Pēc piektdienas vakara aktivitātēm, kas parasti beidzas agrā sestdienas rītā, kāds mans paziņa kļuva par ļoti nepatīkamas avārijas aculiecinieku. Patiesībā viņš pat nebija aculiecinieks, bet viens no retajiem, kurš šādā situācijā neapjuka, bet devās palīdzēt.

Jāatzīst, ka neesmu pārliecināts vai es pats arī līdzīgā situācijā būtu spējīgs rīkoties tāpat kā to darīja viņš. Visu cieņu Mārtiņam Šmitam.

Tupinājumā viņa paša stāsts par piedzīvoto.

Pavisam netālu no Brīvības pieminekļa, uz Merķela un Brīvības stūra, redzējām skatu, kas nedaudz šokē, bet it kā tajā pašā laikā, to ir patīkami skatīties. Divas mašīnas saskrējās un ar lielu būkšķi pievērsa manu uzmanību. Diemžēl redzēju avārijas turpinājumu tikai no saskaršanās brīža, tāpēc nevaru spriest par apstākļiem pirms sadursmes, bet pēc tuvāk aplūkotā, radās dažas savas versijas par notikušo pirms tam. Pēc sadursmes taksis ieskrēja tuvējās mājas stūrī (Elkorā), bet parastā automobiļa vadītājs pilnībā sāniski, liela daudzuma baltiem dūmiem, turpināja slīdēt pa Brīvības ielu Brīvības pieminekļa virzienā vēl kādus 20 m. Kad sapratu, ka dirsā ir, pateicu Uģim, ka jāskrien palīgā, un īpaši ne par ko nedomājot skrēju, cik ātri varēju pāri Brīvībenei pie takša, jo redzēju, ka mašīnā vēl sēž divi cietušie un nekustās. Tobrīd es neredzēju, kas notiek otrā mašīnā, bet kā vēlāk izrādās mana izvēle bija pareiza, jo mašīnai bija nostrādājis gaisa spilvens uz pasažieri nebija ļoti stipri cietuši. Pie taksometra es biju pirmais, atrāvu durvis, un, lai gan 1. palīdzību mācījos tiešām salīdzinoši nesen (vasaras beigās), galvā viss bija pilnīgā putrā, šo to atcerējos, šo to ne. Atrāvu durvis un sāku čali kratīt, kad nebija pilnībā nekādas reakcijas, man likās, ka pareizi ir viņu vilkt laukā no mašīnas, nezinu vai tā vajadzēja vai ne, bet es sāku ķert čali un vilkt laukā. Kad jau biju viņu nedaudz piepacēlis, sapratu, ka turu viņu pilnīgi nepareizi uz sāku pārkārtot rokas uz pareizo pozu. Iepriekš vēl biju lūdzis blakus čaļiem palīdzību, jo šoferis nebija no mazajiem, bet viens man sāka kko dirst, citi bija pilnībā vienaldzīgi, bet vēl citi vnk bija šokā un neko nevarēja padarīt. Tiklīdz saliku šofera ķermeni tā kā vajag, un sāku šo vilkt laukā, viņš, visiem par laimi atjēdzās, un pats spēja izkāpt no mašīnas. Lai gan viņa seja bija nekas vairāk kā vienīgi asiņu straume, citādi viņam likās viss bija kārtībā, jo praktiski uzreiz pēc avārijas čalis sajutās pietiekami labi, lai uzpīpētu cigareti.Blakus sēdētājam bija vēl lielākā dirsā…

