Šodienas TD izdevās tīri godam. (Vēl neesmu pilnībā sapratis sistēmu, bet cik pagaidām ir ticis līdz manai saprašanai, tad viņiem ir #CP(Cours), jeb stundas, #TD (Trvaille dr@#$%&), jebšu semināri kā arī #TP (Travaille Practique), kas būtu tādi kā laboratorijas darbi. Un tādi ir visos priekšmetos… Tad jau redzēs, kā man ies… Ja pareizi sapratu no Rebekas (Hugo sievas) (Hugo ir Jāņa kolēģis), Rebekas kolēģei nācās krietni pasvīst lai sataisītu TP sarakstu, jo kaut kāds Verī Kunn esot pieteicies uz dažādām lekcijām no dažādiem gadiem. Rebeka tādu Verī Kunn nezināja- es arī nezinu tādu…

Bet diemžēl man sanāca tagad TP iekrist vienlaicīgi ar lekcijām iekš “Ecole Des Mines”. Nav problēmu bez risinājuma, ir tikai mazliet par maz stresa…

Pēc tam bijām pie Tropē kundzes apskatīt topošo dzīves vietu. Rīt vedam mantas. Vienīgi pagaidām tur nav interneta. Varbūt tā arī labāk… Man vismaz sāk šķist, ka tas ir viens no kārdinājumiem, kuriem man grūti stāties pretī…

Šovakar mēģināšu uzinstalēt Abby Lingvo… tā teikt- raitākai gramatikas apguvei…

Uzinstalēju.. tikai viens trūkums- no franču valodas var iztulkot tikai uz krievu… Pat ne uz angļu… A ko tur padarīt…

[*] Mums jāturpina to kustināt uz augšu/ Mums jādodas tālāk.

Šodien sāp galva. Bija vēl 2×2h lekcijas. Pēc tam bijām uz banku. Pagulēju, bet joprojām.. Arī pēc Ibumetīna… pamēģināšu vēl pagulēt. Bet robotikas lekcija bija riktīgi interesanta. Nedēļas nogalē jāizlasa divu lekciju kursu materiāli un jāsagatavojas fr. val. kursu sākuma eksāmenam… Šodien savā elementā- savedu kārtībā divus datorus- pārinstalēju antivīrusus, iztīrīju pašus datorus… Jūtos gandrīz kā mājās…

