Lowe Brindfors och Milda har byggt ett pepparkakshus kan man läsa i Resumé. Det står på Stockholms Central. Syftet lär vara, med lite tolkningsföreträde (eftersom artikeln i vanlig ordning lämnar allt att önska), att pepparkakor hör julen till och den som bakar behöver margarin. Pepparkakshuset är dessutom landets största och sår placerat på samma lands mest trafikerade plats. Därtill kommer det lite folkkära kändisar som publikdragare lagom till invigningen.

Sehr schön Inga. Ein Pfefferkuchen bitte. Bild: Resumé. Bättre bild hos Jonas.

Men enligt den samlade antiintelligentian är det tydligen inte bra nog. Trött och svagt är det samlade betyget från merparten i den ljusskygga skaran. Margarin är inte mat och kampanjen lär inte ta Brindfors till toppen igen. Jag förstår inte vad som är problemet.
Om jag förstått saken rätt ligger det till såhär: Man har låtit uppföra en sorts stortavla i ett material som går att äta och som mer än annat hör julen till. Man har byggt ett fullskaligt hus som ser ut som något som kommer att finnas i varenda svenskt hem inom några veckor och som helt eller delvis kräver att uppdragsgivarens produkter är inblandade. Stortavlan (huset, för dig som är lite trög) har man ställt på en plats där ungefär 250 000 pers passerar dagligen, konsumenter och opinionsbildare av alla olika slag.

Man har skapat något så nära Disney det går att komma i vår lilla avkrok i världen. Eller kanske Karl-Bertil Johnsson. Ett monument romantiserad julstämning. Sånt som folk behöver i kristider med svackande konjunktur och vikande nationellt självförtroende.
Tror du att någon plåta huset och kanske skriva en rad? Tror du att någon kommer att prata med sina vänner om vad de såg? Tror du att pepparkakshuset kommer att fastna bättre i medvetandet än den där annonsen du såg i tidningen på sidan tre i morse?

Det tror jag också. Synd bara att inte begåvningsreserven håller med.

Markus,  Rolandas, Vidas, Leonardas, Remigijus, Leonas, Aleksandr, Matas, Sigitas, Vaidas, Dmitrij, Darius,

Aurelija, Ina, Ana, Kristina, Janina, Dalia, Diana, Edita, Jolanta, Juzeta, Anatanina, Vida, Zaneta, Renata,

Klemens, Jonas, Jaroslav, Miroslav, Giacomo, Mac, Zivile, Julius, Linas, Ingo, Aurelijus, Aleksej, Leos,

Gitana, Slava, Ieva, Lena, Zuzana, Shira, Jana, Elena, Lineta, Veronique, Ingrid, Loreta, Liudmila, Simona,

Artur, Audrius, Berto, Darin, Edward, Clayton, Pieter, Marshall, Steven, James, Daniel, Liev, Tomas, Iddo,

Milda, Anastasija, Johdi, Victoria, Alisa, Alexa, Sascha, Klara, Emereta, Natasha, Cloe

Iben, Jacek, Jonjo, Jakub, Leonid, Osvaldas, Evaldas, Arion

Reklambyrån Schulmann & Schulmann startades av bröderna Axel och Karl under åren då Europa brann som bäst. Mot sin far Ottos vilja valde de att bryta släkttraditionen och ratade den utstakade karriären inom skolväsendet. Det var ett minst sagt kontroversiellt beslut, men bröderna hade kontakter på inrikesministeriet och det dröjde inte länge innan den lilla Leipzigbyrån kunde stoltsera med självaste Himmler i kundlistan.
Men säg den lycka som varar för evigt. En solig aprildag -45 satte ett gäng skabbiga bolsjeviker P för både byråns och uppdragsgivarnas storstilade planer. Som alla förslagna reklamare vet måste man vara lika snabb i vändningarna som smord i käften. Därför byttes brunt mot rött och efter några år i kommersiell exil var Schulmännenn i kommunistpartiet SED:s sold. Man gjorde samma propaganda som innan, fast nu kallades den “information”.