Viņš bija bezsamaņā, viņa celis bija iespiests starp durvīm un priekšējo paneli un tās durvis bija tā samīcītas, ka viņas nevarēja atvērt vaļā. Es pagāju nost no mašīnas, un pats nelielā šokā, ar asinīm nosmērējies, sāku skandināt vārdu – “pizģec”. Pēc kādām pāris sekundēm, kad apjēdzu, ka no mašīnas motora ceļas dūmi, atcerējos, ka ir taču jānoslāpē mašīna. Izrāvu atslēgas no aizdedzes un norāvu stāvbremzi, tad vēlreiz pabļāvu čalim un pastumdīju viņu, un viņš arī atjēdzās. Protams paprasīju standartjautājumu: “Tev viss kārtībā?!”, bet čalis man neko neatbildēdams, tikai ar abām rokām rādīja uz savu celi, un tad man palika nedaudz pretīgi, jo es iedomājos, kādas sāpes viņš tajā brīdī izjūt. Neilgi pēc tam, kad mums piebiedrojās vēl viens čalis, mums triatā (man, Uģim un tam čalim) izdevās atraut vaļā arī pasažiera durvis un atbrīvot viņa izjāto celi, čalis bija pilnībā sevi nosiekalojis un tādā šokā, ka viņš vispār neko nerunāja, tikai kustējās. Kad man visi bija teikuši, labāk viņu nevilkt laukā no mašīnas, es arī sapratu, ka nevajag, un tā mēs viņu tur atstājām līdz ātro ierašanās brīdim. Kkad tam visam pa vidu mums pavīdēja avārijas brīdī nemanītais- gājējs. Visas iepriekšminētās darbības veicot, es vēl pamanīju, ka kāds cilvēks piesteidzas pie gājēja un pārbauda viņa pulsu. Pie viņa es negāju kamēr nebija viss nokārtots ar abiem taksī sēdošajiem, bet tikko tas bija galā redzēju, ka divi čaļi veic viņam sirds masāžu un mākslīgo elpināšanu. Labi vien bija, ka es negāju pie guļošā gājēja, jo manuprāt, es nebūtu sācis elpināšanu, 1) es būtu apjucis, 2) viņa seju zem asinīm nevarēja redzēt, kas nozīmēja, ka kāds daudzums nonāktu arī manā organismā un lai cik sūdīgi viņam arī nebūtu, šis aspekts pavisam noteikti atturētu mani no ABS, kas savukārt varētu novest līdz viņa neizdzīvošanai. Visu cieņu tam, kas to darīja, jo pavisam iespējams viņš izglāba tā cilvēka dzīvību. Tiklīdz es pieskrēju, viņš sāka elpot, un cilvēki, kas bija pie tā čaļa gribēja veikt nezin kādas darbības ar sakropļoto gājēju. Visi, kas ir pabeiguši 1. medicīnas kursus salīdzinoši nesen zinās teikt, ka, lai cilvēks neaizrītos ar savu mēli, viņa galva ir jāatliec atpakaļ. Tieši to es mēģināju pateikt tiem čaļiem. Viņi novietoja cietušo uz sāna, bet tā vietā, lai atliektu, viens gudrītis stāstīja, ka galva ir jānoliec uz priekšu, es mēģināju viņam iestāstīt, ka viņš dara nepareizi, bet viens cits čalis man stāstīja, ka tas ir ārsts, nu, ja tā bija, tad pagalam stulbs ārsts! Es gāju nolikt guļošā galvu pareizā stāvoklī, bet tiklīdz to biju izdarījis, otrs atlika atpakaļ un sāka kko man dirst, ka viņš aizrīsies ar savu mēli, lai gan es zināju, ka tā notiks, ja tas muļķis tā turpinās, bet tad viņš pateica savam draugam, kas iepriekš apgalvoja, ka čalis ir ārsts, lai viņš mani izrubī un aiznes prom. To protams negribēju, un tāpēc atstāju čali nodiršot, ka viņš ir idiots un dara visu nepareizi. Gājēja kreisā kāja tiešā nozīmē bija lupata, un to skatu labprātāk neaprakstīšu, jo tas patiešām nebija nekas patīkams manām acīm.

Avāriju redzēju diez gan tuvā attālumā un gandrīz visu pamanīju, tomēr es nesaprotu vienu, kā tas gājējs, ar pilnīgi nelietojamu kāju varēja atrasties 7-10m attālumā no tuvākās mašīnas, vai viņš tur aizlidoja vai kā – nezinu.

