Amazing. Piecēlos šodien gandrīz nosmakusi. Patiesībā – mani piecēla. Galvenais, ka šitā ir vienīgā diena, kad man ir garais miegs un vienīgā diena, kad es patiešām varu izgulēties. A ienāk istabā un pieceļ mani ar tekstu `Eu, nu, jāceļas nemaz nav?` Mana pirmā doma `Atkal ģeogrāfiju nogulēju??`, tad atskan teksts `Tak jau viens ir!`. Viens! :/ Es līdz pus 5iem esmu gulējusi. Un galvenais, ka bez iemesla mani pieceļ. :/ Mēģināju aizmigt vēlreiz, nesanāca. Tagad esmu pikta un negribu ar nevienu runāt. >.<

Šodiena bija jauka. Pamaz stundu, īsti pat nepaspēju nogurt. Rīt būs vēl mazāk stundas, tad es tikšu pagulēt pusdienlaiku un tas atkal nozīmē, ka šovakar varu iet gulēt vēlāk. Hell yeah!

Manu dzejisko pusi dažreiz es apbrīnoju. Īpaši literatūars stundās, kad man ir jāizceļas ar īpaši radošām atbildēm. Un tādas man arī viņas iznāk. Tālāk fragments no manas šodienas stundas, kad vajadzēja krāt punktus priekš ieskaites klāt. Hehe. Tātad tēma – patriotisms O. Vācieša dzejā..

- Nu, ko dzejas varonis redz Gaujā?

(Te vajadzētu sekot kaut kam par dzīvību un laiku un vispārēju mieru, kas triecas pretī mūžībai kā hokejists pret bortu un par mīlestības pilno māju sajūtu, kas dvēseli pārpludina ar liegu siltumu kā karsta vasaras nakts.. Bet seko atbilde… )

- …………………… Ūdeni?

Un jā. Caka atmet ar roku, jo laikam nevarēja sagaidīt, ka es kaut ko sakarīgu pateikšu, tāpēc pohujā iedeva man kaut kādu rozu lapiņu. Uz tāfeles bij rakstīts, ka 2 lapiņas = 1 punkts. Jēziņ.. Ko tad es te centos? ;D

Lai nu kā. Man liekas, ak viņa saprot, ka no manis nekāds dzejnieks nesanāks. Žēl jau vispār.. Dažreiz es pat cenšos kaut ko skaisti uzrakstīt, bet man padodas tikai ikdienišķu lietu aprakstīšana un analizēšana, kas laikam domrakstos un tādās lietās neder. Labi, der, tikai tādā gadījumā, ja es būtu urbāniste or smth. Bet ja jau es pat nemāku flirtēt un sakoļīt kādu, tad kāpēc, lai es vēl dzeju mācētu uzrakstīt?

Šovakar turpinājums vēl sekos.. :]

Kā man patīk sporta stundas. Īpaši, kad esmu atbrīvota. Man ir jāsēž zeķēs, jo ar āra apaviem nedrīkst zālē iet un es, joprojām vēl līdz galam neizveseļojusies, jūtu, ka slimība sāk atkal nākt virsū un kakls ir sauss no sāpēm un no tā, ka siekalas vispār nav un man vēl liek pūst svilpē. Tā nu es salstu un mēģinu nepamanīta aiziet prom, bet mani vēl nodirsina par to, ka es čīkstu. Nē nu atvainojos. Ja viņai būtu 2x angīna pēc kārtas ar noslieci vēl uz trešo reizi un kakls sāpētu kā elle un vēl liktu viņu sausināt pūšot svilpē un saldētu kājas vēl vairāk kā vajag, nez kā viņa tad justos. Ar to vien laikam nepietiek, vai ne? Un man sāk raut uz augšu no pūššanas. Īsti nezinu, vai tas ir no tā, ka kakls sauss, vai no kā cita, un man bļauj virsū. Lana ir patiešām iejūtīga skolotāja, jā.  >.<

