Kā slavenā paziņojumiem saka: “laiks ir nauda” un “zināšanas ir spēks”. Tāpēc laiks, kas pavadīts izglītībai patiešām ir labākais ieguldījums, ka cilvēki var darīt, izvēloties ražošanas veidus, kā izmantot savus resursus un savu uzmanību. Mācīties par likumu zinātnes procesa noteikumus par sabiedrības noslēpumi valodas un tehnikas Tirdzniecības ir ne tikai aizraujoši uzdevumi inteliģentāki un apdāvinātu indivīdu, bet arī un kopumā ļoti svarīgs instruments, lai gūtu panākumus, progresu un attīstību un profesionālo izaugsmi, sabiedrībām un sabiedrībām līdzīgi. Tādēļ ir skaidrs, ka organizētā spēja mācīt, norādījumus un nodot informāciju, kompetenci un profesionalitāti lielām grupām jauniešu vidū visnozīmīgākie pakalpojumus, valdības un valstis var un ir jācenšas sniegt to iedzīvotājiem.

References: reader, letter, doctorate, alphabet, accurate, blueprint, database, topic, issues, literature, stiftung, foundation, examine, positive, onlinedegree, helpdesk, expert, discuss, text, translator,

Mēs varam tiešām norāda, ka stingra apņemšanās nodrošināt kvalitatīvu izglītību, elites universitāšu un modeļu skolas nodrošina gaišu nākotni izaugsmes un labklājības sabiedrību, bet dekadence akadēmijas, nolaidība pret kultūru un trūkuma skolotāji samazināšanās, posts saknes, korupciju un neveiksmes katram civilizācija. Patiešām, ieguldot izglītībā, ir dārgi, taču kā piemērs tradicionālās gudrības noteikts: “Ja jūs domājat, ka izglītības izmaksas, jums vajadzētu mēģināt nezināšanu”. Acīmredzot, svaigu un ticamu informāciju par to daļu, kā zināšanas ir liels preci un svarīgs resurss pati par sevi: tas ir iemesls, kāpēc mēs vēlamies norādīt jums Mācīšana un apguve portfeli http://www.t-h-e-n-e-w.com un http://www.euroserve.cn (ar http://www.esw3.eu dns pakalpojumi), kas nodrošina plašu klāstu domēna vārdus, kas saistīti ar universitātes stipendiju, ar mērķtiecīgu, būtisku rakstus par Akadēmisko lietu un Izglītības Universe.

References: bachelor, reform, programming, translations, publications, questions, restorations, restoration, restore, retreats, scholarships, screening, stories, students, universities, university, write, blueprints, businessschool, class

Sākam jaunu studentu uzņemšanu  Performing Art School – Labākajā JAZZ skolā.Vieta cilvēkiem, kuri rod jaunas idejas džeza mūzikā, eksperimentējot ar dzirdēto, redzēto, eksperimentējot ar sajūtām. Tas ir dzīvās džeza mūzikas skanējums citā vietā un laikā. Mērķis ir attīstīt džeza mūziku Latvijā ar tālredzīgu skatienu pasaulē.

Denisa Paškeviča un Jolantas Gulbes – Paškevičas mūzikas studija – PERFORMING ART SCHOOL!!!

Vienīgā džeza privātskola Latvijā. Ja Tev patīk mūzika, ja esi aktīvs un zinātgribošs, ja vēlies pilnveidot sevi un savas prasmes mūzikā, pievienojies Performing Art School !”, tā visus Latvijas iedzīvotājus uzrunā populārie mūziķi Jolanta Gulbe un Deniss Paškevičs, aicinot pieteikties Performing Art School-Jolantas Gulbes-Paškevičas un Denisa Paškeviča mūzikas studijā ,kur iespējams apgūt tādas programmas kā

1. saxofons iesācējiem

2. saxofons profesionāļiem

3. jazz flauta

4. vokālā māksla

5. jazz piano

6. jazz teorija

7. improvizācijas tehnikas

8. ansamblis (kombo)

9. ritmika

10. ķermena nostādīšana

11. runas tehnika

12. aktiermāksla

13. sitamie instrumenti ,bungas

14. jazz un pop ģitāra

15. elektro bass (funky,jazz,pop,soul)

PIE MUMS STRĀDĀ CILVĒKI AR PIEREDZI UN VIŅI ŠAJĀ PIEREDZĒ NO SIRDS VĒLAS DALĪTIES AR JUMS!!!

Performing Art School

Piedāvā iespēju apgūt individuāli specialitātes – vokālā māksla, saksofons un klavieres.Programmas ir Latvijas valsts akreditētas, tāpēc droši interesējamies pa tālruni 29118064 un piesakamies. Nodarbības notiek Sound Division studijas telpās Āraišu ielā 34.

Pieteikšanās: kalninai@gmail.com vai performingartschool@gmail.com variet droshi rakstiit un uzdot jautaajumus par maaciibaam. Info http://performingartschool.lv/

(c)allegrostudija.lv

Circenītis jau iepriekš ir rakstījis par diskusijām ap bērnu vecumu, lai uzsāktu skolas gaitas un bērnu sagatavošanu skolai. Šīm diskusijām ir pielikts punkts, jo Saeima 1.decembrī atbalstīja likumprojektu, kas paredz atjaunot bērnu obligāto sagatavošanu skolai no piecu gadu vecuma un skolas gaitu uzsākšanu no septiņu gadu vecuma.

Jāatzīmē, ka norma par obligāto bērna vecuma sagatavošanai skolai no piecu gadu vecuma pastāvēja līdz 2009.gada 1.jūlijam un finansējuma trūkuma dēļ tā tika pārskatīta, taču valdībā apstiprinot “Sociālās drošības tīkla stratēģiju”, kas paredz, ka 2009./2010.mācību gadā no Pasaules Bankas aizdevuma līdzekļiem valsts finansēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, šī norma atkal tika atjaunota. [Avots: Laikraksts Diena]

Circenītis, lai noskaidrotu bloga lasītāju viedokli, veica aptauju par optimālo vecumu, kad bērnam vajadzētu uzsākt skolas gaitas. Apkopojot rezultātus: 69% uzskata, ka optimālais vecums būtu 7 gadi, 26% – 6 gadi, bet tikai 7% uzskata, ka optimālais vecums būtu 5 gadi. Pēc Circenīša lasītāju paustā viedokļa var spriest, ka lasītāji vēlas atstāt iepriekšējās likuma normas par bērnu skološanas sākšanu no septiņu gadu vecuma un sagatavošanu skolai no piecu, sešu gadu vecuma. Paldies lasītājiem par izteikto viedokli!
Balstoties uz Saeimas pieņemto likumprojektu – viss paliek kā iepriekš!