Šodien nācās celties pusseptiņos, lai 8os jau esmu uz vietas lekcijā, bet tā kā nezināju, kur man būs lekcija, vajadzēja ierasties vēl ātrāk. Rīt tas pats. Piemēram Salle SOVALY telpa nozīmē, ka no labirinta jāiet ārā, pirms iziešanas jāpagriežas pa labi, jāiet līdz gaiteņa 3/4 tad jākāpj augšā pa kāpnēm, pēc tam var vadīties pēc uzrakstiem uz telpām un ar Brutal Force metodi atrast pareizo vietu…
Pilnīgi skaidri (vismaz pagaidām) izskatās, ka VeA ieliek INPL’am tehnoloģiju ziņā, nemaz nepieminot klāsteri un tā iespējas. Bet MatemātikasLaboratorijas (2008) licencēšanas politika ir apmēram tāda pati kā LV.
Laba īpašība- viņiem piemēram skolā ir vairāki priekšmeti, kur gada sākumā katrs skolēns parakstās, ka saņēmis materiālu kopētu iesietu versiju. Pēc tam tajā arī var rakstīt visu nepieciešamo etc. Es piemēram biju diezgan ilgi domājis tieši par to, kā varētu uztaisīt sistēmu, ka skolēniem nav jāpārraksta visi slaidi, bet tikai kaut kas noteikts, ko viņi vēlas. Ja vienkārši iedod slaidus, tad arī nav forši, jo visi tikai sakopē, sataisa mazākus vai ielādē telefonos un laimīgi tiek cauri kursam. Šis risinājums man liekas apdomas vērts.
Vārdu sakot, man šodien bija 2×2h (8:00-10:00 un 10:15-12:15) franču valodā. Sapratu kādus 75% pirmajā (varbūt pat vairāk), bet tikai kādus 50% otrajā (skolotājs daudz rakstīja uz tāfeles, līdzīgi kā mūsu “nianšu cilvēks”, tikai rokraksts vēl nesaprotamāks. Es patiešām varu izlasīt daudzus nesaprotamus rokrakstus, bet brīžam likās, ka viņš vienkārši ir domājis par kaut kādu burtu, kamēr rakstāmrīks slīd pa tāfeli. Bet pats pasniedzējs tiešām ļoti jauks. Pēc lekcijas pastāstīja to, ko nebiju sapratis un parādīja pirmos pamatus darbam ar Simulink.
Pēc lekcijām biju mazliet apreibis, aizgājām ar Hugo un Rebeku (Jāņa kabineta biedru un viņa sievu) paēst (mazliet atpūtos ar angļu valodas palīdzību, parunājām par viskautko). Jānis bija kaut kur noziedējis… Pēc tam ļoti gribējās iet gulēt… Nu tā ka ļoti. Bet aizgāju pie Radu. Nelielas komplikācijas, meklējam variantus. Es viņu vienkārši nesaprotu- kur viņš ņem spēku tam visam. Lai nu kā, izdomājām pāris variantus un iespējas. Pēc tam parunājām ar viņu, Valēriju un Jāni par dzīvokļiem. Nonācām pie secinājuma, ka kaut arī dzīvot ar kādu šērojot dzīvokli varētu sanākt lētāk, labāk būtu uzreiz tikt kaut kādā vietā, lai vismaz par to nav jāuztraucas.
Pēcāk braucu mājās. Vnk lūzu nost… Tagad, kad pāris stundas esmu pagulējis, sadarīšu dienas rutīnu, palasīšu un iešu atkal gulēt. Šodien pēc iespējas laicīgāk. Rīt “Robotique” un “Commande des systemes dynamiques”. Tātad atkal 2×2h.
Vēl viena labā ziņa- esmu pieradis pie viņu sabiedriskā transporta un tā kā mēnešbiļete (tāpat kā lv) der visiem transportiem (27EUR bez atlaides, bet nākamo mēnesi varēšu paņemt ar atlaidi), tad pārvietoties var diezgan ērti…

Nupat 2007.gada labākais futbolists pasaulē brazīlietis Kaka apmaldījies Tallinas ielu labirintos un tikai polismeņa iejaukšanas palīdzējusi viņam atgriesties uz pareizā ceļa, lai ar galiem nenokavētu  draudzības spēli starp Brazīlijas un Igaunijas izlasēm.

Jā, redz, interesanti ar tiem īpašvārdiem notiekas. Pekinas olimpiskajās spēlēs zelta godalgu svarcelšanā ieguva Lao Hujs, kura uzvārdā gandrīz visos slāvu preses izdevumos bij iezagusies kļūdiņa – čempions tika dēvēts par Lao Haju.

.

Cita starpā populārā basņa, ka Mitshubisi džips spāniski runājošajās valstīs saucas Montero tāpēc, ka spāņu mēlē pajero nozīmē „uzķepotājs” nav taisnība. Znatoki teic, ka pajero ir salmvedējs, kas tomēr, jāatzīmē, arī nav īsti labs nosaukums  vipendronu auto.

Savukārt žiguli,  protams, ar tādu nosaukumu ārpus PSRS pārdod nevarēja, jo, lai arī kāds mens varbūt gribētu, lai viņa vāģis saucas pārliecināta vīrieša profesijas vārdā, tad šīs mašīnas izskats un parametri šo izvirtušo vēlmi noteikti atsistu pašā saknē.  Neko nenozīmējošā LADA šim neko nenozīmējošam auto piestāv daudz labāk.