Un jā. Atkal redzēju sapni. Šoreiz nedaudz baisu. Man pagalmā bija tornado virpulis un man zvanīja pziņa, lai es nāku viņu fočēt [wtf?], paskatījos pa logu un bez tornado bija arī lietus, kas līdzinājās `kā no spaiņa` lietum. Skatījos sapņu tulkā, tur bija rakstīts `jauns likteņa pavērsiens`. Nevis notikumu, bet LIKTEŅA. Tā nu es pašlaik nedaudz baidos par veselību un tuvāko cilvēku veselību, ja nu tas ir kaut kas slikts. Itkā nekur jau nav teikts, ka tas būs slikts vai kkā tā un nevar zināt, vai tam var ticēt, bet, sevi zinot, jebkas var gadīties ar sapņiem.

Tagad aiziešu nedaudz pagulēt, varbūt labāk paliks. Varbūt būs mazāk domas kkādas. :/

Atkal pasaules netaisnība. :/

Cik briesmīgi.. Pavadīšu piektdienas vakaru lasot agro rūsu un neejot ārā, un sēžot un audzējot alusvēderu. Phe, pareiz, es jau dzert nemaz nevaru, jo dzeru antibiotikas >.<

Es esmu vienīgā, kurai tik briesmīgs liktenis? :/

Jo citiem labāks garīgais, jo man apgriezti proporcionāli tikpat slikts garīgais. Atklāju tikko

.. viņa teica un apmeta kūleni

Pēdējā laika garastāvoklis pēdējā laikā ir tur, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Un vispār nezinu, vai man vajadzētu šito ierakstu te rakstīt un vai vispār ir kāda jēga. Kaut gan, kam vispār ir jēga, tā tīri no filozofiskā viedokļa.

Vispār gribētu te uzrakstīt vēlvienu lietu, tikai nezinu, vai te gribu kaut ko tik garu rakstīt, darn

Labi, iztiksiet.

Šodiena ir patiesībā riktīgi stulba. Fizikā pirmā atzīme un tā pati nesekmīga. :/ Ok, tas tā pat viss ir labojams utt, neatstāšu jau tādu. Bet visstulbākais ta ir tas, ka biju apņēmusies saņemties un mācīties, bet nesanāk. Vienīgais, kam ir riktīgi redzams uzlabojums, tā ir matemātika. Ai labi, vienalga, negribu par skolu rakstīt.

Tā šodien tiku pie tetovējuma `KOPIJA` uz sprandas. Un man patīk

Vakarā iešu svinēt Kikas dzimumdienu, vismaz kaut kas priecīgs šodien.

Ā, pareiz. Gribēju vēl uzrakstīt par vakardienas mūzikas atklājumu. -> Killer and the Star.

Cik saprotu, dzied Cold solists, kuram ir riktīgi forša balss. Skan arī laikam nedaudz smagāk kā Cold. Bet nujā. Patīkami. Samērā grūti bija dziesmas dabūt, bet albūmu tomēr kaut kādu sameklēju. Laikam melanholiskais/depresīvais roks skaitās. Un arī garastāvoklim piestāv vispārējajam tgd. mhm (y)

Divi ļoti labi materiāli:

Pirmais – bbc.co.uk stāsta par to, kā Webs palika lēnāks laikā, kad visi izmisīgi meklēja jaunākās ziņas, lai saprastu vai tā ir patiesība vai nē. Skaidrībai gan jāsaka, ka reālais bremzētājs bija weblapu serveri, kas netika galā ar lielo pieprasījumu skaitu, nevis pats internets – tīkla trubas nebija tik traki pārslogotas. Atliecās twitter.com, google.com domāja, ka lielais pieprasījumu skaits nav lietotāju ģenerēts, bet gan ir uzbrukums.

The internet suffered a number of slowdowns as people the world over rushed to verify accounts of Michael Jackson’s death.
Search giant Google confirmed to the BBC that when the news first broke it feared it was under attack.
Millions of people who searched for the star’s name on Google News were greeted with an error page.
It warned users “your query looks similar to automated requests from a computer virus or spyware application”.