Šovakar jau otro reizi devos Mākslas Telpas virzienā uz programmu „Sarunas ar māksliniekiem”. Varu rekomendēt. Un īpaši to varu ieteikt cilvēkiem, kam māksla nav profesija, bet viegla aizraušanās, jo var uzzināt gan šo to no mākslas vēstures un tendencēm šodienā, no mākslas filozofijas, gan iekrāsot jaunus krāsu plankumus savā izpratnē par mākslu vispār.

Šī vakara sarunas nosaukums „Māksla redzēt mākslu”, kur viedokļos dalījās mākslas zinātniece Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas Konceptuālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs, gleznotājs Ivars Heinrihsons un mākslas teorētiķis Jānis Borgs. Visi visnotaļ harizmātiskas personības, kam viedokļi gan saskanēja, gan atšķīrās, sarunu darot no tiesas aizraujošu. šeit pat negribu aizrauties ar gariem aprakstiem, jo apbūra mani viņi visi,pat I.Heinrihsona dažbrīd šķietami nesaprotamie iespraudumi, piezīmes un visādi citādi vārdu virknējumi, kas lika pasmaidīt vairāk kā vienam šīs lekcijas apmeklētājam Bet par pašu sarunas saturu.Ticu, ka iemesls ir šodienas vidusmēra (lai neteiktu vairāk) latvieša mazā sapratne par mūsdienīgo, tas ir, konceptuālo mākslu. bet, lai to saprastu, vai vismaz, lai kaut kādā mērā pieņemtu, par to ir jārunā. ir jārunā par to, ka mākslai nepietiek ar (skaistu?) formu vien. Lai gan, kā J.Borgs piezīmēja, bet kur arī redzēts saturs bez formas. tie abi ir mākslas nepieciešamas sastāvdaļas. Ak un bet..jo vispār grūti par to pat tā runāt, nenodalot konceptuālo mākslu no klasiskās/tradicionālās, jo konceptuālā māksla ar savu ideju var tikt arī neizpausta materiālā. tāpat ieskanējās tēma- kurā mirklī spēt noteikt, ka tā tiešām ir māksla vai arī, ja labpatīk, laba māksla nevis tikai attāls mēģinājums ko tādu uztapināt. un par mākslas mēdijiem un to ietekmi uz cilvēku arī runāja. cik dažādi tie gan spēj nostrādāt, par piemēru minot miroņus A.Savadova foto darbā “Mirušo grāmata” un Žeriko “Medūzas plosts”. Bet. Lai tagad, runājot bez kādas sakarīgas struktūras, es nesāktu pārāk dziļā mežā skriet vai purvā brist, nemaz vairs neturpināšu, jo domāju, ka jums tāpat skaidrs par ko tā lieta ir.

Nākošie pasākumi ciklā SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM:
16. decembrī  plkst. 18.00 Mika Mitrēvica personālizstādes laikā „Personu kolekcija vai kas cits, kas motivē darboties ar un ap mākslu”. Piedalās mākslinieks Miks Mitrēvics, māksliniece Kristīne Kursiša un mākslas kritiķe un teorētiķe Anda Kļaviņa.

20. janvārī plkst. 18.00 „Laikmetīgā māksla kā ceļojums nezināmajā”. Dalībnieki – mākslinieks, mākslas kritiķis un izstāžu kurators Vilnis Vējš, jauno mediju centra RIXC vadītāja, māksliniece Rasa Šmite un mākslas zinātņu doktore  Stella Pelše.

(c)diena.lv

18.novembris ir īpaša iespēja visai ģimenei svinēt valsts svētkus kopā, jo gan vecākiem, gan bērniem ir brīva diena, lai veltītu laiku patriotisma un ģimenes vērtību striprināšanai, mazajiem ķipariem stāstot par 18.novembra nozīmību Latvijas valsts vēsturē, ieliekot sirsniņā mīlestību, lepnumu un cieņu pret zemi, kur esam piedzimuši un kurai piederam – Latvijai.

Brīvo dienu noteikti ir iespējams izmantot kopīgi visai ģimenei gatavojot svētku brokastis, pusdienas vai vakariņas, izliekot logā svecītes, izkarot pie mājas valsts karogu, jo 18.novembris nav tikai valsts svētki, bet visas Latvijas un jo īpaši ģimeņu svētki, kas ir Latvijas galvenā un neizzūdošākā vērtība.

Vakara pusē ir iespējams apmeklēt kopīgi kādu no Valmierā piedāvātajiem svētku pasākumiem:

• 17.00 Valmieras Kultūras centrā notiks svētku koncerts. Koncertā piedalīsies kori „Valmiera”, „Jumara”, „Imanta”, „Skan”, „Konsonanse”, „Sudrablāse” un „Baltie bērzi”, kamerkoris „Kaķi” un solisti, deju kolektīvi TDA „Gauja”, „Agrā rūsa”, „Pastalnieki” un pūtēju orķestris „Signāls”. Pasākuma apmeklējums bez ieejas maksas.

• 18.novembrī no plkst.20.30 pie Valmieras Kultūras centra Valmieras Jauniešu dome aicina ikvienu ierakstīt labus vārdus, novēlējumu Latvijai un savai pilsētai speciāli veidotā grāmatā. Valmierieši aicināti ņemt līdzi arī gaismas piepildījumu – svecīti. Pilsētas centrā, laukumā starp Valmieras Kultūras centru un t/c „Valleta” tiks iedegti ugunskuri, lāpas un svecītes, savukārt plkst.21.00 klātesošie vienosies kopīgā valsts himnas dziedājumā.

Pavadīsim svētkus kopā!

Nelielam ieskatam Latvijas bērnu viedoklis mīklu spēlē – Kas tā ir?

Kādam no mums vairāk interesē tūrisms, kādu politika, kādu dažādas valodas u.tt. Šoreiz AIESEC Valmiera pārstāve tikās ar Vidzemes Augstskolas “Tulkotājiem”.

No organizācijas piedāvātajām prakses iespējām tulkotājiem piemērotākā būtu attīstības un izglītības prakse. Ārzemju studentus šīm jomām visbiežāk meklē tieši darbam skolā vai pie kāda konkrēta projekta. To garums ir visdažādākais sākot no 6 nedēļām līdz pat pusotram gadam.

