Labrīt, pasaule!

Esmu varenlabi izgulējusies, ja neskaita faktu, ka žāvājos ik pēc minūtes. Un vēl arī to, ka man astoņos no rīta zvanīja Zane, kaut ko gribēdama. Sanāk tā, ka visas dienas, kad esmu palikusi mājās, kāds man agri no rīta zvanīs. Dažkārt jūtos kā skolas atslēdznieks. Tā, it kā skolā bez manas palīdzības neviens netiktu iekšā. Bet ir jau jauki apzināties, ka esi vajadzīgs. Un tā būs ar visu un vienmēr…

Mani plāni aug lielā kalniņā un mans smaids sejā par to top arvien lielāks un lielāks. Ir gan mazie, nenozīmīgie plāni, kā idejiņas, ko varētu pasākt. Ir arī lielie plāni, piemēram, totālas istabas pārvērtības, par kurām pastāstīšu mazliet vēlāk. Ir arī plāni doties ceļojumā uz Venēciju, bet ne pavisam tādā veidā, kā jūs to iztēlojaties. Drīzāk gan tādā.. manā interpretācijā ar lielu daudzumu tējas(!) un, un, un.. itāļu mūziku, Venēcijas bilžu slaidrādi. Vēl ir ideja, ka jāatrod kādu daudzstāvu māju, kas nav “pludmale” un jādodās turp kādā saulainā dienā. Tā vienkārši, baudīt labu cilvēku sabiedrību, būt tuvāk saulei un būt tur, kur vēl nav būts. Paralēli tam visam man pieplūst vairāki uzaicinājumi uz pasākumiem, kas, protams, ļoti priecē, jo Kitija ir ballīšmeitene. Vēl ir plāns sameklēt un atrast visus cilvēkus, kuri man ir apkārt, kurus pēdējā laikā vai kaut kā tā esmu aizskārusi kaut nedaudz un atvainoties! Jo vienkārši… es gribu, lai visi ir priecīgi. Kaut uz brīdi!

Un par istabu… Ō JĀ, MAZĀ!!! Idejas ir it kā tīri vienkāršas, bet darbiņš būs jāieliek pamatīgs. Bet tas ir tā vērts, jo ideja ir tāda, ka es gribu pielāgot savu vidi savai personībai, lai pati justos šeit omulīgāk un gribētu šeit uzturēties ilgāk.

Es izdomāju, ka jāsadala istaba četrās zonās:

1) radošā, kur novietosies ģitāra, šūšanas lietas, mākslas lietas, auskaru taisīšanas lietas, floristikas lietas, gleznošanas rīki un viss, kas vien saistās ar māklsu;
2) Mācību zona… (te jau viss ir pateikts);
3) Čillzona ar pīpi, dīvāniņu, galdiņu un mazu, varendīvainu paklāju, kuru iegādāšu krāmu veikalā;
4) Miera un meditācijas zona (gulta, kas atdalīta ar plauktiņu, kur iekšā salikšu sveces).
Noplēsīšu tapetes, vienu sienu, kas pretī logiem un balkonam krāsošu maigi salātzaļu un virsū būs zīmējumi un visticamāk, ka kkas psihadēlisks vai arī ar mūziķiem, bet man jārunā ar dažiem māksliniekiem, vai viņu prasmes atbilst manām vēlmēm. Pretējo sienu, kur ir logi un balkons krāsošu violetu. Tad gultas sienu baltu un ar krāsu pārejām uz gaisīgi zilu. Uz šīs sienas vienā pusē būs saule un mākoņi, otrā – mēness un zvaigznes tā, lai tajā vietā, kur ir gulta un meditācijas zona būtu zvaigznes un mēness, bet otrā pusē, kur ir plānots mākslas un radošais stūrītis būtu saule un mākoņi. Un tad pretējo, kur ir mācību galds un zināšanu stūris… to krāsošu kādā spilgtā tonī, kas rosa domāt, motivē uz mācībām. Virs mācību galda, kur siena būs vienkrāsaina, lai to atdzīvinātu es nopirkšu zīmējamos rāmīšus kvadrātainus, taisnstūrveida un tā tālāk, uz tiem es sazīmēšu pati visādus ķinķēziņus un bildītes un piekāršu tur uz tās sienas. Ideja ir tāda, bet būs vēl visādas lietas… un es nevaru sagaidīt, kad visu varēšu sākt reaizēt. Jā!!!