Så stod det, i alla fall mellan raderna, i historiedelen på byråns webbplats.

Herregud, tänkte Freida Goldstein, stängde locket på burken och gick mot konferensrummet. Hon gjorde sin första vecka på byrån och skulle för första gången träffa Milda, det feta Unileverkontot. Hon började ångra att hon gav upp frilansandet. Men vad gör man inte när sonen spelar hockey och dottern vill ha en ponny? Och äkta mannen till råga på allt är fotograf!

Guido Fink, S&S guldplätterade CD, höll redan låda för de församlade. Han hade lyckats med bedriften att ta hem grand prix i Deutscher Multimedia Award 1999 för sitt banbrytande arbete med DPD:s e-handelsportal i slutet av förra årtusendet och han tröttnade aldrig på att berätta hur han klappade Boris Becker i baken när denne lämnade över plaketten på scen. Den rödhårige Becker hade blivit alldeles högröd över det fräcka tilltaget.
Utöver byåns hjärntrust, bestående av seniorkreatörererna Hans, Klaus und Franz, fanns också Mildas representanter i rummet. Två jävla traineeblåbär, nyss utskitna från Humboldt Universität. Freida insåg att deras formella och informella inflytande låg i paritet med deras begåvning och att de mest var där för artighets skull. Och att Guido i vanlig ordning skulle sälja in lösningen per telefon utan någon inblandning från någon av de andra i sällskapet.

“Lögnen måste vara stor” gapade Guido och förklarade att smålögner inte funkar på folk, eftersom de dagligen använder sådana själva. Ljuget måste vara på gränsen till ogreppbart för att inte ifrågasättas. Och överdrifter är ett måste för att väcka den slumrande Herr Medelkaufmann ur sin dvala. Därtill adderar man en gnutta sofistikerad tysk humor och saken är biff. Guido plockade fram ett synopsis på en pannå och de båda små handelsaporna applåderade exalterat.

Picknick på tyska.

Av de slarviga teckningarna kunde man förstå att smörgåsmargarinets fördelar och fantastiska kemiska sammansättning skulle kommuniceras med hjälp av tyska kärnfamiljer på picknick. Naturligtvis på plats ute i skogen, vid en sjö (som Tyskland bokstavligen kryllar av…). Den ena familjen släpar på en kärra med ägg, en kubikmeter avokado, ett ton hasselnötter och en pall med rejäla, laxar som med fördel äts hela i baguette. Den andra, smartare och ännu mer kärntyska, familjen har helt enkelt med sig ett paket milda i picknickkorgen och summan av kardemumman blir att för att man ska få i sig alla viktiga, men jobbiga, näringsämnen bör man äta Milda.

Jublet i konferensrummet ackompanjerades av smällande champagnekorkar och förlorade rimlighetetens proportioner när Freida stängde dörren. Hon släppte datorn i papperskorgen vid entrén på vägen ut och tänkte “Det är fan inte värt det”. Vakten i receptionen kunde svära på att det sista hon sa var “Nie wieder”.

Den svenske meieriprodusenten Milda (Unilever) har en rekke margarin osv. som inneholder vitamin D. 
Milda  kan opplyse at vitamin D som blir brukt i deres produkter fremstilles fra fettet i fåreull og kan dermed konsumeres av muslimer.

WallahuAlim.

halalharamguide

dialogs starp mīlniekiem:

”-pasktaties kāds melns mākonis nāk?!

- ko mēs viņam teiksim?”

, lai arī kā man tas nepatiktu,  sekta jūk ārā.

un man ir plāns šo visu pārsaukt savā vārdā/ nu vienalgā kādā/ šo sektiešu lapu pārņemt savā varā. jaunu netaisīšu- nē, jo nav nekādas jēgas.

sekta zaudē asumu

vairāk tādas dienas, kā šodien. kauli bezpalīdzīgi smilkst. galvā varoņdarbi. vēderā auksta zupa. acis šaudās pa kadriem. vīrietis gultā. kaķis pagalmā. krūtīs apjukums.

lūdzu , dod man vairāk tādu minūšu saspringuma, domu, ideju. jā. es zinu, jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.