Šobrīd brīvo izglītības un attīstības prakses vietu datubāzē dominē šādas valstis:

• Kaukāza reģionā – Armēnija, Gruzija, Bulgārija, Turcija un Kazahstāna (vairāk info šeit);
• Eiropas reģionā – Somija un Vācija, kā arī Polija, Krievija un Rumānija;
• Āfrikā tās ir Kenija, Nigērija un Jordānija;
• Amerikā – Kolumbija, Brazīlija un Peru;
• Āzijas un Klusā ok. reģionā – Indija, Ķīna, Taivāna un Malaizija.

Prieks paziņot, ka sākot 2009. gada 10. novembri būs pieejama jauna grāmata – Jānis Caune, Andrejs Dzedons „Stratēģiskā vadīšana”, 2. izdevums. Jā, tur nav ko slēpt – esmu viens no grāmatas autoriem. Kad aiz muguras(nu jau var teikt aiz muguras) ir divi grāmatas izdevumi ir interesanti pavērtēt kas ir mainījies, gan grāmatas rakstīšanas procesā, gan grāmatas saturā, gan apkārtējā vidē.

Grāmatas rakstīšanas process un saturs.

Pirmais grāmatas izdevums iznāca 2000. gadā. Pirmā izdevuma rakstīšana aizņēma gandrīz gadu. Pie tam gadu diezgan intensīva darba. Toreiz mēs bijām 3 autori, divi tagadējie un vēl viens autors(Leonīds Pētersons). Pirmais izdevums faktiski bija mācīšanās pašiem – pirmām kārtām apgūt šo disciplīnu pašiem un tad arī to noformulēt studentiem saprotamā veidā un cik iespējams piemērot vietējiem aptākļiem. Pirmajā izdevumā pamatā mēs balstījāmies uz daudzām ārvalstu grāmatām – pamatā Ziemeļamerikā izdotām un atsevišķām Eiropas autoru grāmatām. Vislielākās grūtības toreiz radīja terminoloģija, jo bija jāievieš daudzi jaunvārdi, kas bija saistīti ar stratēģisko vadīšanu – piemēram, konkurētspējīgā priekšrocība, prasmes, pamatprasmes, atšķirīgās prasmes. Daudzi jēdzieni bija jāskaidro. Pirmais izdevums bija Andreja Dzedona redakcijā – viņš, kā pieredzējušākais, uzņēmās redakcionālo darbu. Mūsu katra ieguldījums bija apmēram līdzīgs – katrs rakstījām pa 3-4 nodaļām, kuru tekstus Andrejs izlaboja un novienādoja, jo tā tomēr ir viena grāmata. Ierosme otrajam izdevumam vismaz man nāca vairāk kā morāla atbildība par grāmatas tekstu. Pirmais izdevums man šķita morāli novecojis un brīžiem pat bija kauns lasīt, kas un kā ir rakstīts. Neskatoties uz to grāmata dzīvoja savu dzīvi augstskolu bibliotēkās, daudzu vadības kursu obligātās literatūras sarakstos, studentu darbu citātos, uzņēmumu plauktos, utt… Tā kā pats biju iniciators otrajam izdevumam, tad arī pats uzņēmos redaktora lomu. Tapšanas laiks salīdzinot ar pirmo izdevumu bija daudz garāks – kopā ar pārtraukumiem grāmata tapa 2,5 gadus. Otrajā izdevumā mans pienesums ir ievērojami lielāks – Andrejs sagatavoja 3 nodaļas, pārējās es. Otrais izdevums pēc manām domām kvalitatīvi ievērojami atšķiras no pirmā izdevuma ar vairākām lietām: – Pirmkārt, daudzas nodaļas ir pilnībā pārveidotas un teksts ir pilnībā oriģinālteksts, kura pamats bija sagatavots un izstrādāts manā doktora darbā. Savukārt citas nodaļas ir balstītas uz praktiskās pieredzes strukturētu „teoretizēšanu”. – Otrkārt, grāmatas uzbūve ir izmainīta. Vadoties no praktiskās pieredzes, grāmatā ir pamatīgi akcentēts stratēģijas ieviešanas jautājums. – Treškārt, grāmata ir papildināta ar daudzām jaunām teorijām, vietējiem piemēriem un grāmatas pielikumā ir mana doktora darba centrālais elements – Latvijas uzņēmēju aptauja, kas veikta 2003. gadā.

Izmaiņas apkārtējā vidē.

 Ar nodomu pieminēju pētījumu, kurš veikts 2003. gadā, jo ir vērts paskatīties, kas ir mainījies pēc būtības kopš 2003. gada. Es ņemos apgalvot, ka nekas būtiski nav mainījies, tikai ir noticis tas, par ko jau toreiz brīdināju – ja uzņēmēji nemainīsies un nemācīsies, tas beigsies ar konkurētspējas zudumu vai zaudējumu. Par laimi atnākusī „dižķibele” vēl skaidrāk parādīja, cik patiesībā bēdīga ir situācija uzņēmumos no konkurētspējas viedokļa. Es ceru, ka apkārtējā vidē šoreiz novērtēs uzņēmumu vadītājus un speciālistus ar zināšanām, nevis pavīpsnās par to, ka kāds cenšas mācīties un iegūt zināšanas. Protams, pie augošas ekonomikas(kā tas bija iepriekš) un vispārējās neiedziļināšanās procesos un notikumos, to neanalizēšana, nedomāšana bija iemesls, kāpēc izglītība/zināšanas tika nenovērtētas. Cerams, ka uzņēmēji, valsts pārvaldes pārstāvji un vadītāji pārlasot šo pētījumu centīsies daudz vairāk iedziļināties tajā ko nu katrs dara, būs iekšēji godīgāki un pacels savu iekšējo kvalitātes latiņu augstāk. Gala beigās – stratēģiskā vadīšana attiecas ne tikai uz nekonkrētu jēdzienu organizācija, bet arī uz katru no mums personīgi. Padomājiet par to

http://www.ofm.gov.on.ca

3.novembrī Rīgas Hanzas vidusskolā tika atklāta informatīva kampaņa par bērnu drošību, kuras laikā jaunāko klašu skolēniem stāstīs par elektrodrošību, gāzes drošību, ugunsdrošību un personisko drošību.

Kampaņas laikā informāciju par drošu rīcību varētu saņemt vairāk nekā 5000 bērnu.