Tā kā tur bija 1000 cilvēku, mēs neko vairāk nevarējām darīt un nekādi labie acu liecinieki arī nebijām, ņemot vērā, ka padsmit cilvēku avāriju redzēja ~ 50 m attālumā, devāmies mājās. Iegāju nomazgāt asinis no sejas un rokām Reval Hotel Latvija. Sajūta bija ļoti īpatnēja un nepatīkama. Tobrīd nevarēju padomāt ne par čaļiem, kurus atstāju bez pajumtes, ne par to kur pie velna ir ātrie, ja viņus izsauca 10 min atpakaļ, bet tikai par to, ko izdarīju, ko izdarīju pareizi, ko galīgi šķībi un par to, kā lai ātrāk nonāk mājās.
Šis ir viens no līdz šim trakākajiem manā dzīvē piedzīvotajiem momentiem, kurā esmu piedalījies.

Šovakar sapratu, ka pats vēl kko atceros, un varu palīdzēt nelaimes situācijās un to, ka cilvēki ir vienaldzīgi, stulbi un stūrgalvīgi lohi, kas, tad, kad vajag palīdzēt, taisa kkādu hujņu, vispār nepalīdzot, neklausoties, un vnk vienaldzīgi noskatoties nodara citiem postu un draudus dzīvībai. Vēl es pats savām acīm redzēju sprādzēšanās lielo nozīmi, jo abi taksī sēdošie nebija piesprādzējušies, bet ja būtu sekas varētu būt 2x mazākas un sapratu, ka dēļ viena idiota, kas tev mēģina panesties brutālā ātrumā garām var izveidoties tāda hujņa, kas pat sapņos nerādās. Ceru, ka kkādās ziņās par šo stāstīs, jo tiešām gribētos zināt, vai gājējs izdzīvoja.

Mārtiņš Šmits

Papildinājums: http://skatiens.lv/zinas/galerijas/vilnis86/5609?show_thumbs&all_comments=1&picture=1

Tā man tagad ir diezgan labs garīgais un izdomāju kautko uzrakstīt…Ja nemaldos tā bija 3diena kojās,katra diena kojās varteikt ir tāda pati,vienkārši gruzies,uz dienas beigām aizgāju uz kojām,jo pirmstam biju ar draudzeni ārā,domāju jau iet gulēt,bet tad draugs atnāca no citas istabiņas piedāvāja iedzert,uzreiz – ō,iespēja papriecāties