Kad es izklāstu šo domu, viss manī mutuļo un rokas trīc un vienkārši gribās sākt kustību.Heh!

Tagad gan došos pačučēt, slimība vēl mani čakarē, man ir nelaba dūša un galva bišķi sāp. Arlabunakti, mīļie!

Vai tiešām Latvijas autoservisi cer, ka būs spējīgi ilgstošā laika periodā konkurēt Lietuvas autotirgū ar saviem autoservisu pakalpojumiem, ja jau izsenis ir zināms, ka automašīnās labošana Lietuvas autoserisos ir lētāka nekā analoģiskos Latvijas autoservisos. Nemaz nerunājot ka “second hand” jeb izjaukto automašīnu rezerves daļu cena Lietuvā ir ievērojami mazāka nekā Latvijā.

Kaut gan, ja paskatās uz mūsu tukšajiem dīleru servisu boksiem, jāatzīst, ka laikam jau izdevīgāk strādāt bez peļņas vai ar nelieliem zaudējumiem, nekā maksāt par tukšām telpām un uzturēt kvalificētu darbinieku štatus maksājot tiem pat ja nav remontējamu auto.

Latvijas autoservisi cer atrast klientus Lietuvā

Parasti priecājos par rakstiem kurus rakstu, jo prātā tie rodas patīkamos iedvesmas un apgaismības brīžos. Bet kā jau dzīvē arī blogā gadās pa kādam melnam traipiņam, un manā gadījumā tas attiecināms uz rakstu sēriju par automašīnām un servisiem. Uzreiz jāatzīstas, ka rakstot “Mūžīgais serviss” un “Mūžīgais serviss #2” pat nedaudz šaubījos vai maz man ir vērts celt gaismā faktus un nomelnot kādu konkrētu autoservisu. Vakar beidzot nācu pie atziņas ka viss izdarīts pareizi un ka Tautai bija un ir jāzin savi varoņi

Pie apskaidrības mani veda degvielas smaka un skaisti bālgani dūmiņi, kas sēžot sastrēgumā aiz Salu tilta nepiespiesti virmoja ap auto kapotu. Uzreiz jāsaka, ka ļoti pārsteigts par to nebiju, jo jau pāris nedēļas aizdomīga likās degvielas smaka, bet to norakstīju uz paša izlieto degvielu autostāvvietā kad rūķīši no “lieliskā autoservisa” bija pamanījušies radīt sūci degvielas bākas apvidū. Šoreiz situācija likās nopietnāka un zvans draugam palīdzēja saprast, ka jāstājas nost vai fiksi jāmūk uz kādu autoservisu. Tā nu es ar savu kumeļu kā apdzisis, bet vēl kūpošs grils šāvos pa Ulmaņa gatvi uz “Autostils” autoservisu meklēt palīdzību. Traucoties uz norādīto adresi jau biju sevi iztēlojies braucam lieliskā, sarkanzilām liesmām degošā Volvo ar ieslēgtām avārijas gaismām un pēc tam vēl stāvot pie grillētā auto vraka un sniedzot interviju “Degpunktam”. Sapņošanai daudz laika neatlika, jo “Autostils” servisā mani uzņēma laipni un visai operatīvi tika konstatēts, ka “lieliskā autoservisa” rūķīši nebija normāli uzskrūvējuši motora degvielas padeves šļauciņas. Tas viss? Ne sūda… Ķēdes reakcija – šļauciņas laiž garām degvielu, kas tek uz motora un tālāk uz “spilvena”, kurš savukārt laika gaitā tiek saēsts! Šoreiz iztikām ar šļauciņu kārtīgu pieskrūvēšanu un motora mazgāšanu. Sekoja vēl pāris spļāvieni “lieliskā autoservisa” kompetences virzienā un prom

Pēdējā laikā rakstu reti, bet no sirds ceru, ka šī rakstu sērijā nekļūs par vēl pāris turpinājumiem  bagātīgāka…

Liels paldies Draugiem.lv, ZIP.lv, Evijai J. ar ģimeni, manai ģimenei un pārējiem…