Otrs avots apraksta kā notika info aprite – kurš pirmais ziņoja un kā ziņas tālāk izplatījās. Fantastisks apraksts – šāds hronoloģiskais pieraksts ir katra incidenta musthave – lai pēc tam saprastu, kur tad bija lielākie failure.
Galvenā doma šim rakstam – google ir pārāk lēna – tai vajadzēja 3 stundas, lai ziņas par MJ nāvi parādītos kā autosuggestion meklēšanas logā.

Gan jau vēl kādu uzrakšu – šie atrasti civciv.lv…

Kāpēc ņem no skolotājiem? Būtu ņēmuši no ierēdņiem. Ieskatam algas Aizsardzības ministrijā.

No db.lv

Nelielam ieskatam kāpēc mēs bankrotēsim jo maksā valsts neadekvātas algas. NEVIENS uzņēmums nemaksā tādas gada algas!!! Šis tikai izrāvums no AM algām kas visiem publiski pieejams

Aizsardzības ministrija Ministra birojs Parlamentārais sekretārs Jānis Sārts Ls 63 040,61
Aizsardzības ministrija Drošības režīma nodaļa Nodaļas vadītājs maj. Agris Baranovskis Ls 16 389,19
Aizsardzības ministrija Sabiedrisko attiecību departaments Departamenta direktors Airis Rikveilis Ls 28 803,55
Aizsardzības ministrija Aizsardzības plānošanas un analīzes departaments Departamenta direktors Aivars Puriņš Ls 52 055,44
Aizsardzības ministrija Aizsardzības plānošanas nodaļa Nodaļas vadītājs Rolands Heniņš Ls 19 595,00
Aizsardzības ministrija Plānu analīzes nodaļa Nodaļas vadītāja Liene Sestule Ls 21 504,17
Aizsardzības ministrija Atašeju un pārstāvju nodaļa Nodaļas vadītāja Renāte Ancāne Ls 26 519,86
Aizsardzības ministrija Aizsardzības politikas departaments Departamenta direktore Kristīne Rudzīte Ls 27 243,74
Aizsardzības ministrija Divpusējās sadarbības nodaļa Nodaļas vadītāja Ieva Rimdžus Ls 27 074,06
Aizsardzības ministrija Krīzes vadības departaments Departamenta direktors – politiskais direktors Jānis Garisons Ls 30 179,59
Aizsardzības ministrija Krīzes vadības un koordinācijas nodaļa Nodaļas vadītājs Edgars Svarenieks Ls 22 581,08
Aizsardzības ministrija Starptautisko operāciju politikas nodaļa Nodaļas vadītājs Armīns Mačiņš Ls 19 337,47
Aizsardzības ministrija Nodrošinājuma politikas departaments Departamenta direktores p.i. Andrejs Janovs Ls 26 261,6

Aizsardzības ministrija Juridiskais departaments Departamenta direktora vietniece Anita Rimša Ls 25 318,79
Aizsardzības ministrija Nodrošinājuma politikas departaments Departamenta direktora vietnieks Andrejs Janovs Ls 26 261,60
Aizsardzības ministrija Finanšu nodaļa Nodaļas vadītājas vietniece Māra Pakse Ls 26 357,90
Aizsardzības ministrija Drošības režīma nodaļa Nodaļas vadītāja vietniece Elvīra Šmukste Ls 28 424,35
Aizsardzības ministrija V/A Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra Vadība Direktora vietnieks Ivars Vucāns Ls 30 732,62
Aizsardzības ministrija Ministra birojs Valsts sekretāra vietniece administratīvos un juridiskos jautājumos Ilona Dreģe Ls 32 937,96
Aizsardzības ministrija Ministra birojs Valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Everita Palma-Jansone Ls 33 771,33
Aizsardzības ministrija Ministra birojs Valsts sekretāra vietniece nodrošinājuma jautājumos Inga Puikevica-Puikevska Ls 34 492,65
Aizsardzības ministrija Militāro materiāli tehnisko līdzekļu kodēšanas un standartizācijas nodaļa Nodaļas vadītāja vietniece Dace Šķēle Ls 46 736,14

Kopā – 665 608 Ls.  Samazinam uz pusi – ietaupījums – 332 000 Ls…

Ejam sist logus???