Tā man tagad ir diezgan labs garīgais un izdomāju kautko uzrakstīt…Ja nemaldos tā bija 3diena kojās,katra diena kojās varteikt ir tāda pati,vienkārši gruzies,uz dienas beigām aizgāju uz kojām,jo pirmstam biju ar draudzeni ārā,domāju jau iet gulēt,bet tad draugs atnāca no citas istabiņas piedāvāja iedzert,uzreiz – ō,iespēja papriecāties.Tad viņš saka,reku nāks vēlviens un tad ejam uz veikalu pēc šmigas un līdz rītam dzeram,ilgi nedomājot saku – davaj,aizgājām uz bodi – nopirkām 2l hektor,nu nav mans iecienītākais dzēriens,bet varēja iztikt,no 8oņiem vazājāmies pa mazo ciematiņu,un kad sāka satumt,tad izdomājām iet līdz tuvākajai pilsētai,kādi 7km,nu labi,tā pa kādam 2stundām aizgājām,ilgi gājām,jo bieži taisījām pitstopus,iedzerot un uzpīpējot,bet nebijām jau tikuši līdz pilsētai,kad cigaretes beidzas,traki,bet nenokorām degunus un turpinājām iet,nonākot pilsētā viens no mums jau bija bezfilmā,jo nebija kādus divus mēnešus dzēris…Vispār bija jautri,pademolējām dursciņ pilsētiņu,lai jautrāk,un tad sākām štukot,kur gan,lai dabon uzpīpot?Un tā mēs stāigājām apkārt meklēdami kādu cilvēku,kam noslaukt smēķi,tā arī neatradām,un ieteicu draugiem,iet uz bērnlaukumu,jo tur vienmēr kāds ir,aizgājām,un kā pa brīnumu tur bija 4as meitenes,piegāju,palūdzu cigareti,atteica,ka nav,vēlāk otrais no mums gāja prasīt,atkal atteica,ka nav,un tad kad redzējām,ka viņas pīpē,tad trešais aizgāja paprasīt(tas kurš bija bezfilmā),es no smiekliem nokritu no krēsla,jo tas izskatījās tik smieklīgi,kā viņš visām četrām prasīja uzpīpēt,katrai atsevišķi,bet TIKUNTĀ viņas adēva,tad gan bija jāsāk gruzīties,sākām jau bazaru ar viņām,bet par nelaimi pulkstens jau bija kādi 00:00 un šamejām bija jāiet uz mājām,nu neko,gājām uz centra pusi,tur tukš,un pie veikala ieraugam 2čalīšus,prasa uzpīpet – saka ka nav,un tad trešais no mūsu bara,kas bija bezfilmā uz viņiem kautko sāka dirst,normāli nodirsa,es protams pārsmējos,tad gājām prom,un dzirdu,ka tie kautko sāk perināt,aizejam aiz sūtra un sākām skriet,da ko zin,kas būtu noticis,ja taisītu mahaču,abiem tiem bija kādi 20gadi,nu paskrējām gabaliņu un gājām atpakaļ uz ciematiņu,vēl pa ceļam 3ešais puisis mūsu barā,izdarīja kautko ļoti smieklīgu,ar seju ieskrēja autobusa pieturā,jo tā pieturas sienas bija no stikla,tas bija nereāli recīgi,līdz 01:30 gājām,kad man palika auksti,teicu ka bišk paskriešu uz priekšu lai paliek siltāk,un tā noskrēju kādus 4-5km tikpatkā bez apstājas un biju nonācis līdz kojām pulksten 02:00 ,domāju iet uz kojām,a protams neviens nedzirdēja kā klauvējos nu ok,un tā sēdēju un gaidīju brīnumu,tad piezvanīja draugs,teica,lai eju uz pieturu,ka šamējie tulīt būšot,ok aizeju,skatos abi guļ uz soliņa,mazliet šoks,bet tas nekas,jo man beidzot iestrādājās mozga,atcerējos,ka man telefonā ir komendantes numurs,paprasīju čomam telefonu,piezvanīju komendantei,pateicu,lai viņa piezvana kādam uz kojām lai mani ielaiž kojās,tad adevu draugam telefonu un aizgāju uz kojām,tiku iekšā par laimi,bet man 5min bija jāklauvējas pie istabiņas durvīm,lai kāds atvērtu,tad uztaisīju pāris maizītes,dabūju uzpīpēt,un gāju gulēt,beidzot biju laimīgs,no rīta uzzināju,ka abi tie visu nakti bija palikuši ārā,bet pēc pieturu pagulēšanas bija aizgājuši uz kautkādu māju paģezdā gulēt,un ap sešiem ienākuši kojās,nu neko darīt,kas bija bija.No rīta nevarēju normāli pastaigāt,pēdas vienkārši sāpēja,un kad viss kurss šito uzzināja,tad visu dienu par to tikai runāja,kā jau parasti.

Ar šo es nevēlējos vienkārši izstāstīt notikumi,bet gan to,ka viena sekunda spēj noteikt tavu turpmāko dienu,tāpēc,ieteiktu Jums visiem,pirms pieņemat lēmumus ar – Jā/Nē tad pārdomājat divreiz,vienkārši pārdomājat,es nedomājot atbildēju,bet ar sekām nereiķinājos.Paldies par uzmanību. :*

Nekur īsti šo info neatradu. Tādēļ noskaidroju un nolēmu pierakstīt. Varbūt kādam noder.