Tā bija svētdiena. Ģimene bija samiegojusies un cēlāmies salīdzinoši vēlu. Mierīgi un pat nedaudz slinki sāktā diena turpinājās brokastu ēšanā, mājas kārtošanā un nesteidzīgā interneta sērfošanā. Sieviņas visbiežāk aplūkotais saits draugiem.lv arī netika aizmirsts. Ja parasti pie sevis šķendējos par joslu ar visādām draugu aktivitātēm tad šī reize bija savādāka. Sievas draudzene bija ievietojusi sludinājumu. Ziņkārība protams samērīgās devās ir laba lieta un tika izmantota arī šoreiz. Milzīgs bija mūsu pārsteigums, kad noskaidrojās, ka sludinājums ir par trīs istabu dzīvokļa pārdošanu. Vēl vairāk priecēja cena, kas pēc mūsdienu dzīvokļu cenu aplēsēm ir pat vairāk nekā pieņemama summa Jau pēc 10 minūtēm sēdējām automašīnā un traucāmies uz Jaunolaini, lai aplūkotu dzīvokli. Principā tas neko nemainīja, jo dzīvoklis nav labā stāvoklī, bet ir liels (~70m2) un par ideālu cenu! Saimniekiem teicām, ka padomāsim un atgriezāmies mājās. Kamēr braucām nolēmām, ka iespēja jāizmanto, jo tādas cenas šādiem dzīvokļiem nav un nebūs vēl kādu laiku. Iegājām internetā un ar šausmām konstatējām, ka zip.lv ievietotajam sludinājumam jau krietni pacelta cena! Par laimi bijām jau runājuši ar saimniekiem un mums saglabājās pirmā cena. Pēc nelielas apspriedes nolēmām izmanotot situāciju un kļuvām par pircējiem dzīvoklim, kura pārdošanas sludinājums bija ievieots pirms 20-30 minūtēm!!!

Stāsts varbūt liekas neticams, bet varu pierādīt ka viss sacītais ir tīra patiesība. Vakardien saņēmām dzīvokļa atslēgas no iepriekšējiem saimniekiem, kuri vēl prom braucot piebilda, ka nekad nebūtu spējuši iedomāties, ka šādu darījumu var noslēgt tādā ātrumā Viņi arī izstāstīja ka izdomājuši pārdot dzīvokli iepriekšējā vakarā pēc divu martini pudeļu iztukšošanas lol

Lai viņiem veicas viņu jaunajās mājās un es ceru uz daudz jaukiem brīžiem jaunajā miteklī kuram nu jāsteidz veikt remontdarbi.

Lūk arī mūsu pirkuma video:

Nav auto, nav problēmu! Aptuveni tā es varētu raksturot savus pēdējo nedēļu iespaidus par autoservisiem un automašīnām kopumā. 

Stāsts:

Kopš automašīnas iegādes apritējis jau gads un jādomā par jaunu Kasko apdrošināšanas polisi. Tikai ir problēma – nav otras aizdedzes atslēgas! Neko darīt, jādodas uz kādu no servisiem kuros ir  iespējams pieslēgt Volvo s60 pie kompja un programēt atslēgu + pie reizes nolemju veikt pārbaudi vienam gļukam, kurš pa retai reizei man patraucē braukšanu un uzmet erroru borta datorā. Pēc neilgas konsultācijas ar manu vedējtēvu nolemju braukt uz vienu no Volvo servisiem, kas varētu būt lētāks nekā oficiālais “Mūsa Motors” salons. Aizvedu auto un atstāju meistariem, lai rīkojās. Dienas gaitā jau saņemu vairākus uztrauktus zvanus no servisa, ka esot pārbaudījuši to un to, bet vainu īsti erroram atrast neizdodas Tiesa vismaz atslēga esot uztaisīta. Tomēr auto paliek servisā, jo nev vēl tikuši galā ar manu errora problēmu! Nakamajā dienā saņemu zvanu un “prieka vēsti” – erroru rada degvielas sūknis un ja grib, tad tas jāmaina! Še tev brālīt – 500LVL tāds lietots prieciņš maksājot, un par visu pārējo aptuveni 290 latiņi… ! Saprotu, ka nu ir dirsā un saku, lai vien atstāj manu veco sūkni, jo braukt var mierīgi. Kamēr pienāk laiks braukt pēc automašīnas jau saņemu 3 reālus piedāvājumus iegādāties lietotu sūkni par 250-300 latiem. Par to pašam prieks, bet nauda no gaisa nekrīt un arī par servisu būs jāmaksā. Ierodos servisā pēc darba un saņēmu skaistu izdruku:

Rēķinoties ar nosauktajiem 290 latiem esmu izņēmis 300 LVL un ar to nepietiek! Autoservisa darbinieks liekas lādzīgs un piedāvājas iedot man atlaidi tā vietā paņemot tikai visus 300 latus nevis rēķinā uzrādītos visus 335,49LVL. Par to nopriecājos un mierīgu sirdi dodos mājās. 

