Tātad, lai arī ir 13. datums un  piektdiena, lai arī ir bijis pa šodienu visādu ķibeļu [piem. darbā sagriezu roku], pārdzīvojumu, asaru un visa pārējā, parakājoties pa savu draugiem.lv dienasgrāmatu [tieši senākajiem ierakstiem], uzraku kaut ko, kas atraisīja baigi labās atmiņas, smieklus, kas, protams, uzlaboja sašļukušo garastāvokli…

***

Aizvakar, esot Ogrē, sapratu, ka www.ogresnami.lv ir tas pats, kas www.orgasms.lv
Paldies manai super labajai redzei..

***

Nu tad tā: Es ar bijušo draugu stāvējām pie vienas pārejas Rīgā, ne tieši pie zebras, bet mazu gabaliņu pirms tās, tad izdomājām, ka skriesim pāri, gājējiem bija dots ceļš..

Pāri ielai stāvēja viņa vecmamma [mums viņa arī bija jāsatiek], kurai bija viņam jāatdod kaut kāda vēstule. SOU, mēs nolēmām skriet pāri, kamēr vēl tur nav sastājušās mašīnas. Tramvajs tur jau bija apstājies. Karoč…

Pa ielas malām – plūdi [lietus bija kārtīgi nogāzis], ūdens tecēja kā traks. Līdz potītēm.. Man kājās vasaras iešļūcenītes ar ķirsīšiem.

Viņš pārskrien pāri, es viņam skrienu pakaļ.. Iekāpu tajā straumē, kas tek pa ielas malu.. Skrienu, tieši mašīna brauc tuvāk luksaforam un stājas… Skrienu, a man tā viena šļopka paliek ūdenī un sāk tecēt ar straumi prom.. Es ar vienu šļopku atjēdzos ielas vidū, skrienu atpakaļ, lai savāktu pazaudēto.. Kamēr skrienu pakaļ tai, nokrīt otra.. Vienkārši noslīd no kājas.. Skrienu pa ielas vidu ar basām kājām.. Mašīnas stāv, cilvēki lūr uz manis. Savācu to vienu, skrienu atpakaļ un savācu otru, un ar basām kājām tinu vagu pāri ielai.. Nezinu, ko tie mašīnu un tramvaja šoferi, kā arī cilvēki, kas bija uz ielām, padomāja par mani!
Pati izmirkusi kā žurka!

Bet bija jautri!

***

(Ieraksts ar nosaukumu: Nepārspējami dzīvot kopā ar Stīnu!)

Stīna nomaina segas pārvalku.

Es: Tie ir Mikimauši? [uz segas zīmējumi]
Stīna: Nē, Japāņi!

______________________________________________________
Vēl:

Atnākam no veikala, nopirkušas maizi, desu, margarīnu “Delma”.
Nu ko, taisīsim maizītes.
Stīna noņem vāciņu no margarīna pakas un grābjas ar nazi iekšā. Redz, ka kaut kas neštimmē, spiež stiprāk, sāk bez maz vai ar spēku bakstīt nabaga “Delmu”, jo grib tikt pie margarīna.
Kā pēc tam izrādījās, šī domājusi, ka viņš ir sasalis, ka nevar dabūt uz naža virsū, bet tur bija jānoņem vēl tas papīrs, kas pārklāts, līdz kam viņa, blondīne būdama, neaizdomājās.
Un attaisnojās viņa ar to, ka viņa mājās nepērk margarīnu.
Nu un????? Tur tač var redzēt, ka vēl papīrs virsū, nē, Stīna neredz!

Vāks ir ar viņu…
Bez plaušām var palikt.

(Viņai arī bija līdzīgs raksts par šo pašu tēmu, kur viņa vēl bija uzrakstījusi, ka nodomājusi, vai tā “Delma” tik tiešām varēja paspēt sasalt, nākot no veikala mājās. Ārā bija pavēss, bet ne TIK auksts!)