Šī gada kampaņas laikā pie Vidzemes un Latgales 1.-6.klases skolēniem ar ceļojošiem busiņiem atbrauks kampaņas galvenais varonis drošības cimds ToDo un viņa komanda, atvedot sev līdzi drošāko mājokli pasaulē, kuru palīdzējuši iekārtot eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Darba drošības un vides veselības institūta (DVVI), AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kā arī drošības kompānijas “Grifs AG”. ToDo ir mājoklis, kurā ietilpst virtuve, dzīvojamā istaba, garāža, pagalms, palīdzēs bērniem izprast dažādo drošības elementu vietu viņu ikdienā. (Avots: zinas.nra.lv)

Gaidīsim ToDo un viņa komandu Valmierā!

Nelielam ieskatam: Kampaņas par bērnu drošību ikdienā atklāšana

http://www.canton.edu

Turpinot, aizsākto tēmu par demogrāfiskajām problēmām valstī un to, cik svarīgi ir ar valstiska mēroga politisko iejaukšanos to risināt, ieskatam es vēlētos norādīt uz dažiem secinājumiem, kuri radās pētot šo jautājumu daudz dziļākā aspektā.

Kā jau iepriekšējā rakstā tika minēts, tad katra valsts savus politikas instrumentus ar kuriem risināt radušos problēmu, izvēlas pati, pēc savas situācijas nopietnības un pieejamajiem resursiem. Latvijas gadījumā, risinot jautājumus, kuri ir saistīti ar demogrāfisko rādītāju paaugstināšanu, ir jāņem vērā, ka izmantojot ekonomiskos politikas instrumentus, tie situāciju tikai uztur zināmā līmenī, veicot nelielus uzlabojumus neatrisinot problēmu. Tāpēc, apvienojot ekonomiskos un informatīvos politikas instrumentus ir iespējams rast ilgtermiņa risinājumus – tā būtu labi izstrādāt pabalstu sistēma kombinācijā ar informatīvajām kampaņām, uzsverot, ka ir nepieciešams pilnveidot sabiedrības informatīvo un izglītojošo bāzi par seksuālo un reproduktīvo veselību, ģimenes plānošanu un bērnu pareizas attīstības nodrošināšanu. Tāpēc, liela problēma tiek saskatīta tieši izglītojošajā aspektā, kuru varētu risināt izglītības politikas uzlabošana reproduktīvās veselības jomā, bet tas ir ļoti grūti panākams dēļ Izglītības un zinātnes ministrijas un organizāciju un asociāciju sliktās sadarbības. Vairāki eksperti ir arī norādījuši, ka prioritātes noteikšana seksuālās un reproduktīvās veselības politikai varētu būtiski uzlabot pašreiz pastāvošo situāciju ar dzimstību saistītajos jautājumos. Tas būtu panākams ar veselības mācības stundu atjaunošanu skolās, uzdodot to par obligāto mācību priekšmetu, jo tas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai informācijas plūsmai jauniešu vidū. Ar šāda veida „soli”, kurš nodrošinātu funkcionālu informatīvo kanālu, būtu iespējams arī samazināt veicamos aborta skaita rādītājus Latvijā, kuri pašreizējā situācijā ir vieni no augstākajiem starp visām Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc vēl jo vairāk ir nepieciešams veicināt šo ģimenes politiku, norādot uz ģimeni kā vērtību, tādejādi paaugstinot atbildības sajūtu šīs institūcijas vidū.

Nobeigumā, noteikti ir jāuzsver tas, cik svarīga ir tieši šī izglītojošā funkcija jauniešu vidū. Jo lai arī kā tas nebūtu, tā ir tā mērķa grupa, kura tiešā mērā ir atbildīga par veselas, gudras un labi funkcionējošas jaunās paaudzes radīšanu, ko zinātniskajā terminoloģijā mēs apzīmējam ar iedzīvotāju atražošanās spēju. Ilgtermiņa mēķu realizācijai, ir jādomā tālejošu domāšanu.

Jauki pavadīt laiku ģimene ar bērnu var ne tikai mājās, bet arī bibliotēkā, un Vidzemes integrētās bibliotēkas (VIB) Bērnu apkalpošanas nodaļa šadu iespēju piedāvā. Bērnu apkalpošanas nodaļā vecāki ar bērniem var ne tikai kopīgi skatīties bilžu grāmatas, bet arī pavadīt laiku Pasaku istabā, spēlēt spēles, skatīties TV, u.tml.

Bērnu apkalopšanas nodaļa rūpējas arī par pasākumiem, kurus bērni var apmeklēt kopā ar saviem vecākiem. Katru gadu bibliotēkā norisinās tādi pasākumi, kā  Bērnu žūrija, Zvirbulēna grāmatu grozs, Mana grāmatu karaliene un Pirmā tikšanās ar bibliotēku. Kopumā noorganizēti jau 128 dažāda veida pasākumi, t.i., tikšanās, ekskursijas, grāmatu apskati, diskusijas visa vecuma skolēnu grupām ar kopējo apmeklējuma skaitu- 2917

Tuvākie pasākumi VIB Bērnu apkalpošanas nodaļā:

28.10.2009. pulkst:15:00- Tikšanās ar Valmieras kārtības policistiem. Tikšanās reizē tiks pārrunāti jautājumi par kārtību un noteikumu ievērošanu skolā, uz ielas, kā arī par drošību internetā.

P.S.Vairāk informācijas par aktualitātēm pieejamas VIB Bērnu apkalpošanas nodaļas mājas lapā .

http://i.dailymail.co.uk

Šajos ekonomiskajos apstākļos, iespējams, skolām varētu pastiprināties vajadzība pēc vecāku iemaksām, kas jau tagad tiek dēvētas par „skolas naudu” vai „klases naudu” un kuru mērķis visbiežāk ir kancelejas un saimniecības preču iegāde, kā arī klašu telpu remontdarbi.

No 2006. līdz 2008. gadam septiņās valstīs – Latvijā, Slovākijā, Moldovā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Kazahstānā un Tadžikistānā – tika veikts starptautisks pētījums “Vecāku neformālie maksājumi skolai”. Pētījumā ir secināts, ka Latvijā pastāv skolu un klašu fondi, kuros vāc naudu no vecākiem. Šīm iemaksām pārsvarā vajadzētu būt brīvprātīgām, tomēr vienmēr tas tā nav.