Šodien pamanīju, ka hanzanetā ir pārmaiņas – pirmajā lapā rādās nerādās jaunas bildītes – ir iesprausta jauna sadaļa:

Izskatās briesmīgi – tās reklāmas vismaz bija smuki dizainētas, bet šie paziņojumi nobīda reklāmas uz neredzamo lapas daļu – vispār zūd jēga jaunā dizaina – 4G ieviešanai, jo tā galvenais mērķis un uzsvars bija uz pārdošanu. Kāda tur pārdošana, ja reklāmas ir lapas pašā apakšā…

Nu labi, štrunts ar dizainu, bet dīvaini – reklāmas rāda, bet bildītes, kam jāpiesaista lietotāja uzmanība – nerāda. Iemesls – standarta konfigurācijas adblock plus, jo bildītes ir zem ceļa “https://ib.swedbank.lv/img/lv_ads/offers/logotypes/”.  Protams, adblock atrod vārdiņu “ads” un filtrē šitās bildes nafig.

Veikla darbība:

Un viss rādās korekti:

Ko gan lai lietotājs ar FF un adblock plus secina? To ka uz normāla FF šitas laidiens nav testēts…

Noņēmu izņēmumu un dzīvoju tālāk – moš kāds var padalīties, kā vispār no bildēm un reklāmām hanzanetu atbrīvot? Nu ka nav ta nav…

Šodien nestrādā nekur.lv pakalpojums (iespēja lasīt jaunākos LV blogu ierakstus vienuviet) – jaunākais ieraksts ir no vakardienas.

Un ko domājies – vai par to ir kāds paziņojums? Tjip – sorry, meklējam kļūdas iemeslu – būs OK rīt, parīt, pēc mēneša?

Nē, nav, nekā nav. Pat nekur.lv blogā nav un pie laacz arī nav.

Žēl. No googles piemēra nemaz nav mācījušies.

UPD. Nekur.lv arhīvā tik veselības ministrija spamo – saspamojuši pat divām dienām uz priekšu – visam mēnesim.

UPD2. Piesakot incidentu atbalstam (nekur.lv saziņas forma), viss aizgāja.

Klasisks incidents – serveris strādā, aplikācija arī, tīkls arī, bet pakalpojums nē…

Šorīt acu priekšānotika avārija. Kā parasti izgāju no Rīgas centrālās stacijas pa to eju, kas Štoka (Stockmann) virzienā. pagriezos pa labi, gāju uz tuneli līdz tas notika. Blīkšķis un detaļu lupatas pa gaisu. Autobuss ietriecās busiņā. Ātrumā pat nenoorientējos un nesapratu kurš tad īsti varētu būt patiesais vainīgais. Instinktīvi apstājos, lai vērotu kas notiek.

No busiņa izleca skūts, ķērcošs skapis un bļāva: “Ko viņš izdarīja!!!”. Sapratu, ka tas ir kupātus pārēdies lettiņš, bet nākāmajās piecās minūtēs šī pārliecība sāka pagaist, jo tās tika pavadītas klausoties slāviskos trīsstāvīgos mātesvārdos. Agresīvais tēvainis metās uz autobusu un likās, ka nekas nespēs glābt tā šoferīti no piespiedu slimnīcas apmeklējuma. Un tomēr šoreiz viņam paveicās. Autobusā pārsvarā manīju bērnus un līdz ar maza auguma šoferīti no tā izkāpa sieviete, šķiet skolotāja, audzinātāja vai gide. Žēl, man bija no sirds žēl to nabaga bērnu autobusā, jo viņu iecerētais izbrauciens bija pārtraukts un neviens nevarēja justies drošs, jo skūtais skapis ar savu nevaldāmo žestukulēšanu un draudiem pārbļāva ierasti skaļo Rīgas satiksmi. Patiesībā tā vien prasījās, kā iet un izslēgt lecīgo skapi vai vismaz pievērt viņa skaļo klabekli! Tas lumbris bļāva un biedēja bērnus dēļ kautkāda sūda veca ford busiņa kuram stabili iet jau pēdējais simtiņš!