es gribu katru šīs vasaras dienu izdarīt ko vērtīgu sev un tev. kaut ko mazu, bet svarīgu, īpašu, jauku, interesantu, pārsteidzošu, muļķīgu, mīļu kaut ko

ā un zini- es sāku pamazām iemīlēt dzīvi. /sen bija laiks

p.s. Mārdž – tu iedvesmo

-milda

cik dzirdēju krievu man ir sekmīga.prieciņš. bet smukja par tiem sešiem,kuri nesekmīgi. tikko pabeidzu ķīmiju. jūtos diezgan pārlieināta. uz 4   nu vēl paliek vēl pāris kontroles darbi un ieskaites, lekšana sporta bedrē, bet pagaidām man tas nerūp- ganjau nāks kāds puisis vārdā Vitālijs, kam pieder sava fabrika un māja jūrmalā. pagaidām esmu diezgan pacilāta ,jo saprotu,ka tomēr nebija tik traka tā ķīmija.

man jākļūst par kasteni. un zini ,kas ir dīvaini? man kaimiņi iedeva burciņu ar mīklu-laimes pīrāgam . /sen jau/ mamma aizvakar viņu izmeta ārā,jo bija jau sabojājusies. un acumriklī(nakamajā rīta) uz balkona iemitinājās bezdelīgas. tieši pie mana loga. un skrabinās un skrāpējas. tas ir dieznag kaitinoši. bet tur ir sava burvība. atkārtojos- rīti ir stulbi.

9:51

klausies, es vēlreiz pārliecinājos ,ka darbadienas rīti ir pati pati muļķīgākā dienas daļa. visi sapampuši saīguši dodas tur ,kur viņiem jādodas. citiem tuāk citiem tālāk. citiem pāri ceļam. bet tikuntā tas ir nejēdzīgi. es aizeju uz skolu un tur man bāž ausī, to ,kas man nemaz nepatīk. man nepatīk trigonometrija, algoritmi, fizikālās īpašības, apskriet 12 apļus pa laukumu, aprēķināt rinķa līnijas garumu, nospeķot apģērbu, izliet tēju, nevajadzīgas lietas literatūrā, DV izklaidība stundās, krievu-latviešu vārdnīca, netīri nagi, izstaipijušās bikses, savandīta gulta, tv multfilmas no rītiem, gulēt vienai, putekļi, sviestmaize bez sviesta, face.lv, ekonomikalādīte uz galda, nolieties ar tikko vārītu tēju, stulbas pop dziesmas, trauki ,kuri mūžīgi stāv uz mana datorgalda. un visas tās mazās lietas savācās un ir kabōoom! uh. un tas pat nebija viss. bet galugalā. rīts darbadienā nav labs rīts.

mīlu savus tuvākos. neteikšu kā sevi pašu, jo sevi pašu es tā nemīlu

”Tava pagātne spēcīgi ietekmē tavu domāšanu; atklātība ir gandrīz neiespējama. ”

/es saku- spēcīgi/

tik vienaldzīgs rīts. pat zobiem ir vienalga ,ka tos mazgā. tāpat ožz. arī matiem ir vienalga,ka tos žāvē- tie neplīvo. kurpēm vienalga- tās neklab. arī galdam vienalga, viņš tur manas dzīves nebūšanas un nesatraucas. zini, arī ausis šodien negrib dzirdēt. acis negrib redzēt, negrib spogulī skatīties.kājas šodien līkākas kā citu dien’. bļāviens!! galva pulsē.vismaz viņa izrāda kādas dzīvības pazīmes. tik sasodīti stulbi vienaldzīgs šis rīts. aiziešu uz skolu- tur priekšā fizika – sēdies- 1 ! ak . cik stulbi . un vēl amizanti ir tas,ka pirmā dziesma pamostoties manā galvā bija- cik stulbi nosist gulbī. nu  kamōn! īstā dziesma īstajam rītam. buča

mana sekta pazudusi. ekh..