Pētījuma autores uzskata, ka pietiekams izglītības finansējums valsts līmenī lielā mērā atrisinātu vecāku maksājumu jautājumu. IZM izstrādātais finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” attiecas tikai uz skolotāju algām, bet nekādi neietekmē pašvaldību līdzekļu sadali izglītības iestādēm. Ņemot vērā šā brīža ekonomiskos apstākļus, lai mazinātu korupcijas risku (izglītības sistēma valstī ir viena no vistīrākajām korupcijas izplatības ziņā) un nodrošinātu vienādas iespējas visiem bērniem iegūt izglītību, ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību ir jādefinē valsts, pašvaldību un vecāku finansiālā atbildība un jānoregulē vecāku iemaksas skolā. Bet visiem vecāku ziedojumiem skolai jābūt brīvprātīgiem, un vecāku lēmums nepiedalīties naudas iemaksā nedrīkst ietekmēt skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.

Vairāk: http://www.lv.lv/?menu=doc&id=199449

http://i.dailymail.co.uk

Latvijas ārsti uzsver būtisku problēmu, ka sievietes Latvijā neapzinās smēķēšanas patieso kaitīgo ietekmi, turklāt Latvijā smēķējošo sieviešu skaits strauji aug un arvien jaunākas meitenes kļūst atkarīgas no smēķēšanas!

Statistika liecina, ka pasaulē smēķē 1,1 miljards iedzīvotāju, t.i., gandrīz trešā daļa cilvēces pēc 15 gadu vecuma. Latvijas Ārstu biedrības veiktais pētījums rāda, ka gandrīz 40% Latvijas sieviešu smēķētāju smēķēt sākušas 16 līdz 18 gadu vecumā, savukārt nedaudz vairāk kā ceturtā daļa iemantojušas atkarību no nikotīna vēl nesasniedzot 16 gadu vecumu.

Smēķēšana un sievietes veselība

Tabaka izraisa ļoti nopietnus reproduktīvās sistēmas bojājumus, sevišķi pusaudzēm laikā, kad sieviešu reproduktīvie orgāni vēl tikai attīstās. Indīgās ķīmiskās vielas, ko satur tabaka, iedarbojas uz dzimumdziedzeriem (olnīcām), nomācot sievišķo dzimumhormonu izstrādi.

Sievietēm, kuras smēķē pastāv risks saskarties ar menstruāciju problēmām, tajā skaitā menstruāciju sāpēm, neregulāru asiņošanu, iztrūkuma periodiem un ātrāku menopauzes uzsākšanos. Turklāt smēķēšana negatīvi iespaido arī sievietes dzimumhormonu darbību, tādēļ rodas menstruālie traucējumi un samazinās dzimumtieksme. Kā arī smēķēšana paaugstina risku saslimt ar vēzi un ļaundabīgiem audzējiem.

Pirms bērniņa plānošanas jāatceras, ka smēķēšana apgrūtina bērna ieņemšanu, neatkarīgi no tā kurš no partneriem smēķē. Gan sievietei, gan vīrietim smēķētājiem ir pazemināta auglības pakāpe. Bērniem, kuri ir dzimuši, smēķējošām mātēm, ir mazāk iespēju kļūt par vecākiem pašiem. Nikotīns ietekmē hormonu izstrādi, kas ir svarīgi grūtniecībai tādā veidā pazeminot sievietes apaugļošanās iespējas.

Smēķēšana un vīrieša veselība

Vīriešiem, kuri smēķē  ir tendence spermas daudzumam būt  par 15 procentiem mazākam, nekā nesmēķētājam.

Smēķēšana tāpat:

• samazina spermatozoīdu skaitu,
• samazina spermatozoīdu kustīgumu,
• iespaido spermas struktūru un formu.

Smēķēšana var ietekmēt asins vadus, kas apgādā dzimumlocekli, izraisot erekcijas problēmas. Un tāpat paaugstina risku saslimt ar vēzi un ļaundabīgiem audzējiem.

Smēķēšana un grūtniecība

Bērns dzemdē saņem visu, ko saņem viņa māte. Cilvēkam smēķējot, daļa skābekļa viņa asinīs tiek aizstāta ar oglekļa monoksīdu, ja sieviete grūtniecības laikā smēķē, viņas asinis un viņas bērna asinis  saturēs mazāk skābekli nekā tam vajadzētu būt. Daļa no tabakas izsmēķētā satur dažādas toksiskas vielas, kas izmaina asins spējas strādāt veselīgā un normālā veidā. Tas var nopietni ietekmēt placentu, kas baro bērnu.

Smēķējošai grūtniecei bērna iznēsāšanas laikā daudz biežāk novēro dažādus sarežģījumus – ārpusdzemdes grūtniecību, dzemdes asiņošanu, priekšlaicīgas dzemdības, intrauterīnās attīstības aizkavēšanos, augļa nāvi un augļa anomālijas. Cigaretē un tās dūmos esošās kaitīgās vielas izkļūst arī cauri placentai un nonāk gaidāmā bērniņa organismā, un tas var saslimt jau māmiņas vēderā, bet pasaulē ienākt ar slimu nervu sistēmu, psihomotorās un izziņas attīstības traucējumiem, bet vēlāk izaugt par hiperaktīvu mazuli un skolā ciest no uzmanības deficīta sindroma.

Smēķēšana un bērna veselība

Vislielākie cietēji no smēķēšanas ir bērni, kuru vecāki smēķē, jo bērni kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. Īpaši bīstama kategorija ir zīdaiņi, jo tabakas dūmi satur oglekša dioksīdu, kas sasaistās ar hemoglobīnu, veidojot karboksihemoglobīnu oksihemoglobīna vietā. Rezultātā bērns nosmok. ASV tika veikti pētījumi sakarā ar zīdaiņu pēkšņajiem nāves gadījumiem. Tika atrasta cieša saistība starp šiem nāves gadījumiem un zīdaiņa pasīvo smēķēšanu. Par bērnu jābūt atbildīgiem vecākiem, jo bērnam nav dzīves pieredzes un izglītības, lai saprastu pasīvās smēķēšanas kaitīgumu.

Daži svarīgi fakti:

• Smēķējošām grūtniecēm spontānie aborti rodas trīs reizes biežāk nekā nesmēķētājām. Ja vecāki smēķē, iespēja, ka grūtniecība var beigties neveiksmīgi, pieaug par 50 – 150%, bet zīdaiņa pēkšņas nāves sindroma risks dubultojas.
• Smēķēšana grūtniecības laikā ietekmē bērna attīstību, pieaug iespēja, ka jaundzimušajam būs pārāk mazs svars, plaušu funkciju vai kādi citi fiziskās un garīgās attīstības traucējumi.
• Jūsu bērnam pastāv iespēja piedzimt priekšlaicīgi, t.i. pirms ir pagājuši deviņi mēneši. Tas apdraud bērna dzīvību.
• Bērniem, kuriem mātes smēķē pastāv lielāks risks nomirt, pēdējās nedēļās pirms dzemdībām un pirmajās nedēļās pēc dzemdībām.
• Ja Jūsu bērnam ir citas problēmas, piemēram, problēmas ar asinsspiedienu vai asinsizplūdums, bērniem, kuru mātes smēķē, iznākums var būt daudz sliktāks.
• Ja māte smēķē, kamēr meita vēl maza (līdz piecu gadu vecumam), ievērojami pieaug risks, ka arī viņa smēķēs.
• Bērni, kas regulāri ieelpo cigaretes dūmus, biežāk slimo ar vidusauss iekaisumu, elpceļu infekcijām, bronhiālo astmu, mazasinību.