Bauskas ielā 86 ir CSDD kantoris. Ja nepieciešama medicīniskā šajā pašā ēkā ir Biedrība Latvijas Samariešu apvienība, kur var iziet medicīnisko (it kā varot arī pirmās palīdzības apmācību). Šī iestāde minēta CSDD mājas lapā tabulā http://www.csdd.lv/?pageID=1172042610.

Pazvanīju uz info tālruni. Zvanot uz pirmo CSDD tabulā norādīto tālruni man pastāstīja, ka ja nepieciešama info par medicīnosko, jāzvana uz otro minēto – 67627653. Tā arī darīju.

Info sekojoša: medicīnisko pie viņiem var iziet. To var darīt Pirmdienās, Otrdienās, Ceturtdienās no 15:00 līdz 18:00 rindas kārtībā. Līdzi jābūt pasei, vadītāja apliecībai (ja tāda ir), 1 3×4 foto, 25Ls.

Kantoris atrodas CSDD ēkā 3. stāvā 317. kabinets.

Uz šo brīdi viss. Jāņem vērā, ka ar laiku tas var mainīties.

Šodien (2009.05.28) izgāju medicīnisko un nokārtoju baltās (mācību) tiesības. Viss process aizņēma ~1h 30 min., un maksāja tieši 29.33Ls (25Ls medicīniskā, 4.33Ls par mācību tiesībām).  Medicīniskajā viss bija kā iepriekš rakstīs. Ierados ceturtdienā ap 15:00. Ieejot CSDD ēkā ir norāde ka 3. stāvā ir ārstu komisija. Ejot pēc norādēm visu varēja atrast. Tur var redzēt sekretāres būdiņu. Pie viņas jāiet aizpildīt pieteikums, jāsamaksā un jāiedod bilde. Tad jāiet 4 kabinetos sākot no tālākā gala:

1. acu ārsts – tā kā man bija brilles, lika saukt burtiņus bez brillēm un ar brillēm, atzīmēja ka braucot jānēsā brilles,
2. lors (paprasa vai nav bijušas problēmas ar dzirdi, paskatās ausīs un aiztaisa vienu, sauc klusu skaitļus, kas jāatkārto) un neirologs (prasa vai galva nav bijusi sasista, liek skatīties uz pildspalvu , liek saspiest rokas un ar aizvērtām acīm un izstieptām rokām ar rādītājpirkstu pieskarties pie degungala)
3. Psihologs – parunājamies par dzīvi, prasa cik gadu, kur strādā utt
4. Komisijas galvenais ārsts – aizpilda dokumentus un paprasa vai nav bijušas kādas operācijas, sūdzības utt.

Tad atkal jāiet pie sekretāres, un viņa uzliek zīmogu, kā arī savada datorā. Tas arī viss. Viss process aizņēma aptuveni 50 min.

Tad 1. stāvā no durvīm labajā pusē jāpaņem numuriņš mācību braukšanas atļaujas saņemšanai. Kad iedegsies sarkanais numurs, jāiet kabīnē, jāiedod medicīniskā, pase, jāparakstās un jānobildējas. Tad jāiet uz kasi samaksāt (ieejas kreisajā pusē). 

Ir svarīgi atcerēties savu numuru, jo pēc samaksāšanas jāiet atpakaļ un jāgaida kad iedegsies zaļš savējais numurs. Tad var iet pie vidējā galda, uzrādīt pasi un saņemt baltās tiesības.