Labi ka pēc pāris vārdiem no sievietes puses arī skapis mazliet rimās.

Mans ieteikums skapim būtu nopirkt vienreiz savai grabažai KASKO, vai arī iegādāties tādu auto dēļ kura tiešām ir vērts liet asaras vai bļaut un biedēt sabiedrību!

Parasti priecājos par rakstiem kurus rakstu, jo prātā tie rodas patīkamos iedvesmas un apgaismības brīžos. Bet kā jau dzīvē arī blogā gadās pa kādam melnam traipiņam, un manā gadījumā tas attiecināms uz rakstu sēriju par automašīnām un servisiem. Uzreiz jāatzīstas, ka rakstot “Mūžīgais serviss” un “Mūžīgais serviss #2” pat nedaudz šaubījos vai maz man ir vērts celt gaismā faktus un nomelnot kādu konkrētu autoservisu. Vakar beidzot nācu pie atziņas ka viss izdarīts pareizi un ka Tautai bija un ir jāzin savi varoņi

Pie apskaidrības mani veda degvielas smaka un skaisti bālgani dūmiņi, kas sēžot sastrēgumā aiz Salu tilta nepiespiesti virmoja ap auto kapotu. Uzreiz jāsaka, ka ļoti pārsteigts par to nebiju, jo jau pāris nedēļas aizdomīga likās degvielas smaka, bet to norakstīju uz paša izlieto degvielu autostāvvietā kad rūķīši no “lieliskā autoservisa” bija pamanījušies radīt sūci degvielas bākas apvidū. Šoreiz situācija likās nopietnāka un zvans draugam palīdzēja saprast, ka jāstājas nost vai fiksi jāmūk uz kādu autoservisu. Tā nu es ar savu kumeļu kā apdzisis, bet vēl kūpošs grils šāvos pa Ulmaņa gatvi uz “Autostils” autoservisu meklēt palīdzību. Traucoties uz norādīto adresi jau biju sevi iztēlojies braucam lieliskā, sarkanzilām liesmām degošā Volvo ar ieslēgtām avārijas gaismām un pēc tam vēl stāvot pie grillētā auto vraka un sniedzot interviju “Degpunktam”. Sapņošanai daudz laika neatlika, jo “Autostils” servisā mani uzņēma laipni un visai operatīvi tika konstatēts, ka “lieliskā autoservisa” rūķīši nebija normāli uzskrūvējuši motora degvielas padeves šļauciņas. Tas viss? Ne sūda… Ķēdes reakcija – šļauciņas laiž garām degvielu, kas tek uz motora un tālāk uz “spilvena”, kurš savukārt laika gaitā tiek saēsts! Šoreiz iztikām ar šļauciņu kārtīgu pieskrūvēšanu un motora mazgāšanu. Sekoja vēl pāris spļāvieni “lieliskā autoservisa” kompetences virzienā un prom

Pēdējā laikā rakstu reti, bet no sirds ceru, ka šī rakstu sērijā nekļūs par vēl pāris turpinājumiem  bagātīgāka…

Pirms pāris nedēļām rakstīju pirmo rakstu par “mūžīgo servisu”. Rakstu atkal, jo bija vairāki komentāri kuros tiku aicināts atklāt autoservisa vārdu, bet atteicos to darīt nezinot vai tiešām viss ir kārtīgi un līdz galam salabots!