Prieki beidzās jau nākamajā dienā, kad lejot degvielu atklājas, ka viss ielietais vienkārši tek ārā. Esmu stressā!!! AAAA… dodos pie vedējtēva kuram mājās kā reiz ir remontu bedre garažā. Pēc pusminūtes apskates tiek konstatēts, ka 101% ir caura bāka! AAAA… SOS

Nākamajā dienā dodos atpakaļ uz servisu. Izstāstu par notikušo, bet nesaku, ka  esmu informēts par iespējamo bākas bojājumu. Pagāja dažas stundas un zvans no autoservisa – viss ir sataisīts. Atkal pēc darba dodos uz servisu un esmu patīkami pārsteigts kad darbinieks stāsta nevis par cauru degvielas bāku (savā prātā jau 100-300 latus jaunai biju atvēlējis), bet gan par kautkādu gumijas caurulīti, kas itkā esot bijusi ieplīsusi. Braucu prom, bet tuvējā benzīntankā nolemju uzpildīt bāku. Sāku liet iekšā dīzeli, bet nekur tālu netieku, jo zem automašīnas pārliecinoši veidojas videi nedraudzīga peļķīte Atkal atgriežos servisā. Viņi ir šokā un liekas pārsteigti. Nākamajā dienā atkal zvana no servisa un nu jau nedaudz skābākā balsī informē mani, ka viss esot sataisīts un varu braukt pakaļ auto. Pēc darba esmu servisā un darbinieks stāsta par kautkādu blīvi, kas esot nomainīta. Protams prom braucot iebrausu tajā pašā degvielas uzpildes stacijā un gāžu dīzeli bākā. Bāka pildās un nekas nekur netek! Esmu atvieglots un laimīgs dodos mājup. 

Pēc pāris dienām nolēmu pieliet bāku līdz augšai. Leju dīzeli līdz atsit. Iekāpju auto un redzu, ka degvielas rādītājs rāda tikai knapi virs pusbākas (hmm.. pie sevis nodomāju, ka iespējams gaiss sagājis vai uzsita putiņu). Kāpju ārā un leju vēl līdz degviela ir līdz malām! Atkal kāpju auto un konstatēju, ka vienalga līdz pilnai bākai trūkst divas iedaļas! Sūdu būšana! Pienāk kārtējais pirmdienas rīta brauciens uz to pašu autoservisu un lieki teikt, ka derbinieki mani ieraugot jau satrūkstas un apber ar jautājumiem par to vai netek degviela. Nē, degviela netek, bet rāda nepareizi!!! Atstāju auto servisā un dodos prom. Gaidu zvanu no servisa, bet to tā arī nesagaidu. Darba dienas beigās neizturu un zvanu pats. Manāmi sērīgā balsī darbinieks saka ka esot viss kārtībā, lai braucu pakaļ savam kumeļam. Kad ierodos neviens nesmaida. Kad jautāju kas tad tur bijis saka ka pludiņš un esot ielikuši no cita auto. Par atbildi esmu apmierināts, tikai vēl seko piebilde, ka galvenais jau ka nav man neparko jāmaksā sviests.. tā tikai vēl trūka, ka man būtu jāmaksā par to ka nevar auto normāli atdot atpakaļ un jau trešo nedēļu kautkas tiek darīts ar degvielas sistēmu saistīts pat pēc viņu veiktā degvielas sistēmas remonta  

Braucu mājās ar prieku, bet nevis tāpēc ka itkā viss sataisīts, bet tāpēc ka esmu prom no tā servisa! 

Tiesa, par degvielas pludiņa salabošanu vēl neesmu pārleicināts. Nav naudas, lai pielietu pilnu bāku un saprastu vai rāda pareizi Turklāt braucu jau 4 dienu, bet degvielas līmenis pēc degvielas daudzuma rādītāja neizskatās ka būtu īpaši izkustējies. Turklāt borta datorā ja pirms 4 dienām rādīja ka degvielas pietiek vēl 770 km, tad tagad pēc nobrauktiem aptuveni 200km rāda ka pietiek vēl 760km Varbūt tā ir jau paranoja, bet arī trokšņi liekas kautkādi skan no auto aizmugures. Tāds LOL!!! 