un nu es sāku laboties. jau pirmajā darbīgajā nedēļas dienā gāju labot visa gada iekrātos nedarbus. sākot ar lekšanu ar aukliņu.. skriešanu no viena zāles galam līdz otram /x10/ nāis. un vēl visādi brīnumi kuri man galīgi nepadodas. cerams,ka uz 4 izvilkšu arī šajā gadā. vēl man /WTF/ nav nevienas atzīmas ekanomikā . man tiešām nav ne jausmas. bet nu ok. laikam beidzot būs jāpasveicina ekonomikas/nezinu kā tas vārds rakstās/ skolotāja .

bet es turos. un cenšos. tik tiešām. rīt man sāpes VISS /vēljoprojām ceru,ka nē / . kā tautā saka – auč . vienvārdsakot man vēljoprojām ir nekārtīga istaba. kad tas vienreiz beigsies? visas sienas atkal apauga ar drēbēm. man ir slikti. tik tiešām. tikai es negribu par to runāt. viss nokārtosies, i promise. ekh.

esmu kautko sajaukusi. es visu laiku/līdz šim brīdim / domāju,ka pulkstens bija nedaudz vēlāk nekā es pamodos. respektīvi/ kā man šis vārds atgādina Česlavu/ stundu uz priekšu un es domāju ,ka tagad plkst būs 7 , nevis 6 . deamn ko lai es vesalu stundu vēl daru !

jā gan. esmu jau augšā! laiks ir izdarījis baigo joku ar mani. nevaru pagulēt. plkst 05:25 es pamostos. un nevaru aizmigt. cik tas ir netipiski man. nekas cits neatliek kā vien remsties augšup un iet uzmeisterot krūzi ar ļoti garu tēju. ņam ņam. vēljorpojām gaisma grauž acis,bet pieradīšu. un man aiz loga dzied putniņi. vai tas nav jauki?

vienīgi vitjam nepatīk mans agrais rīts. tēlo baigi nikno. h i  h i !

bet lai nu kā ir labi ka ir kautkā

..es šonakt zaudēju ļoti daudz siekalas. ar manu dzīvi viss ir kārtībā. nākošajā nedēļā noteikti brauksim uz sarunāto vietu. promise ? tikai pagaidām, resnums jau zin, esmu paaugstinātā tempretrūrā, bet viss notiek. svīstu kā kāmītis , esmu bīstamo mājsaimnieči varā. sāku ar pirmo sezonu .. nu tik ..tik …..tik

/tikko atkal sadirsos ar vitju. nāis.laikam tomēr viss nav tik labi.

jānis teica,ka šitā būs labi. ietestēju. /mana roka šodien neglīta/

-kāpēc tu tā smirdi??

-manī vakar nomira ģēnijs.

/ak , kaut es sevī mācētu atklāt ģēniju

ir klāt beidzot! šo nedēļa. visdrīzāk tā būs ceturtdiena. mana mīļā ceturtdiena. ak! cik man ir labi.  nolēmu nikond D60. skatījos arī uz olympusiem. biju jau nolēmusi,ka ņemšu to. bet pārdomāju par labu nikonam. ak. tikai žēl ,ka nevarēšu filmēt. bet nekas. iztiksim. mīļojiens manējiem

esmu nolēmusi turpināt iesākto. neteikt to, kas mani nomāc,  jo tam nekad nav labs iznākums. buča

šodien paņēmu brīvudienu. neko dižu neesot nokavējusi, tā teica Rūdis. es ticu, jo nekad neko dižu no skolas nevar sagaidīt

ak cik man ir grūti. cik man ir slikti. kāds man ir besis. kā man apnicis viss šitais. gribu ,lai viss savādāk. blā blā . apnicis viss. VISS slikti.

Pietiek čīkstēt uz gaudot,ka ir depresija/ besis un blā blā. cik tad var no dzīves atteikties, nolādēts! jādzīvo . jāņem viss, ko dzīve sniedz! ir taču viss kārtībā. patiešām ir

šodien mīlu dzīvi. un tas man tieši tagad bija vajadzīgs. paldies, Intar un visi pārējie .

klausies, atnāc beidzot satikties!