Kopš servisa pēdējā apmeklējuma kura laikā man tika paziņots, ka beidzot viss ir salabots, esmu nobraucis degvielas bāku un vakar man bija tas gods to atkal pieliet pilnu līdz augšai. Lieki piebilst, ka pēc prieka par pilno bāku mana seja sadrūma kad iekāpu automašīnā un pavēros uz degvielas daudzuma rādītāju. Tas atkal rādīja knapi pāri pusei kautgan servisa vīri teicās visu salabojuši! Žēl, bet šoreiz esmu nolēmis neslēpt autoservisa vārdu, jo tur vairs nekad neatgriezīšos. Jā, viņu pienākums būtu man par brīvu salabot vainu, bet es negribu lai pēc šīs vainas salabošanas rastos atkal nākamā šaize kuru man atkal būtu jābrauc pie viņiem nedēļām ilgi labot!

Liels paldies arī Jums VRVmotors par diemžēl neizdevušos sadarbību!

Šodien caur lasi.lv atradu rakstu par nāvi, nē bērniem.. nē laikam tomēr par bērniem un nāvi

Jau lasot rakstu caur vissmalkākajiem jutekļiem smadzenēs atsaucu atmiņā kādu dienu savā un sava vecākā dēla mūžā. Viņš tika sabārts un atbildēja šokējoši: “es gribu nomirt, lai Jums vairs nav uz mani jābarās“!

Lūk ko tādu pateikt spētu pat ne katrs pieaugušais… doma reizē pamatota, jo caur nāvi kautkas beidzas, bet tajā pašā laikā tikpat absurda, jo kā gan pirmsskolas vecuma bērns kuram būtu jāpriecājas, jārotaļājas un jābauda katrs bērnības mirklis spēj izspļaut ko tādu!? 

Man nav bail par to ko viņš teica, jo zinu, ka viņš ir dzīvespriecīgs un jestrs zēns, bet man bail par to ka šāda doma vispār varēja ieperināties viņa nenobrieduša puikas galvā! Protams, tas bija protests – veids kā pēc psiholoģiskās sakāves un rājiena ievainot vecākus visvājākajās vietās. Viņš to izdarīja un šķietami izbaudīja to pilnībā, jo vecāku instinkts pēc šāda teikuma dzirdēšanas lika paust savu atbalstu bērnam. Un to noteica zemapziņa un bailes. Bailes, ka papildus spiediens izraisīs negāciju viesuli šķietami trauslajā bērna prātā.

Protams ir lietas, kas aizmirstās un arī šī mācība nav izņēmums, jo ar laiku atkal vecāku – bērnu attiecībās iestājas ‘status quo ante‘. Vecāki reti maina bērnu audzināšanas modeli, un attiecīgi bērni reti maina sev raksturīgo uzvedības modeli. Arī mēs neesam īpaši mainījušies, bet mans vecākais dēls vairs nav šo tēmu aizskāris. Ko viņš pats par to domā? Es ceru ka neko  

Manuprāt visgrūtākais ir saprast kur ir nošauts greizi, jo tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās iespējamība pastāv. Ir kļūdas attieksmē kuras es arī redzu, bet varbūt par vainīgo atkal iecelt TV, globalizāciju, datorus, internetu un valdību? Ar ko lai sāk… ?

Esmu slims Pagāšnedēļ tas sākās un turpinās joprojām!

Simptomi? Puņķi, klepus, iekaisis un sāpošs kakls. 