Pie sevis gan esmu nosolījies tajā servisā vairs kāju nespert!

Uz tikšanos autoservisā!

Nekustamo īpašumu tirgū ir tāda paruna – īpašuma vērtību nosaka VIETA, VIETA un vēlreiz VIETA.
Kautko līdzīgu var teikt par automašīnu tirgu – auto vērtību nosaka GARANTIJA, GARANTIJA un vēlreiz GARANTIJA.

Līdz šim aplūkotajos rakstos un analīzēs tika izsecināts ka nav nemaz tik izdevīgi pirkt jaunu auto un braukāt at to tikai pa pilsētu, tikai brīvdienās utt… bet netika ņemts vērā viens samērā svarīgs aspekts – ja tiek pirkts jauns auto, tad ir arī garantija no 2 līdz pat 7 gadiem ar vai bez nobraukuma ierobežojuma.

Tieksiet ka par garantiju tiek samaksāts ar dārgām apkopēm? Bet šeit nu es jums nepiekritīšu, jo šodienas autosevisu izmaksas ir pieaugušas līdz tādam līmenim, ka ievērojamu ietaupījumu iespējams iegūt vienīgi ja eļļu maina pats savā garāžā. Pie tam automašīnas ar katru paaudzi attālinās no katra 70-to gadu autovadītāja sapņa ŽIGUĻA un kļūst arvien modernākas, elektronizētākas, arvien vairāk mezglu tiek taisīti neapkalpojami un neizjaucami, bet tikai nomaināmi komplektā ar saistītām detaļām. Rezultātā pašdiagnostikas iespējas minimālas, rezerves detaļu cenas lielas, bet kvalitatīvu detaļu nomaiņu var veikt tikai kvalificētos servisos, kur ir atbilstošas izmaksas.

Protams rezerves daļas pie dīlera ir dārgākas kā iegādājoties tās kādā autoveikalā, bet:

• cik daudz rezerves detaļu ir pieejams parastos autoveikalos automašīnām kuru vecums ir līdz 5gadiem?
• cik kvalitatīvas būs šīs rezerves daļas?
• vai autoservisā blakus mājai vispār varēs nodiagnosticēt problēmu un veikt kvalitatīvu remontu?

Gribat piemēru? Lūdzu…

Radiem ir Toyota Yaris 2006.gada. Pirkts mazlietots, bet tā kā Toyotām ir 3gadu/100′000km garantija, tad auto joprojām ir ar dīlera garantiju.
Pagājušo nedēļu tika konstatēta dīvaina skaņa izgriežot pilnībā stūri pa labi un braucot atpakaļgaitā. Tā kā nestrādāja arī kondicionieris, tad tika sazvanīts serviss un pieteikta diagnostika.

Ceturtdien tika aizbraukts uz servisu, nodots auto uz diagnostiku. Pēc stundas auto jau bija izgājis stenda testus un servisa pieņēmējs jau stāstīja par atrastajām problēmām un risinājumiem. Izrādās tā skaņa kas lika būt aizdomīgiem ir no plasmasas paneļa kas stiprinās zem spārna (esot kautkur uz apmales uzsists un tāpēc izgriežot maksimāli stūri pa labi riepa to aizķerot) – var mainīt tagad, var pieteikt KASKO un nomainīt vēlāk.

Toties papildus tika konstatēts ka ūdens sūknis sulo un lodbalsta plakts esot ar defektu – abas šīs problēmas esot garantijas remonts, detaļas esot JAU pasūtītas un varot pierakstīt uz nomaiņu pēc nedēļas.
Pie viena esot uzpildījuši kondicionieri ar krāsojošu gāzi lai pēc nedēļas kad mainīs atrastos defektus konstatētu noplūdes vietu un salabotu kondicionieri pilnībā….

Kopā tika samaksāts 0Ls kaut arī tikai patērēta stunda autoservisa darba laika 25Ls, tika uzpildīts kondicionieris 25Ls. Nākamnedēļ, kad pa garantiju nomainīs detaļas gan jau ka vēl kādi pāris simti latu tiks ietaupīti.

