pasākuma pieejamas: http://picasaweb.google.com/lesausks.vigants/Valmiermuiza#

Pasākuma komentāri arī iekš Twitter: http://twitter.com/#search?q=%23valmiermuiza

Šodien saņēmu īsziņu (skat bildi) no numura +371 26627927 un pilnīgi paliku mēms… tad atcerējos, ka pirms pāris dienām man zvanīja no numura +371 67216495 un meitene ar izteiktu latgaļu akcentu veica aptauju par ceļojumiem – vai esmu braucis, vai braukšu un cik man gadu. Vārdu neprasīja un arī neprasīja kur dzīvoju… tikai sarunas nobeigumā pieminēja, ka visi dalībnieki piedalās loterijā un ja es laimēšot, vai varēs man uz mobilo tad zvanīt uz ko es protams atbildēju apstiprinoši. Šķiet šī ir tā īsziņa, kad man pieklājīgi pasaka, ka es neko neemu laimējis. Varbūt es kļūdos un šie abi nummuri nav savā starpā saistīti… bet nu tāds interesants konteksts man sanāk…

Izskatās ka turpmāko nedēļu būs ļoti rudenīgs laiks.

Portālos šodien pavīdēja ziņa, ka Saeima turpmāk visas ziņas komunicēs ne tikai oficiālajā mājas lapā, bet arī twitter, youtube utt sociālajos tīklos. Domāju, ka noteikti vajadzētu arī draugiem.lv. Manuprāt tā ir ļoti pareiza ideja tuvoties tautai izplatot svarīgu informāicju pa tiem kanāliem, kuriem cilvēki uzticas un kurus bieži izmanto ikdienas aktualitāšu uzzināšanai. Es ceru, ka arī forma mainīsies – pasniegtā informācija būs kodolīga un parastam cilvēkam saprotama. Tāpat līdz nākamajām saeimas vēlēšanām vajadzētu pārdomāt arī tādu lietu kā balsošanas punktu ierīkošanu populārākajās cilvēku pulcēšanās vietās – lielveikalos, izklaides centros, lielu pasākumu norises vietās… tā noteikti varētu uzlabot piedalīšanos vēlēšanās… jo neaizmirsīsim, ka daudzi aktīvie balsotāji ir jau ārzemēs un tur jau nu viņi toč nebrauks pārsimts kilometrus līdz vēstniecībai, lai nobalsotu. Tādiem noteikti vajadzētu ieviest elektronisku iespēju nobalsot…

Vēl dažas idejas:

• Valsts aparāts varētu ieviest iespēju pierakstīties uz jaunumiem (lēmumiem) ar e-pasta palīdzību.
• Valsts varētu visas sēdes (Arī valdības) ierakstīt video un nopublicēt YouTube… lai pirms vēlēšanām cilvēki varētu paskatīties kā tad nu tie esošie ir strādājuši.
• Katru lēmumprojektu ielikt arī internetā balsošanā, lai ikviens var ienākt mājaslapā un nobalsot it kā būtu saeimas deputāts… tā varētu uzzināt arī cilvēku viedokli par vienu vai otru likumu.

Vai tev ir kādas idejas, kā valsts vara varētu vēl vairāk tuvoties tautai?

Nu tākā ekonomiskā situācija uz ielā vēl joprojām nav spīdoša, tad viens labs veids kā ietaupīt ir braukt tā, lai mazāk tērētos benzīns. Šeit daži padomi, kā arī tu varētu ietaupīt kādus pāris litrus nedēļā.

Ikvienam automobilistam ir jāatceras, ka ir milzums daudz faktoru, kas ikdienā palielina automašīnas degvielas patēriņu. Vispirms jau lielākais degvielas dedzinātājs ir neatbilstošs auto tehniskais stāvoklis, neatbilstošs spiediens auto riepās, nekvalitatīva degviela, kā arī saraustīts braukšanas stils.

1. Braukt vienmērīgi
Viens no labākajiem veidiem kā samazināt degvielas patēriņu ir braukt plūdeni, bez pārmērīgas akseleratora pedāļa spaidīšanas.