Circenīša draudzīgais ieteikums: Būsim atbildīgi domājot gan par savu, gan ģimenes veselību!

Izglītojies vairāk: http://sva.vi.gov.lv/lv/atkaribas/tabaka/

Kā jau iepriekš informējām, kādu laiku publiskajā telpā virmo diskusijas par skolas gaitas uzsākšanas vecumu.  21.oktobrī Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti, uzklausot atbildīgās amatpersonas, guva apstiprinājumu tam, ka no nākamā mācību gada bērnu skološana no sešu gadu vecuma nebūs obligāta. Tātad bērni skolas gaitas uzsāks no septiņu gadu vecuma, kā tas ir šobrīd.

IZM pārstāve Inita Juhņeviča deputātus informēja, ka ministrijas mērķis, veicot vispārējās izglītības reformu, ir sakārtot izglītības saturu atbilstoši bērnu vecuma posmiem, vienlaikus veicot arī pasniedzēju sagatavošanu. I.Juhņeviča skaidroja, ka pirmskolas un 1.-6.klašu izglītības saturs tiks pilnveidots, izmantojot Pasaules Bankas piešķirto finansējumu, savukārt mācību viela 7-9.klasēm - izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tādējādi trīs gadu laikā tiktu pārskatīts viss izglītības saturs, teica IZM pārstāve.

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja valdībā apstiprināto plānu no valsts budžeta atjaunot atalgojumu pedagogiem, kuri nodrošina 5 un 6 gadus veco bērnu sagatavošanu skolai un pauda cerību, ka turpmākās izglītības reformas tiks īstenotas nesasteigti, veicinot izglītības kvalitāti un ņemot vērā bērnu intereses.

Sīkāk: http://www.saeima.lv/pages/aktualitates.jsp?page=info-medijiem&id=15341

Kādu laiku publiskajā telpā virmo diskusijas par skolas gaitas uzsākšanas vecumu. Jau š.g. 25.septmebrī Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji tikās ar pirmsskolas un sākumskolas izglītības speciālistiem, lai diskutētu par šo jautājumu.

Tikšanās reizē atzinīgi tika novērtēta ideja, ka bērni varētu uzsāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma, kā arī tika informēts, ka 8.septembrī valdība jau apstiprinājusi sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas paredz, ka 2009./2010.mācību gadā valsts tomēr finansēs 5- un 6- gadīgo sagatavošanu skolai.

Tomēr otrdien, 13.oktobrī, Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas pauda bažas par valdības ieceri samazināt obligāto vecumu, proti, par ieceri bērnus skolot no sešu gadu vecuma.

Par turpmāko diskusijas gaitu informēsim blogā!

Papildus informācija:

Māmiņu klubs: http://www.maminuklubs.lv/uz_skolu/uz-skolu-tomer-bus-jaiet-6-gadu-vecuma

Saeimas ziņas: http://www.saeima.lv/pages/aktualitates.jsp?page=info-medijiem&id=15253

STUDIJAS IERAKSTS UK

Jauns studijas ieraksts Londonā kopā ar Aleko Gegeshidze (Aleko G)

Aleks ir pazīstams tenora saxofonosts  Londonas muzikas aprindās.

Shis  projekts radās sākoties vienkārši muzikālai draudzībai un konceptuālai vienprātībai .

Ierakstā un dzīvajos projektos ir iekļautas oriģināl kompozīcijas .

stils? modern jazz un free.

daži vārdi par Aleko:

Alyk Gegeshidze ( Aleko G ) tenor sax - http://www.myspace.com/alekomusic

…………………………………………………………………………………………..

Deniss Pashkevich – tenor sax

Tristan Maillot on drums –  You tube link - http://www.youtube.com/watch?v=od8IY7kcltQ

Davide Mantovani on bass – Myspace - www.myspace.com/davidemantovani

…………………………………………………………………………………………………………………………

LINK://www.vilniusjazz.lt/2009/program.php

Baltic Tour with Theory Garden- K.Vaiginis – D.Pashkevich (Lithuania-Latvia-Italy-Indonesia)

Kestutis Vaiginis – saxes     www.myspace.com/kestutisvaiginis
Deniss Paskevich – saxes, bass cl.
Fulvio Buccafusco – db          www.myspace.com/fulviobuccafusco
Elfa Zulham – dr                     www.myspace.com/elfazulhamsyah
Madars Kalninsh – keyboards, p    www.myspace.com/rigagrooveelectro

Koncerti notiek:

12/10/09   Siaulai -Dzīvais ieraksts!

13/10/09  Riga ,Jazz club Hamlet 21.oo- Dzīvais ieraksts!

14/10/09   Riga,Piens 21.oo – Dzīvais ieraksts!

15/10/09   Kaunas,Jazz festival ,afterprty

16/10/09   Vilnjus ,Jazz festival

17/10/09   Birztonas ,Jazz festival

……………………………………………………………………………………………

18/11/09     21.oo at PIENS !

23/09/09   23.oo at PIENS

Deniss Pashkevich Trio – The Book Of Revelation

• Deniss Pashkevich – sax

• Ivars Arutunjan -drums

• Toms Poish – acc bass

Style: Modern jazz

MySpace lapā sekojiet līdzi jaunākajiem ierakstiem !!!!

http://www.myspace.com/dptrio

……………………………………………………………………………………………

Latvijas Koncerti – Framest -Džeza zelta melodijas (Deniss ir pavadošajā sastāvā)

20/09/09  15.oo -Latvijas Radio

24/09/09  19.oo -Liepāja ,Liepājas Latviešu biedrības nams ! apskatiet jaunākas foto no koncerta !