Un visbeidzot šai īsajā lingvo likbēzā no igauņu bāleliņu viedokļa veroties, apņirgties liekošais gadījiens : 2006 gada 24 februārī igauņu kuģa Emma kapteinis kļūdījies navigācijā un iestūrējis taisni Pērsē* (precīzāk, mūsu likteņupes pietekas skaistajā vārdā nosauktā zvejas kuģa sānos). Cilvēki nav cietuši . Igaunijā šitā ziņa delfos izpelnījās 2000 smieklīgus komentus un tik atzīta par vienu no 10 tā gada smieklīgākajiem notikumiem.

p.s. Kad materiāls jau bij nodots drukāšanai, no sporta departamenta pienāca vēsts, ka Ķīnā esot samērā panākumiem bagāta tenisa spēlētāja Suņ Ei Huj, taču par viņu nekad neraksta un nerakstīs laikraksts Sovetskij Sport…

* igauniski dirsa vai kaukas tamlīdzīgs.

Sarakstos ar kādu bijušo klasesbiedreni. Atceros, ka agrāk varējām normāli parunāt – par dzīvi, par džekiem, mācībām, tusiņiem – nu, par daudzām it kā virspusējām lietām, par kurām īpaši nav jāiespringst. Un atceros, ka toreiz vēl viņas leksika bija tīri laba – man patika viņas izteicieni un vārdu izvēle, atceros.
Tagad paskatos, kā viņa raksta, un brīžam paliek nelabi – valoda palikusi tik prasta un, khmm, atvainojos, maucīga, bļāviens, visi tie tekstiņi liekas ar zemu kultūras līmeni. Negribas pat atbildēt.
Eh, cilvēki mainās – viņa aizgāja pa savu ceļu, es turpinu savējo.

Pirms pāris dienām savā Windows 7 RC Windows Update saņēmu veselu updeitu spamu – no nez kurienes pēkšņi izlec vesela 31 valodu paka, kura parādās pie visiem updeitiem, nevis atsevišķā sadaļā, kas būtu krietni vien normālāk un pārskatāmāk.

Vispār jau šīs jaunās valodu pakas ir drīzāk updeits updeitam, jo jau kādu mēnesi ir pieejamas vācu, franču un citādu jocīgu valodu pakas.

Tātad, aizvācot no skata visas arābu, ķīniešu, lietuviešu un citas normāliem cilvēkiem nesaprotamās valodas, uzdūros arī mūsu pašu – latviešu valodai.

Gribētu jums izstāstīt savu pieredzi ar Windows un latviešu valodas pakām.

• Windows 95 – neesmu īpaši lietojis, drošvien valodu paku nebija vispār
• Windows 98SE – mans pirmais Windows, tweak’oju līdz bezgalībai (būtu vēl tālāk, bet tajā laikā Šlesers vēl nebija Latvijā ievedis internetu)
• Windows 2000 – lietoju apmēram 3h, lielāku miskasti sen nebiju redzējis
• Windows ME – Vēl lielāka miskaste par 2000, vienam draugam bija.
• Windows XP – wow, tieši kad es jau šo biju lietojis daudzus gadus, nez no kurienes es uzzinu, ka interneta džungļos ir pieejama šim latviešu valodas paka. Atvēru tajos laikos viskrutāko softu – DC++ – novilku to valodu, uzliku, samežģīju smadzenes mēģinot izdomāt terminus (permanent brain damage, vēl arvien stostos), novākt to sūdu nevarēja, nācās pārinstalēt kompi.
• Windows Vista – latviešu valodu paka laikam bija vienīgā lieta, kas uz tā putna man strādāja labi Milzīgs uzlabojums no XP, daudz/maz saprotami termini – viss desās! Turklāt, pati sevi piedāvāja caur Windows Update.
• Windows 7 RC – latviešu valodu paka ir 99% tāda pati kā Vistai – lielākā daļa no Win7 jaunajām pogām nemaz nav pārtulkotas

Karoč, paslēpu visas tās jocīgās valodas, un ieinstalēju to īsto un vienīgo. Pēc vienas opcijas nomaiņas Control Panel un logoff-logon (ne restarta, kas ir pozitīvi) atjēdzos pie latviska Windows 7, ar Vadības Paneli, BD-ROM diskdzini, Bibliotēkām un visu pārējo šitu, kas jau bija sagaidāms no latviešu valodas.

Tagad sākas interesantākais – izdomāt, kā kas ir nosaukts latviski, jo katrā Windows versijā izmantotie termini mainās, kas man besī ārā.