+++

(Te būs viņas versija – atradu!)

Kārtējo reizi izlecās Stīnas blondīnisms!
Un tam sekoja smieklu lēkme..
Tātad – šodien ar Kiku vakarā ap sešiem gājām uz veikalu.. Ārā temp. zem nulles, kājas slīd, bet – ne par to stāsts..
Veikalā pirkām provīziju nākamajām dienām, tai skaitā arī margarīnu “Delma”.
Tā kā Stīna ir lietojusi tikai sviestu, tad, smērējot maizītes, atgadījās kas dīvaini smieklīgs un, galvenais, Stīnas gaumē..
Es atvēru iepakojumu – noņēmu vāciņu – un ar sviesta nazi grābos iekšā margarīnā, kas [dīvainā kārtā] negribēja aizķerties aiz naža asmeņa.. Likās tāds ļoti sasalis tas izstrādājums!
Man jau pirmā doma prātā – nevar būt, ka ārā bija tik liels sals, ka margarīns pa tām 15 min, kamēr nācām mājās, sasala.. BET..
Izrādās, ka margarīnam pa virsu kaut kāda plēve uzlikta – velns viņu zin, kāpēc – un tā traucēja tā smuki paņemt ar nazīti margarīnu un slaidā vēzienā uzsmērēt uz maizes..
Un, ja Kika nebūtu apturējusi manu cīņu ar šo, man nepazīstamo plēvi, tad es droši vien būtu to plēvi saplēsusi un kopā ar margarīnu uzziedusi uz maizes.. [tas tak sabojātu visu garšu!!]
Un kādu skatienu Kika man veltīja – tas bija cepuma vērts!!
Un tad sekoja smieklu vētra par manu kārtējo izlēcienu!

***

(Ieraksts ar nosaukumu: Again and Again)

Stīnai gļuks šodien uzmetās:

Šoreiz viņa aizskāra divus, visnotaļ jaukus un nevainīgus cilvēkus – Xenu un Konanu, kurus šodien pārdēvēja par Konu un Xenanu…

Vai nav nežēlīgi?
Aj, aj, ajj, Stīna…

Dažkārt rodas jautājums, kā lai tevi vispār izprot..

***

(Ieraksts ar nosaukumu: WC – damaged)

Kristīne un Stīna atkal galvenajās lomās.
Abas kāpj lejā pa trepēm uz pirmo stāvu – iet taisīt sev vakariņas.
Stīna saka: “Es gribu čurāt!”
Kristīne: “Tualete nestrādā!”
Stīna: “Nopietni?”
Kristīne: “Nu ja, tur zīmīte uz poda vāka uzlikta.”

Abas paņem kartupeļus un iet taisīt ēst. Stīna mizo kartoškas un mīcās.

Stīna: “Nu tā čurāt gribās!”
Kristīne paskatās uz viņu un aizdomīgi pasmaida.
Stīna laikam sāk noprast, kas pa lietu.

Bet ar WC taču viss ir vislabākajā kārtībā!

Stīna has just been PUNK`ED!

___________

Izdomāju, ka vēl pievienošu savu sen seno aprakstu par Placebo koncertu! [29. maijā, kad man palika 18, pirms diviem gadiem]