Atkal Tu liec par sevi manīt. Lūdzu nedari tā. Sirds apmeta kūleni  atminoties kā tas bija. Cik tas bija jauki un mīļi. Visas tās vēstules ar daudzajām bučām un nodrās*u frāzi – TAGAD MAN ESI TU. Bet tikuntā , ar Tevi bija labi. Pat ļoti…

Un nu atkal Tu man galvu jauc.  Kaut Tu ātrāk pazustu. Nē,  kaut Tu nepazustu nekad. Gluži kā tāda slimība. Uzrodas tad, kad vismazāk to gaida.  Ar šampanieti rokā un labiem vārdiem. Man sārti vaigi un apmulsums.

kārtējā čakar*šanās. Un es jau arī- izmisīgi gaidu pavasari. Uzdāvini man kautko skaistu, ja vari .

p.s. Es ieeju pretrunās ar sevi. Bet es nevaru beigt domāt par Tevi. Un par to es Tevi nīstu.

kas meklē tas atrod!

Freņ, būsi mana mūza? un Trīn ? Tu varētu būt mana modelīte mazulīte caculīte? ko tu par to saki?

jeb ” Trīn, izmazgā matus un nāč šurp. Mūza atkal mani uzmeklēja ”

viss notiek. un drīz būs arī manās rokās. Runāju ar Krištopānu Jāni. šis man tādus smukulīšus ieteica, kā piemēram -

*http://www.olympus.lv/consumer/dslr_digital_slr_e-420_18938.htm

*http://www.vertucatalog.lv/vertu.php?lng=lv&productId=8841#

*http://www.olympus.lv/consumer/dslr_digital_slr_e-520_19285.htm

vēl viņš teica,ka ar cenām nēesot nemaz tik traki. takā. viss ir manās rokās. jāizpēta viss sīki un smalki. eh. kā man gribas vasaru. bet šim brīdim pietiks tikai ar pavasari

bučas mīļotajām

-milda

man vajag jūsu opinionu par šādu tēmu- spoguļkameras.

zinu ,ka neviena no mums neko daudz par šo tēmu nezin, bet man vajag zināt. un es nezinu , kā labāk ,lai uzzin

vienvārsakot – manamammapiekritaņemtkautvaikredītāspoguļkameriņu. ! un es esmu stāvā sajūsmā. aiz laimes gandrīz pat apčurājos. Marta jau zin kā tas ir ķii …… (vieta smiekliņam). tālāk.  man patīk NIKON. jo par to es pagaidām visvairāk zinu, un esmu dzirdējusi ,ka ir labs. bet varbūt vēl kādi viedokļi? ko jūs esat dzirdējušas? kādas atsauksmes par fotoaparātiem? kāds Santai ir aparāts? un tā tālāk. man vajag pēc iespējas vairāk informācijas, jo atrāk savākšu to , jo ātrāk varēšu izvēlēties labāko variantu un ātrāk iegūšu savā īpašumā šo labāko variantu!

meičas- help _

ar nepacietību gaidu daudz un visādas informācijas /par tēmu

skolā bija fotogrāfēšanās. viss sākās tikai tad, kad resnums pazuda tad atnāca otrs fotogrāfs un paņēma mūs no cita rakursa. tb citas gaismas untā tālāk. bija jauki, ka tik daudz uzmanības no fotoaparāta. fonu nevarēs redzēt- varbūt minimāli, bet kopumā tā jauki. tādās melnas bildes ar smuku apgaismojoumu. aparātā jau izskatījas jaaaauki .. khi.

šodien normāla diena. beidzot aizgāju uz skolu. labāk nepalika. gribu gulēt gultā  no rīta līdz vakaram. no vakar līdz rītam. un tā līdz pienāks vasara! Marta es tevi gribu. tagad..

Resnum- ar mums nav viss kārtībā. tu drošvien domā, ka es esmu jocīga palikusi . bet varbūt arī tu tā nedomā. bet es domāju, ka tu esi savādāka palikusi . ak, kā man gribas veco izstabu.

milda nav līdz galam laimīga.