Kā jau kūtrs pie ārstiem gājējs nolēmu, ka vislabākā ārstēšanās ir dabas veltes un tautas metodes nedaudz piepalīdzot ar mājās atrodamām sūkājamām brīnumzālītēm Dienas režīms vienkāršs – no rīta un vakarā kakla skalošana ar sālsūdeni, milzīga krūze karsta piena ar medu vakarā un kādas 2-4 sūkājamās tabletes visas dienas garumā. Ja pret kakla skalošanu un piena ar medu dzeršana problēmas nesagādāja, tad sūkājmās tabletes gan atstāja efektu… vai varbūt pareizāk jāsaka defektu Viss sākās jau pirms vairākām dienām, kad paralēli nosauktajiem slimības simptomiem parādījās galvas reiboņi, galvassāpes un slikta dūša. No sākuma to visu pierakstīju slimībai ar kuru jācīnās līdz aizvakar, kad paciņā bija palikusi tikai viena sūkājamā tablete nolēmu beidzot izlasīt lietošanas instrukciju. Tur skaidri un gaiši rakstīts – blakusparādības: reiboņi, galvassāpes, nedrīkst vadīt auto. Njaa… viss nāk gaismā un ar šausmām aptvēru cik patiesībā nopietnas sekas varēja būt šādai vieglprātīgai attieksmei pret parastām kaklam domātām sūkājamajām tabletēm! Vismaz 5 dienas esmu pavadījis pie stūres reibuma stāvoklī apdraudot sevi un citus  

Mācība no šī nelielā stāstiņa skaidra - atver actiņas un deguns pats parādīs jeb lasi instrukciju pirms ko baudi orāli

Aizvakar šķirstīju lasi.lv. Bija šis tas interesants arī uzradies.  Manu uzmanību piesaistīja Mango.lv raksts, kurā manuprāt visnotaļ skarbi vārdi teikti par Latvijas ceļu projektētāju kopienu :| 

Biju nedaudz aizkaitināts un nokomentēju jau pieminēto rakstu, bet tavu brīnumu, šodien uzpeldēja  līdzvērtīgs un tādu pašu ideju sludinošs Laacz.lv raksts par to pašu ceļa posmu uz šosejas Rīga-Jelgava. Abos rakstos pausts viedoklis, ka ir slikti, ka ir luksafori uz Rīgas-Jelgavas šosejas un tie kavē autobraucējus to ceļā no Rīgas uz Jelgavu un otrādi.

Es uzreiz gan gribētu norādīt, ka vienīgā mana saikne ar ceļu projektētājiem ir tāda, ka strādāju vienā no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu projektēšanas uzņemumiem kā inženieris-projektētājs. Otra mana saistība ar pieminēto ceļu ir tāda, ka nu jau 4 gadus dzīvoju Olainē, bet drīz būšu pilntiesīgs Jaunolaines (Olaines pagasta) iedzīvotājs.

Atgriežoties pie rakstaiem varu teikt, ka abu rakstu iespēja raisīt diskusiju ir pat visnotaļ iepriecinoša. Savukārt negatīvo pusi es saskatiju viedoklī, kas pauž galvenokārt visa ceļa maršruta Rīga-Jelgava veicējus un aizmirst par tiem, kas dzīvo kautkur pa ceļam, bet tas skaitlis nav mazs ~15000 cilvēku! Jā, šie luksafori ir braukšanas ātrumu ietekmējoši, bet tajā pašā laikā kalpo kā zināms drošības garants tiem, kas dzīvo pa vidu trasei. Piemēram, Olaines un Jaunolaines krustojumos pirms šosejas rekonstrukcijas bija ārprātīgs avāriju daudzums. Man pašam reiz kāda automašīna tā viegli uzskrēja, kad taisīju kreiso pagriezienu no Olaines uz Rīgu. Acīmredzot autovadītājs aiz manis neaprēķināja laiku kāds man bija vajadzīgs, lai sķersotu šoseju un tā nu viņs palika man aiz muguras kur viņam no Rīgas puses virsū traucās neskaitāms daudzums saniknotu autovadītaju! Esmu dzīvs, mašīna vesela un tā šoseja tika šķērsota ikdienas. Bet daudzi aizmirst, ka bez automašīnām šoseju šķērso arī dzīvi cilvēki! Īpaši šajā zina izceļas jaunolaines krustojums un vieta uz Jelgavas šosejas, kas atrodas pārsimts metrus aiz pieminētā Olaines krusta Jelgavas virzienā, kur uz Jelgavas šosejas iznāk ceļš no Olaines dzelzceļa stacijas! Tos varētu nosaukt par kārtīgiem nāves posmiem uz Jelgavas šosejas, jo vismaz kādreiz (arī tagad gan gadās) tur cilvēki mira vai ik dienu mēģinot šķērsot šoseju. Vislabāk sapratu šo problēmu tad, kad tā dzīvību zaudēja manas vedējmātes tēvs. Viņš šķersoja Jelgavas šoseju uz gājēju pārejas, bet automašīna vnk. to nerespektēja un lielā ātruma notrieca viņu kautgan tā ir apdzīvota vieta un atļautais braukšanas ātrums ir tikai 50km/h! Tiem, kas varbūt nezin, Jaunolaines problēma slēpjas tajā apstāklī, ka dzelzceļa stacija ir vienā Jelgavas šosejas pusē un ciemats otrā un vai cilveks atgriežoties no darba spēs neskarts šķērsot šoseju nebija zināms līdz luksafora uzstādīšanai!