Vēl man besī, ka es neko nevaru atrast. Piemēram, gribu noinstalēt programmu. Acis meklē “Programs and Features”, bet izrādās, ka tagad tas zvērs ir noslēpts zem … “Programmas un Līdzekļi” ..? Okei, draņķīgs piemērs [FAIL], bet tikuntā.

Piemēram, atveru Start Menu, gribu nedaudz pamainīt planšetes uzstādījumus. Karoč, atveru Start Menu. Normāli es ierakstītu “Pen”, uzspiestu Enter, un cerētu uz to labāko. Bet tagad? Tagad viss ir mainījies. Visa muskuļu atmiņa ir pilnībā sadirsta pašā saknē, jo es vairs neko nekur nevaru atrast

Vēl viena problēma – tie IDIOTISKIE latviešu termini!

Bet ^ nav vienīgā problēma. Manuprāt, vislielākā problēma ir tāda, ka mūsu stulbie valodnieki un centīgie tulki (ja tie nav vienas un tās pašas personas) paņem pogu, uz kura rakstīti 3 īsi, vienkārši un saprotami vārdi, un pārvērš tos par 7 gariem vārdiem, no kuriem tu, normāls latviešu cilvēks, saproti labi ja 3.

Piemēram, šādi tagad izskatās Control Panel Vadības Panelis:

Kā jūs paši redzat ^, lielākā daļa no linkiem vienkārši ir tik gari, ka nemaz neiekļaujas tiem atvēlētajā platumā, kas man reāli kretinē. Lielā ko daļu no tiem linkiem gandrīz jebkurš cilvēks ar kaut cik normālu veselo saprātu varētu saīsināt uz pusi.

Still, neskatoties uz visām šīm problēmām, es droši vien atstāšu savu Windows7 latviski. Tātad, šobrīd man ir latvisks Firefox (labs tulkojums), Windows Live Essentials (diezgan labs tulkojums) un Windows 7 (so-so tulkojums). Pats labākais ir tas, ka ja es gribu, es to visu LV šitu varu novākt un atkal atgriezties pie Windows angliskajām saknēm

Kaīls Ginni!

Ir kāds hobijs, kuru esmu ļoti pametis novārtā. Pirms gadiem 5 manī sajūsmu izraisīja it viss ko redzēju, dzirdēju vai uzzināju par šo hobiju. Taču, kad paziņas vaicāja ar grūtībām spēju nodefinēt “ko ēd” tas mans hobijs. Saucu to dažādi – prūšu valoda, prūši, senprūši un jaunprūši, Prūsija un vēl daudzi citi apzīmējumi nāca prātā šim hobijam, kurš patiesībā būtu dēvējams par zinātnes nozari – Prūsoloģiju!

Kā jau parasti sākums likās lielisks. Izveidoju domubiedru grupu iekš Draugiem.lv, mēģināju izveidot mājaslapu, sāku apgūt prūšu valodu un kontaktēties ar citiem līdzīgi domājošajiem no visas pasaules. Protams to, kas nesaprata un neatbalstīja kā jau parasti izrādījās daudz un sekojošie teksti tika uzklausīti vai lasīti bieži visdažādākajās pasaules valodās:  ”priekš kam izmirušu valodu rekonstruēt?”, “vai tad prūši nav vācieši?”, “tev citur laiku nav kur likt?”.

Un reiz es tiešām padevos. Es padevos jo redzēju šīs lietas nākotni savādāku nekā domubiedri. Līdz ar Prūšu lietu aktualizēšanos aizsākās kašķi un “sedziņas vilkšana” dažādos virzienos. Frakcijas visdažādākās – no sātanistiem/baltu pagāniem līdz vienaldzīgiem paštaisnuma meklētājiem forumos.  Vēl neatjaunotu tautu jau cēla augstāk par citām, vēl neeksistējušu valsti zīmēja kartēs citu vietās. Jā, plāni lieli. Diemžēl vairumā gadījumu tālāk par skype prūsiskošanu arī netika, jo Wikipedia prūšu valodā tika atteikta.