03/10/09/ 19:30 -Riga, Kongresu nams

26/11/09/   18:00- Cesis, 2.pamatskolas zale

Grupa Framest ierakstījusi singlu, piedaloties Edgaram Zvejam

Vokālā grupa  Framest veikusi vēl Latvijā nebijušu eksperimentu  - ierakstījusi singlu, kurā skan sešdesmitajos gados populārās dziesmas “Lai tik līst” vokālā līnija Edgara Zvejas leģendārajā ierakstā kopā ar grupas Framest veidotu mūsdienīgu pavadījumu. Dziesmu „dzīvajā” versijā būs iespējams noklausīties „Rudens kamermūzikas festivāla” koncertā „Džeza zelta melodijas” 3. oktobrī plkst. 19:30 Rīgas  Kongresu namā.

Dziesmas „Lai tik līst” oriģinālmelodijas autors ir Raimonds Pauls, teksta autors Alfrēds Krūklis un solists Edgars Zveja. Jauno skanējumu šai dziesmai radījis grupas Framest dalībnieka Jāņa Ķirša aranžējums. Tā ir kā laiku sintēze – pirms 50 gadiem veikts  Edgara Zvejas ieraksts savienots ar vokālās grupas veidotu pavadījumu.

3. oktobra koncertā Framest uzstāsies kopā ar vienu no labākajiem Latvijas džeza pianistiem Hariju Bašu, teicamo sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu, akadēmiskajā un neakadēmiskajā mūzikā vienlīdz virtuozo kontrabasistu Jāni Stafecki un pazīstamo saksofonistu Denisu Paškeviču, kurš džeza nokrāsas veidos arī ar basklarnetes skaņām. Programmā iekļautas mazāk pazīstamas džezmeņu kompozīcijas un džeza zelta standarti, kuru autori : Čārlzs Čaplins, Čārlzs Edenrots, Djūks Elingtons, Džordžs Gēršvins, Ričards Rodžerss u. c. Koncertā skanēs arī jauns grupas Framest oriģinālskaņdarbs, kuram mūziku komponējis Jānis Ķirsis, bet tekstu autore ir Annija Putniņa. Iespējams, ka tas  būs grupas nākamais singls.

Koncerta režisors ir Uģis Brikmanis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Koncertu vadīs Eduards Liniņš un naksnīgais viesis Arnis Mednis.

Vokālā grupa Framest ir pieci jauni un talantīgi mūziķi, kas absolvējuši Rīgas Doma kora skolu un turpina studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un koncertu norises vietās.

……………………………………………………………………………………………

Kā atsaucoties uz manu vakardienas ierakstu, šodien e-pastā saņēmu uzaicinājumu gūt ieskatu it visā. Interneta bibliotēkas “Questia” par brīvu lasāmo grāmatu piedāvājumā šoreiz ir darbi, kuru nosaukumā ir vārds “introduction”: ievadi mākslas vēsturē un pasaules mūzikā, arheoloģijā un ģenētikā, politiskajās kustībās un ekonomikas pamatprincipos…
Kaut ko no tā visa noteikti izlasīšu.

Valsts vīri šobrīd nodarbojas ar seku likvidēšanu viesuļvērtras laikā… cilvēki, protams, pašsaglabāšanās instinktu vadīti – mūk no ekonomiskās viesuļvētras uz citām zemēm. Tie, kas patriotisku jūtu vadīti paliek un braši turās, pamazām zaudē enerģiju un spēku pretoties visam tad haosam, kas notiek visapkārt. Dižkibele, vairāk vai mazak skar katru no mums – kas zaudē darbu, kam samazināta pensija, kam samazināta alga, citam aizvērta slimnīca pilsētā, bet daudziem mazajiem skolniekiem jādodas jaunajā skolā. Tas viss ir nepatīkami un parasti katru skarto indivīdu ietekmē arī morāli. Cilvēki kļūst nervozāki, pesimistiskāki… daudziem parādās “nolemtības” sajūtas un aizvainojums par 7 trekno gadu ilūziju, kurai tik ļoti gribējās noticēt. Es negribu spriedelēt, ko izdarīja nepareizi… tā jau ir vēsture, un tur neko nevar mainīt… Es gribētu izteikt savu pilsoņa un vienas balstiesības turētāja viedokli.

Izglītība

Šodien ir 1. septembris, un visi bērneļi dodas uz skolu. Kopā latvijā ir mazak par 250 000 skolēnu (saskaņā ar CSB datiem, tur ir arī vēsturiskie dati), kas ir par 100 000 mazak kā tas bija pirms 18. gadie. par 50 000 mazāk kā pirms 4 gadiem…. Skolēni strauji samazinās un šajā kontekstā noteikti ir skolas, kuras nav vairs racionāli uzturēt. Tāpat ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju dzīvesvieta ir mainījusies- daudz vairāk cilveku dzīvo Rīgā un pierīgā kā aŗī ieverojami daudz cilvēku ir devušies prom uz ārzemēm, tad uzskatu, ka reģionos skolas patiešam ir jāsamazina. Rīgā iespējams skolu skaitu nevajadzetu samazināt, bet noteikti varētu izmanto centralizētu administrāciju (nu grāmatvedības nodaļa var but viena uz 5 skolām un arī zāles pļāvējs noteikti var kalpot vairākām skolām).

Manuprāt gan Skolām vajadzetu domāt arī par ievērojamu modernizāciju. Mūsdienu digitālajā laikmetā butu pilnīgi normāli, ja visiem skolotājiem butu portatīvie datori ar jau sagatavotām un no ministrijas atsūtīām prezentācijām par atbilstošo tēmu, digitāliem papildmateriāliem, un katrā klasē pa projektoram, kur varētu kvalitatīvi visu šo materiālu aŗī pasniegt.

Runājot par mācību grāmatām – uzskatu, ka sen jau bija laiks grāmatas un burtnīcas padarīt pieejamas digitālā veidā… skolotāja ierodoties uz stundu izdrukā atbilstošos darba uzdevumus, testus uz normālām A4 lapām un var kvalitātīvi novadīt stundu. Kontroltestus taču var organizēt arī elektroniskajā veidā un tā varetu izvairīties aŗī no ievērojama apjoma labošanas darba… skolotājiem viarak paliktu laika darbam ar problemātiskajiem skolēniem un papildus ārpusstundu aktivitātem.

Digitalizācija tāpat viennozīmīgi varētu arī paplašināt saturu stundās pievienojot statiskai ifomrācijai arī ievērojamu apjomu multimēdiju lietu – videofilmas, audioierakstus, interneta lapas, dažādus kopējos visas klases testus un iespējams arī atseviškos gadījumos arī vdeiokonferences vieslekcijas. Iedomājieties cik interesanta kļūtu matemātika, ja nebutu sausi uzdevumi no grāmatām, bet būtu arī nelieli pāris minūšu video par reālu pielietojumu dabā. Dažādas apmācības spēļu veidā?