That’s all

Vakardiena, laikam paliks vispožāk manā atmiņā visa brīvlaika laikā! Vakar devos uz centru, lai nopirkt grāmatu pēc Zvaigznes ABC es devos uz Brīvības pieminekļa pusi, es ievēroju, ka pretī McDonaldam kaut kas tiek filmēts. Arī pamanīju, ka tur blakām stāvēja mans skolasbiedrs. Nu es pavēroju, kā filmē arī ievēroju, ka stāv mašīna ar uzrakstu “Lietuvos Kino Studija” un pēc tam piegāju pie skolasbiedra un pajautāju, ko te filmē viņš teica, ka te filmē reklāmu nu es pajautāju: “Kādu?” viņš atbildēja “Bites” nu un es turpināju skatīties, kā filmē. Paskatījos, kā uz Apple MacBook Pro montēja pašu reklāmu un izskatījās, ka tā bija 2. aina no visas reklāmas. Šī aina izskatās sekojoši: “Pusis ar tulpēm stāv pie pulksteņa un, iet bariņš ar ļaudīm un paņem to čali līdzi” es arī iefilmēju telefonā, bet kamera ir sūdīga, tapēc grūti būs, ko saprast. Viņi to vienu ainu filmēja veselu stundu un visu laiku tik dzirdēju: “”Background action”, “Action!”, “Cut!” un “Stop!”". Arī bišku pafotagrafēju (bildes un video redzēsiet raksta turpinājumā!). Pēc šīs ainas filmēšanas viņiem bija pauze. Aiz “Čilli” picas bija viņu “grimētava” un barotava. Nu pa to laiku aiz aizgāju līdz “Valters un Rapa” un “Globus” grāmatnīcām. Pēc kāda laika atgriezos un pamanīju, ka jau nes kameru, apgaismojumu un visu pārējo aparatūru pie “golfa” un tur viņi filmēja nākamo ainu. Ainā bija redzams, kā policiste izdod soda kvīti jaunietim un tieši blakām iet tas bariņš un paķer līdzi policistus.
Raksta turpinājumā bildes un video.

]]> http://hooperr.wordpress.com/2009/02/15/abra-ka-dabra/ Sun, 15 Feb 2009 10:09:21 +0000 stasfs http://hooperr.wordpress.com/2009/02/15/abra-ka-dabra/

Svengali Deck

Šo rakstu es veltīšu trikiem, kā jūs to sapratāt pēc virsraksta. Jūs pazīstat kāršu, monētu, virvju un citus trikus.  Decembra vidū es biju aizbraucis uz (“T/C Spici”) un tur atradu veikalu ar burvju trikiem veikals saucas “Pecolli Magic Shop”. Tur nebija dikti daudz triku, bet es nopirku vienu parastu triku ar kartiņām. Tas bija ļoti elementārs un ja pareizi atceros, tas maksāja 5Ls. Janvāra sākumā šis veikals izveidoja sev mājaslapu “Magicshop.elve” tur arī jūs varat apskatīties trikus, kuri ir veikalā, šogad vairāk ir kārtis. Dažas nedēļas atpakaļ es atkal biju spices triku veikalā un tur nopirku kāršu deku (kavu) ar nosaukumu “Svengali Deck” (bildi jūs redzat augstāk), maksāja 8Ls, tas ir ļoti interesants un aizraujoš iesaku jums arī viņu iegādāties. Ceru ka tuvākajā laikā es vēl kaut ko nopirkšu. Cenas veikalā ir no 2Ls līdz pat 50Ls. Ja jūs esat jau aizrāvies ar iluzionismu iesaku apmeklēt Pecolli mājas lapu un izlasīt par jaunu ilizionistu klubu-apvienību (A.M.B.E.R). Ceru ka tuvākajā laikā es iegādāšos vēl kādus trikus.

Ja draudzene saka. ” Forši! Tiekamies. Gribu parunāt.” Tad patiešām viņa arī parunās un ne vienu stundu vien.

Ja draudzene saka” Gribu Tevi satikt un parunāties” Ooo, tad ir gaidāma saruna. Un patīkama

Pirms kāda laika iznāca pāris sējumi ar cilvēku vārdiem un uzvārdiem – izsūtīto saraksti. Tajos(sarkanajā grāmatā) atradu arī savu vecmammu un viņas māsas:

Umure Marta, Umure Ina, Umure Ruta. Visas izsūtītas uz Omskas apgabalu. Par ko? Par to ka spēlēja ansamblī un teātra izrādēs, un iespējams arī par to, ka ģimenei piederēja māja. Par laimi visas 3 atgriezās. Māja bija jāceļ no jauna.

Redzot sējumu apjomu liekas, ka nav Latvijā cilvēka, kuru nebūtu skārusi izsūtīšana.