Ja jautā man, tad protams es atzīstu, ka šie luksafori apgrūtina un bremzē automašīnu pārvietošanos, bet ja tas glābj cilveku dzīvības un saudzē viņu automašīnas un nervus, tad esmu ar mieru to paciest līdz tiks rasts cits risinājums.

Jau kādu laiku atpakaļ sākās diskusija par to vai Jelgavas šosejai nevajadzētu kļūt par ātrgaitas ceļu – PROTAMS VAJADZĒTU!!! Bet tad ir jāuzlabo ceļa kvalitāte un jānodrošina šosejas malās dzīvojošo pārvietošanās iespējas. Ir jau dzirdētas lieliskas iniciatīvas runas par iespējamu Olaines pārvada celšanu pār Jelgavas šoseju – tas atslogotu autotransporta kustības ātruma ierobežojumus. Arī kādam kustības aplim kā pagaidu risinājumam nebūtu nekādas vainas. Protams mūsdienās visas labās idejas atduras pret naudu, bet es varu teikt tikai LIELU paldies paar daudzu cilvēku dzīvības glābšanu līdz ar luksaforu uzstādīsanu uz Jelgavas šosejas Olainē un Jaunolainē.

Aizvakar rakstīju, ka došos uz pirti un arī nedaudz pasvinēšos. Pirts bija lieliska, bet pasvinēšanās gan ieilga līdz 5:00! Tagad jau varu ar lepnumu atzīt, ka piedalījos lielā Tullamore, 0,5l ukraiņu šņabja un 0,5l Arseņič dzērveņu tukšošanā. Lieki teikt, ka pālis man bija konkrēts

Visa vakardiena tika pavadīta guļot, dīrājot āzi un cenšoties panākt, lai kuņģis beidzot sāk strādāt

Diemžēl organisms atdzīvojās tikai kautkad  naktī uz šodienu. pārdzīvotās mocības man jau kuro reizi liek vēlēties, lai tas nekad vairs neatkārtojas

Sensenā patiesība:

Alkohola lietošana kaitē Jūsu un arī manai veselībai!

Es jūtos slikti. Man sāp galva. Jūtos nogurusi. Gulēt es nevaru, pasas ķermenis liekas pārāk smags. Vieglāk ir sēdēt vai stāvēt.
Šodien esot saules aptumsums.
Varbūt arī tas ir pie vainas. Citu iemeslu neredzu.

^L00P teica:

Kad man bija slikti, dzirdēju Dieva balsi, man sakām:
“Pasmaidi, var būt arī sliktāk!”
Un es pasmaidīju, un tiešām – kļuva vēl sliktāk.

Avots: www.jokerz.lv

Piedodiet, uzrakstīju ar garumzīmēm. Lai lasītu oriģinālu, dodieties uz avota mājas lapu.