2. Pārbaudiet spiedienu riepās
Vispirms lietojiet sezonai atbilstošas riepas. Riepu spiediens riepās nedrīkst būt pārāk liels, ne arī pārlieku mazs.  Pazemināts gaisa spiediens riepās apgrūtina automašīnas vadāmību, tādējādi tiek radīta daudz lielāka rites pretestība un braukšana kļūst neekonomiska. Vieglajai automašīnai normāls spiediens riepās, atkarībā no modeļa, ir no 1,7 līdz 2,5 atmosfērām. Ieteicams riepu spiedienu riepās pārbaudīt katru mēnesi, turklāt nevis degvielas uzpildes stacijās, kur manometru rādījums bieži vien ir kļūdains, bet gan autoservisos.

3. Distances ievērošana
Ja autovadītājs ietur distanci no priekšā braucošās mašīnas, tas dod laiku paspēt izvērtēt situāciju un paredzēt notikumu attīstību – sekojot līdzi savam braukšanas stilam, var ne tikai ietaupīt degvielu un izvairīties no stresa, bet arī paaugstināt drošības līmeni uz ceļa.

4. Pārbaudiet auto gaisa filtru
Netīrs gaisa filtrs ierobežo gaisa ieplūdi, ierobežo dzinējam veiktspēju un ekonomiku.

5. Atbilstoša pārnesumu izvēle un motora apgriezieni
Svarīga nozīme degvielas ekonomijā ir pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei. Vismazākais degvielas patēriņš ir sasniedzams, izvēloties augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, bet stabiliem apgriezieniem.

6. Savlaicīga maršruta plānošana
Pareizi novērtējot situāciju uz ceļa, izvairoties no nevajadzīgiem manevriem un liekas bremzēšanas, vadītāji var būtiski samazināt degvielas patēriņu. Sastrēgumi ir lielākais degvielas ienaidnieks, tāpēc svarīgi savlaicīgi izplānot braukšanas maršrutu, izvēloties nevis īsāko ceļu, bet gan brīvākās ielas. Katra lieka apstāšanās un braukšanas uzsākšana nodrošina papildus degvielas patēriņu.

7. Bez slēpju un riteņu turētājiem
Ārpus pilsētas jāatceras, ka braucot ar ātrumu ātrāk nekā 90km/h, degvielas patēriņš pieaug īpaši strauji. Šo apstākli vēl pastiprina, piemēram, jumta bagāžnieki, vai riteņu turētāji, kuri tiek dažkārt vadāti līdzi, bez īpašas vajadzības. Tāpat degvielas patēriņu var palielināt nevajadzīgi atvērti logi.

8. Paātrināties vienmērīgi
Lielākais degvielas šķērdētājs ir nepamatoti spēja akselerācija. Katrā krustojumam būt pirmajam noteikti nozīmēs, to, ka dienas beigās būsiet sasniedzis degvielas taupības antirekordu, īpaši tajos gadījumos, ja lielāko daļu pārvietojaties pilsētā. Atcerieties, ka pēc formulas cienīga paātrinājuma var sekot tik pat strauja bremzēšana.

Pārpublicēju no DB (Ceru, ka viņi nedusmosies) un vēl es ceru, ka 5. oktobrī es laimēšu hibrīd-automašīnu Nestes akcijā.

Šis ir turpinājums rakstam, kā es taisīju šūpoles. Pirmajā daļa apstāstīju par projektēšanu un DEMO. Tagad otra, noslēdzošā daļa.

Kad visi materiāli bija daudz maz sazāģēti, tad nākamajā dienā nevarēja stelēt kopā, jo lija lietus. Tad vēl te iznāca nesmuki ar K-Rautas veikalu… biju salasījis visas nepieciešamās lietas, kad pie kases izrādījās, ka mājās palikusi kredītkartre…. nācās nākamajā dienā braukt otreiz… Labi, ka pārdevēji nebija salikuši preces atpakaļ plauktos un nebija jālasa pa jaunam. Šodien pieķēros. Pabeidzu savienot dažādos koka gabalus, iepriekš sagatavoto backbone uzliku pašā aukšā un papildus (projektā neparedzēts, bet ļoti nepieciešams) tika pielikti slīpie stiprinājumi lai konstrukcija būtu stabilāka tieši uz sāniskajām kustībām. Tāpat veikalā vēl tika iegādāta  arī krāsa un niknāka ķēde. Kopā viss aizņēma apmēram 10 stundas darba (ieskaitot 3 braukšanas uz veikalu) un apmēram 30Ls materiālos… galvenokārt stiprinājumi. Nu tad ko tur daudz – te bildes ar komentāriem.