Un tad es atceros kā jūnijā mainīju pakaļējo gultni:

• gultnis komplektā ar rumbu – 120Ls
• darbs – 25Ls

vai kā pagājušo gad meklēju kāpēc virs 1700 apgriezieniem mašīna raustas:

• diagnostika BalticMotors – 23Ls neko neatrada (un tie vēl saucas autorizētais serviss…)
• diagnostika SIA DTC uz Čiekurkalna 1.līnijas – 17Ls atrada caurumu atgāžu šļaukā uz intercooleri,kā rezultātā nekorekti strādā EGR vārsts
• šļauka un tās nomaiņa – 79Ls

Būtu automašīnai garantija, abas lietas būtu izdarītas par brīvu…a tā maksā ragā.

Tā nu pirmo reizi realitātē saskaroties ar garantijas remontu un apkopēm es secināju ka ir no tā jēga, un man ir jāpiekrīt tiem, kas saka – “es labāk samaksāju vairāk, toties mani neuztrauc remonti un lūztošas mašīnas”. Vai tas nozīmē ka nākamais auto būs “nullīte” – pagaidām teiktu diezvai. Visdrīzāk ka nākamais auto būs lietots bet vēl ar garantiju. Un tas nav nemaz tik nereāli redzot kā arvien vairāk auto ražotāju pagarina garantijas laiku saviem auto  – korejiešiem jau tagad standarts ir 5 gadu pilna garantija, bet eiropiešiem 3 gadu garantija.

šodien sarunājos ar grīdas licēju, kurš atteicās likt grīdu.
sakarā ar iztērēto naudu par materiāliem, kas man nav vairs pielietojami/vajadzīgi (citiem meistariem, citi materiāli)
vaicāju, vai viņš varētu atdot Ls 15 apmaiņā pret materiāliem
viņa komentārs: kas tad šodien ir Ls 15… tā jau nav nauda.

vai citiem arī tā ir?

vai es esmu mr. sīkstulis? [šis nav obligāti jāatbild:]

īsumā:
viss, kas pelēks – ir zelts.
jeb: ja gribi tīri pelēku – apdomā galu un rēķinies ar dajebkādu krāsu.

garāks izklāsts:

nolēmu lietas nesarežģīt un nebraukt uz texcolor biroju kaut kur ellē ratā, kā pirms gadiem 3, kad pirku krāsas savam dzīvoklim, un vienkārši doties kopā ar meistaru uz tuvāko celtniecības veikalu nopirkt to krāsu, kam atlaižu laiks.

kurši izrādījās ciet, un nācās mīties līdz tapro.

sadolin piedāvāja labo cenu, devos pie pārdevēja/konsulanta ar savu, kā vēlāk izrādās nestandarta vēlmi:
es vēlos gaiši pelēku krāsu, bez toņu piejaukumiem. nu lai tīri pelēks (t.i. melns ar baltu).

ieteica atrast kaut ko no toņu paraugiem.
atradu tādu, kurā pēc koda izskatījās, ka nav nekādu piejaukumu.
izrādās – to lūk nevarot uzjaukt sadolin.
jāņem cits katalogs.
ok.
atradu lapu, kur viss pelēks, izvēlējos gaišāko.
uzjauca.
nopirku tieši pēdējā darba laika minūtē.

nākamā dienā zvana meistars un saka – ir tāda rozīgi violeta…

aizbraucu uz dzīvokli… jā – bērnistaba.

ņēmām tos 2×20l spaiņus un atpakaļ uz tapro.

pastāstīju nu jau citam pārdevējam savu bēdu…
nu neko nevar darīt, pats esot norādījis kodu.
saku – nu tā krāsa spainī arī nav tāda, kā uz toņu kartes, kur viņa vismaz izskatās pelēka. uz sienas vēl ne tik…
nu jāaprunājas ar veikala vadītāju…. lai iedodot to čeku. nenenē…nodošu viss.
atnāk atpakaļ – nu nē. pats vainīgs. varot saukt ekspertīzi – tad redzēs.
ieradās vēl kaut kāds kolēģis/krāsu eksperts, kurš paskatās un saka – nu jā….vispār ir rozīga. nav gluži kā uz paraugu lapiņas.
sarunu procesā noskaidrojas, ka tonis uzjaukts izmantojot sarkano, oranžo un zilo.
prasa – vai man ir čeks…apskatos uz čeku, kur izsista krāsa – balta. bez tonēšanas.
atnāk veikala vadītājs – labi kopts vienaudzis, un izsmējīgi izprašņā…
viņam ierosinu – nu varbūt varētu pieiet no citas puses. varētu tad iešķiebt man baltu krāsu, ja jau čeks neatbilst realitātei…
man jau vajag krāsu, un varu arī 2x samaksāt par tonēšanu, bet negribu rozā.
visa rezultātā izrādās – var sajaukt manuāli tikai ar melno toni.
to arī izdara, es saņemu savus krāsu spaiņus, samaksāju par tonēšanu, par ko pirmajā reizē nebiju maksājis pārevēja kļūdas dēļ, pēc 1 h tusiņa veikalā krāsa tiek nogādāta 2x raundam.
sienas nu ir pelēkas.