Man te šovasar bija ciemos māsa, kas mācās vienā no sākumskolas klasēm. Viņai ir grutības ar reizreiķinu… un nokečaju un uzliku uz iPhone programmiņu, kas uz laiku piedāvā dažādus reizināšanas uzdevumus… gan bērnam interesanti, gad reizreiķins iemācās. Tāpat var macīties arī dabas zinības, fiziku, mūziku un pārējos priekšmetus (atskaitot fizkultūru laikam )

Un tagad padomājiet… cik izmaksātu 10 000 skolotāju nopirkt portatīvos datorus? (nu kādi ~250Ls x 10 000 = tikai 2,5 miljoni + vēl tik pat par projektoriem) Un skolnieki jau varetu sanemt normālu interaktīvu apmācību… un skolotājiem butu ieverojami mazak darba, jo varētu atkal izmantot jau sagatavotus materiālus.

Es gan nesaprotu kapēc šobrīd Valsts nevar nopirkt pat grāmatas … nu takš ministrija vienreiz nosaka kādas grāmatas ir katrā priekšmetā un ņem un nopērk 20 tuktoši pirmās klases ābeces un izdala skolu bibliotēkām… pat pieņemot ka visiem 250 000 skolēniem vajag katram pa 20 grāmatām gadā un viena grāmata var tikt izmantota vidēji 2 gadus, tad sanāk ka kopā centralizeti jānopērk 2,5 miljoni grāmatu gadā … un tas noteikti nemaksātu vairāk par latu/gab… pat ja grāmatas būtu cietos vākos… nu bļins! Kas valstij nav šo dažu miljonu, lai nopirktu bērniem grāmatas un skolotājiem datorus?

Keigo Higashino „Naoko”. Tulkojis Kerim Yasar. New York: Vertical, 2004. („Himitsu”, 1998.)

  Higašino (ja tā drīkst transkribēt viņa uzvārdu) raksta detektīvromānus un fantastiku, un romānā „Naoko”, kas uz vāka nodēvēts par melno komēdiju, ir abu šo žanru iezīmes. Heisuke atgriežas mājās no nakts maiņas rūpnīcā un brokastojot izdzird TV ziņu, ka aizā iegāzies autobuss, kurā brauca viņa sieva Naoko un meita Monami. Sieva slimnīcā nomirst, meita pamostas no komas, taču vairs nav tāda kā agrāk – viņas ķermenī iemiesojies Naoko gars. Heisukem nākas samierināties ar to, ka sievai vēl nav iestājusies pubertāte, bet Naoko – atgriezties skolā, kur viņu visi uzskata par Monami. Tas viņiem izdodas neticami viegli, vismaz līdz tam laikam, kad par jauno meiteni sāk interesēties puiši.
  „Naoko” ir saņēmusi Japānas detektīvrakstnieku balvu, tā ir izklaidējoša un samērā uzjautrinoša grāmata, kas uzrakstīta vienkāršā, labi lasāmā valodā. Bagātīgais ieskats japāņu dzīvē atbilst tiem priekšstatiem, kas man jau ir izveidojušies no agrāk lasītā: stīvas pieklājības normas, rūpes par karjeru jau no divpadsmit gadu vecuma, ik dienu maltītes ar neskaitāmiem ēdieniem (ko Heisuke tā arī neiemācās pagatavot, būdams pilnībā atkarīgs no sievietes darba arī tad, kad viņai rūpes par mājsaimniecību jāapvieno ar intensīvu mācīšanos un sabiedrisko darbību, kas nepieciešama, lai varētu iestāties vēlamajā skolā).
  Visinteresantākā un visvairāk izstrādātā tēma romānā vēsta par to, kā savu jauno dzīvi izmanto Naoko. Vīram par lielu pārsteigumu izrādās, ka viņa vairs negrib palikt par mājsaimnieci, ka viņa ilgojas, kaut spētu pati pelnīt un dzīvot pilnīgi neatkarīgi, lai gan vairākas reizes apliecina, ka šī laulība ir izrādījusies ļoti veiksmīga un neko labāku viņa nevarētu vēlēties. Tagad Naoko var pati īstenot meitai izsapņoto nākotni. Iedomājieties vien, vienkopus pusaugu meitenes spējas viegli aptvert jaunas zināšanas un pieaugušas sievietes apņēmību un izpratni, cik svarīgi ir mācīties! Es negribētu atkal būt padsmitniece, bet šī kombinācija tomēr šķiet ļoti vilinoša, jo nu jau sāku just, ka agrāk tomēr bija vieglāk atcerēties to, ko vēlējos iemācīties. Diemžēl skolā mācītais (un es mācījos labās skolās pie lielākoties labiem skolotājiem) galīgi neatbilda tam, kas man būtu jāzina tagad. Kāpēc, piemēram, pamatskolā bioloģijā mācīja taksonomiju, nevis izstāstīja par mājdzīvnieku parazītiem un kā no tiem tikt vaļā?
  Gluži nevilšus ne sen uzgāju arī kādus interesantus emuārus, kas veltīti gandrīz šai pašai tēmai, tikai citā aspektā: Reschool Yourself. Tur kāda amerikāņu divdesmitgadniece apraksta, kā nolēmusi atgūt dzīves prieku un tikt vaļā no perfekcionisma, gada laikā vēlreiz apmeklējot visas savas vecās mācību iestādes, sākot ar bērnudārzu, un noskaidrojot, kā skola viņai ir likusi noticēt, ka sasniegumi ir svarīgāki par visu pārējo. Viņa atklāja, ka tieši bērnudārzā iemācīts galvenais: sadarboties un gūt prieku no jaunu zināšanu apguves.
  Tādā vai citādā veidā sevi skolot sanāk joprojām, man tikai bail, ka reiz kļūšu tik veca un garlaicīga, ka to aizmirsīšu darīt. Laikam jāsāk meklēt organizētas mūžizglītības iespējas. Tādas, lūk, septembrīgas pārdomas izraisīja grāmata par slepenu dzīvi.

http://www.sp.cis.iwate-u.ac.jp/icampus/u/akanji.jsp – huge list of context examples.

Jaunākās ziņas liecina, ka Rīgas skolotājiem plāno piešķirt atlaidi 50% apmērā braukšanai ar sabiedrisko transportu. Tas, protams, ir iepriecinoši, un, cerams, ka plānoto piešķirs, savādāk kas mācīs un audzinās skolāgājējus?