Šodien sadomājām, ka bērniem vajag šūpoles… nu sacīts – darīts. Bet nu es nu galīgi nēesmu galdnieks un nekāds arī ne rokdarbnieks… drīzāk jau programmētājs matemātiķis.  Tātad kā tad es gatavoju šūpoles

Plānošana

Vispirms jāizdomā, kādas tad šūpoles gribi… cik lielu svaru, lai iztur, cik platiem dibeniem paredzēts un cik lielas gribi. Pastāvēja vairāki vienkārši varianti:

1. Iekārt dēlīti ar ķēdēm ābelē. Šim risinājumam ir ievērojami plusi – lēti, ātri, maz materiālu. Negatīvās puses – tiek bojāta ābele (ar laiku) un arī konstrukcija ir ļoti “dinamiska”. Uzsēžoties apaļākam cilvēkam – risks, nolauzt zaru. Tāpat mīnuss – vienīgais piemērotais zars ir sētas “satiksmes” vidū…

2. Iekārt starp 2 ābelēm izturīgu trubu vai koku, pie kura savukārt piestiprināt  šupoles. Priekšocība – svars sadalās uz 2 zariem tādēļ konstrukcija ievērojami izturīgāka un var panest lielāku svaru. Tāpat ir vairāk vietas… taču joprojām pastāv augstuma ierobežojumi un arī ābeles tomēr ar laiku tiks bojātas.

3. Būvēt atsevišķu  brīvi stāvošu konstrukciju no izturīgiem kokmateriāliem. Plusi – daudz izturīgāka, nav augstuma irobežojumi, un iespējams iekarināt pat 2 šūpoles dažādos augstumos  - vienu zemāk bērniem, otru nedaudz augstāk pieaugušajiem, vai lieliem bērniem. Negatīvās puses – aizņem vietu dārzā, nepieciešami papildus kokmateriāli un stiprinājumi, prasa daudz lielāku darbu. Tāpat 3 variantam ir 2 tehniskie varianti A un B.

Pēc nelielas apspriešanās tika nolemts taisīt 3B. variantu un kā “demo”  nepacietīgākajiem lietotājiem vispirms uztaisīt 1. variantu (kurš pēc tam ir sastāvdaļa 3. variantam, kad gatavs karkass). Izpētam palikušo kokmateriālu kaudz  uz secinam, ka 3. variantam kokmateriāli pietiks… knapi, bet nu kaut ko sastiķēt varēs. Dodamies uz bodi nopirkt trūkstošo:  Ķēdi, skrūves, stiprinājumus, karabīnes, koka leņķus, plāksnes koka konstrukciju sastiprināšanai, koka skrūvītes…

Mājās uzreiz pieķēros un ātri uztaisīju DEMO variantu un iekāru izmēģināšanai. Šķiet sēžamais ir pietiekami plats bet tehniskais risinājums varēja būt nedaudz “vieglāks”. Ķēdes izskatās par sīku salīdzinot ar karabīnēm… bet karabīnes nevarēja mazākas, jo tad nevarētu uzdabūt visrsū gredzenveida uzgriežņiem… Laikam vajadzēs “niknāku”  ķēdi. Tāpat secinu, ka pietrūks arī karabīnes (ja grib, lai ir pa skaisto).

Tālāk materiālu sazāģēšana un vietas nolīdzināšana, sameklējam arī daudz maz līmeni. Šodienai viss… rīt mēģināsim stellēt kopā. Jau tagad ir skaidrs, ka vajadzēs apmeklēt vēlreiz veikalu, jo ir nepieciešamas papildus karabīnes (8 gab) , jaunu ķēdi (ar lielākiem caurumiem un izturīgākiem posmiņiem), krāsu, lai visu konstrukciju nokrāsotu.