Nu tad tā…
Sākšu ar to, ka jau ap 10:00 [29.05.] bijām pie Arēnas Rīgas. Tur jau
sēdēja kādas 6 vai vairāk meitenes, kuras tur jau bija no 6:30. Bija
arī divas meitenes no Somijas. Sēdējām, gaidījām, iepazināmies ar citām
Placebo fanēm. Pamazām sāka rasties aizvien vairāk cilvēku. Taču
vislielākais pieplūdums bija uz pēcpusdienu. Tā nu mēs skaitījām laiku,
nevarējām sagaidīt. No sākuma sēdējām tā vienkārši, nekādas iekšējas
knudoņas nebija, bet, kad tie 18:00 nāca aizvien tuvāk-parādījās
nemiers. Skaitījām pat minūtes. Visi rosījās ap `B` ieeju. Parādījās
sargi, suvenīru galds utt. Visi sāka spraukties, grūstīties, lai
ieņemtu tuvāku vietu pie ieejas. Mēs [es, wamp, mia, trakaa un iveta]
bijām pie pašas ieejas. Tāpēc mums visvairāk tika tā spiešana, jo no
aizmugures visi spraucās uz priekšu. Es iekrampējos ar vienu roku pie
durvīm un turējos, lai mani kaut kur neaizgrūstu. Bija nežēlīgi karsts,
nebija ko elpot. Sēžot un gaidot koncertu, domājām, kur lai ieliek
digitālo tā, lai sargi nepamanītu. Izdomājām, ka mēģināšu ielikt botā.
Tā arī izdarīju. Iebāzu zeķē un ievilku kāju botā. Bija diez ko neērti,
kāju spieda, taču es par spīti turējos, jo zināju, ka koncis vairs
nebūs tas, ja kaut ko neiemūžināšu. Kad sargi durvis atvēra, visi sāka
spiegt, spraukties iekšā. Visi grūdās uz priekšu. sargiemn pat nācās
pielietot spēku, lai fanus nostumtu malā. Tikām iekšā. Sargs, protams,
digitālo neatrada. Pieskrēju ātri pie suvenīru galdiņa un nopirku
aproci ar uzrakstu `Placebo`. Patīk. Kad Wamp un Mia arī tika iekšā,
skrējām tālāk. Lai arī mums bija sēdošās biļetes, mēs daudz nedomājām
un skrējām stāvēt. Tikām kādā trešajā rindā no skatuves. Bijām ļoti
priecīgas. Kad sanāca lielākā daļa cilvēku iekšā, visi sāka spiesties,
grūstīties. Bija nēžēlīgi karsts. Daudziem palika slikti. [pārsvarā
meitenēm] Sargi viņas vilka ārā no trakojošā pūļa. Iesildītāji bija
tīri tā neko. Man patika. turējāmies visas kopā cik nu varējām. Daudzi
tika izvilkti no pūļa jau pirms pašu Placebo uzstāšanās. Tas bija kaut
kas neticams- skatīties, kā viens pēc otra tiek izvilkti ģībstoši fani.
Es turējos, lai arī ik pa brīdim man parādījas doma, ka varētu arī mani
vilkt ārā. Bet nē. Skaidroju, ka nejau tamdēļ esmu nākusi uz koncertu.
Sargi deva mums dzert ūdeni, sniegdami to plastmasas glāzēs. Nekad
nebiju izjutusi tādu kāri pēc ūdens. Kad uznāca Placebo, bija vēl
trakāk. Visi spiedza, grūstījās, spieda viens otru nost, lai tiktu
tuvāk. Parādījās ļoti liela konkurence uz tuvākajām pozīcijām. Viens
otram līda virsū, spieda priekšā stāvošos lejā, lai paši labāk redzētu.
Arī es tā darīju. Jo nebija iespējams mierīgi nostāvēt. Tur tevi varēja
nogāzt no kājām, nospiest. Bildēju, filmēju, lai pēc iespējas vairāk
paliktu par piemiņu. Kad sāka skanēt dziesma Special K, es gandrīz
apraudājos, jo tā bij tā dziesma, kuru es visvairāk gaidīju. Uztvēru to
kā veltījumu tieši man, manā dzimšanas dienā. Tas bij vnk superīgi.
Tādas emocijas visiem. Apbrīnojami, kā vienas grupas mūzika var tā
iespiesties cilvēkos. Arī manī. Bet to, ko es piedzīvoju tur, nav iespējams aprakstīt. Tas ir pašam jāizdzīvo.
P.S. Paldies Mia un Trakaa par superīgajām dāvaniņām. Man tās daudz
nozīmē.

P.S. Tik labi, ka ir atmiņas!!!