besī ārā.
1nos naktī attopos, ka uz lūpas briest izsitumi.
iedzēru foršās zāles, kuras maksā 1tbl=20Ls.
no rīta 8.45, kad sapratu ka stresiņš pārāk liels un tāpat neaizmigšu, zvanīju dakterei, kura izrādās kaut kur itālijā, seminārā [uzzināju to no nodaļas māsiņas]… tā arī nav reaģējusi uz manu īsziņu… saprotu, ka gribās atpūsties, bet man gribētos uzzināt devas zālēm…
sazvanīju citu dakteri, kas teica, ka varētu gan aizbraukt nodot analīzes.
ar leikocīdiem vis itkā ok: 2.7k.
redzēs rīt, kas ar tiem vīrusiem. vai tas tikai herpes, vai citomegolo…
vēlāk to citu dakteri ar meitu redzēju rimi, kur iepirku pusfabrikātus un trauku mazgājamo līdzekli.
iedomājos, ka viņu varētu nomākt satikt kautkādus tur slimniekus un tādēļ negāju klāt un nesveicināju.
baigi nāk miegs.
vēl šovakar iemaksāju naudu par logu izgatavošanu.
gribētos ieliet jaunajā dzelzsbetona dzīvoklī monolītu epoksīdmateriālu grīdu – tikai kaut kā padārgi sanāk: 15Ls/m2…+ 300Ls darbs, un šķiet, ka potenciālie dzīvotāji (kas toč nebūs es) to varētu nenovērtēt… tāda esot veikalā newyorker. neesmu tur bijis…
būs vien jāflīzē un jāliek smirdīgais lamināts, vai parketa paveids tāds lētāks.
rītdien redzēs – cik ta maksā tā 35m2 betona kastes elektrificēšana – līdz šim 2 meistari prasa 530Ls
liekas ka pa sālītu, bet aizdomas, ka nāksies vien no tā šķirties.
gribēju, kā lētāk un paeksperimentēt ar kādu citu meistaru, ne vilni, bet šķiet, ka būšu vien iebraucis auzās.

gļotas, sajūta ka TUR varētu būt radušās jaunas dzīvības formas.
pirmo reizi mūžā pamēģināju… tīrīt izlietnes sifonu ar traucētu ūdens noteci.
būt videi draudzīgam un negāzt iekšā sālskābi visur kur pagadās – diezgan nepatīkami.

$%@#$%@
ir sācies.
varbūt kāds var ieteikt kādu sakarīgu elektriķi?
un vēl plastmasas logus vajadzētu izdomāt kur pirkt un ārdurvis dzelzs.
&^%$#@

jou.

Svētdien var teikt visu dienu biju laukos. Pirmdienas kā jau visiem man arī nepatīk, visu diena darbā kaut kādus sīkumus darīju, pusdienlaikā biju telefonu aizgājis nodot remontā, tam kaut kas ar softu nebija labi Rīt atkal autoskola, bet sagatavojies vai kaut ko pamācījies nemaz neesmu. Kaut kad drīz arī braukšana būs jāuzsāk… wish me luck

P.S. tiko atcerējos par lasīto tvnetā Bolderājā sadūrušies divi autobusi, cerams ka neviens pazīstams nav cietis, cik lasīju smagu traumu nav.

P.S.S. nesaprotu arī kāpēc mikrorajonu Daugavgrīva sauc par Bolderāju?! Tie taču ir divi atsevišķi rajoni, bet gan presē, gan mēdijos Bolderāja, liekas mazliet stulbi.