PAr to, kas sanāca, vari izlasīt raksta otrajā daļā.

Viņam reiz bija lapas…

Viņam reiz bija zari…

Viņš bija lielāks un stiprāks par citiem…

Viņš bija lepnums…

Ar laiku viss mainījās…

Viņam pazuda lapas…

Viņam pazuda zari…

Taču viņam ir kaut kas,

Kas nav nevienam citam…

Viņam ir sava saule…

(C) bilde un teksts – Vigants

Pagājušā nedēļa pagāja diezgan raibi. Vairākas tikšanās, intervijas klātienē un arī pa telefonu. Pagaidām viss šķiet noriss pozitīvi un, ja nekas nenoies šķērsām, tad viens, otrs vai trešais piedāvājums tiks pieņemts jau līdz nākamās nedēļas beigām. Pagājušā nedēļa vispār bija tāda sirreāla – nodevu visas lietas kolēģiem un 4dien negaidīti darbā man palīdza nodot datoru un ieejas karti… līdz ar to jau no 5dienas līdz pat 17. septembrim man ir apmaksātas brīvdienas – uz darbu nav jāiet un arī jaunus darbus vēl darīt nedrīkstu… lai gan godīgi sakot, diez ko atpūsties (morāli) nevaru… gribas tomēr sameklēt un uzņemties jaunus izaicinājumus un atlocītām rokām ķerties klāt kalnu gāzšanai un konkurentu pārspēšanai. Līdz tam – darba intervijas, intelektuālie un personību testi un darbs piemājas dārzā… tāpat jāizmanto iespēja un jasagatavo māja pirmajai ziemošanai: jānosiltina ūdens trubas un ūdens sūkņi,  jāpielabo piemājas ceļš, jāpārbauda un jāuzpilda apkures sistēma, jāsataisa ventilācijas sistēmai aizvēršanas vārsti,  jāpieregulē ārdurvis utt sīkumi…. kas to būtu domājis, ka ir tik daudz sīkumi, ko pie mājas ir jādara (atšķirībā no dzīvokļa).

Pagājušās nedēļas noslēgums gan bija ļoti skumjš, jo izvadījām manu mammu. Viņai tagad ir iestājies miers. Slimība, kas bija piemeklējusi – vēzis – tomēr ir neārstējama un pēdējos 4,5 gadus viņa ar mainīgām sekmēm spēja cīnīties pretī. Pēdējie mēneši nebija diez ko viegli. Tagad viņai ir iestājies mūžīgai miers un sāpes ir zudušas.  Bēres bija diezgan plašas un bija ļoti daudz viesu… bija pat tādi radi, ko veselu mūžību nebiju redzējis… tākā ļoti daudz lietuviešu radu, tad nācās atcerēties lietuviešu valodu un daudz runāt, skaidrot, mierināt… tiem, kas nezina, tad lietuviešiem ir ļoti izteikti košas bēru ceremonijas ar ilgām apraudāšanām un dažādu dziesmu dziedāšanām veselu diennakti pirms bērēm… ziedu kalni… asaru jūras… es gan no tā visa distancējos, jo uzskatu par pārāk lielu un uzspēlētu pasākumu… kas jau gribēja, tas atvadījās… domās… bet nu tas tā – mans subjektīvais viedoklis. Bet nu, jāciena ir seņču pagānu paražu mikslis ar katoļu un luterāņu ticībām… bēres tomēr ir tāds palicēju psiholoģiskās reģenerācijas pasākums…

Šonedēļ jāpašeptējas pa māju, jānoiet vismaz vienreiz šoruden sēnēs un, cerams, jāpieņem lēmums par to, kur tad strādāt…

PS

Izrādās dārzā ir nogatavojušās lielā sarkanās plūmes un saldie āboli… Ābolu gan šogad ir maz…

Šodien pļāvu zāli un šitāds zvēriņš atnāca sasvecināties. Maziņš vēl… tāds kā liela slieka…