Toties uz brīdi mani pat ļoti priecēja mūziķu sarosīšanās. Kā manuprāt visveiksmīgāko un modernai mūzikai atbilstošāko varu minēt leišu blices Žalvarinis veikumu:

Savukārt tiem, kam vairāk pie sirds iet tīrs, “nesamaitāts” folk leišu “Kūlgrinda”

veikums:

Albums “Prusu griemikes”

No darbiem, kurus pametu, bet ļoti tomēr gribētu izdarīt varu minēt prūšu valodas apguvi. Ir dižķibeles laiks, darbs iespējams būs mazāk un tātad būs vairāk brīvā laika ko atvēlēt sen aizmirstiem hobijiem.

Interesentiem:

Latvijas prūša veidota mājaslapa: http://rikoyota.oh.lv/

Forums prūšu valodā: http://forum.prusai.org

Valodas rekonstrukcija: http://donelaitis.vdu.lt/prussian/index.htm

Prūšu – 6 valodas online vārdnīca: http://wirdeins.prusai.org/

Ieteikumi attiecas galvenokārt uz pirmsskolēniem (īpaši pašiem mazākajiem). To pamatā ir novērojumi svešvalodas nodarbībās bērniem. Ja jums ir vēl kādi ieteikumi, droši papildiniet!

• Jārunā ar bērnu savā valodā un pēc iespējas vēl vairākās citās valodās, lai bērns nesaprastu, kura valoda ir kura.
• Mācoties jāliek bērnam sēdēt mierīgi, jāaizliedz rotaļāties, skriet.
• Vēlams nesaistīt vārdus un frāzes ar kustībām, ko veic bērns, piemēram, skriešanu, lekšanu utt. (jo jāsēž ir mierīgi).
• Jaunus vārdus un frāzes jāsaka ļoti klusi un pēc iespējas tikai vienu reizi.
• Nākošajā nodarbībā / tikšanās reizē nevajadzētu atkārtot iepriekš mācītās frāzes, bet jāturpina mācīt jaunas.
• Nav jānorāda un jānosauc attiecīgajā valodā priekšmeti, kas atrodas apkārt, bet gan pēc iespējas abstrakti jēdzieni, piemēram, gadalaiki. Lieti noder arī tēma “dzimtas koks”.
• Vēlams nevis vienkārši nosaukt priekšmetu krāsas, bet mācīt bērnam krāsu kā salīdzinājumu kam citam, piemēram, “zils kā debesis” utt. Vēlams lietot pēc iespējas sarežģītākas konstrukcijas.
• Nevajadzētu saistīt valodu ar konkrētu cilvēku, bet labāk minēt valodas nosaukumu un paskaidrot, kādai saimei un valodu grupai tā pieder.
• Mazāk jādzied, jādejo un jāiesaista bērns dažādās aizraujošās darbībās.

Sakarīgi un vienkārši izstāstīts, kur un kad jālieto “ŗ”. Pašā rakstā ir doti arī paskaidrojumi, kāpēc to joprojām/atkal derētu lietot.

“Kodolfizikas noslēpumi par zemāku cenu”, raksts “Jūras krupim grāvī nemaz tik grūti nav”:

Ŗ gramatikā lieto pilnīgā saskaņā ar līdzskaņu miju. Lai nebūtu jāmeklē sestās klases latviešu valodas mācību grāmata, visus noteikumus uzskaitīšu tepat — tie visviens ir tikai četri un ļoti viegli iegaumējami. Tātad ŗ lieto:

1. vārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -š. Tādi latviešu valodā ir četri: kaŗš, gaŗš, vaŗš, kuŗš. Salīdzinājumam var minēt vārdu zaļš. Jāievēro, ka mīkstinājums sastopams visos locījumos un atvasinājumos, izņemot tos atvasinājumus, kur aiz r tūliņ seko i, ī, e, ē, ei vai ie — piemēram, uz kurieni, nevis uz kuŗieni.
2. 2. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -ris. Šeit mīksto r lieto vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos — pavasaris — pavasaŗa — pavasaŗi, tāpat kā brālis — brāļa — brāļi.
3. 5. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -re. Tajos mīksto r lieto tikai daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, cepure — cepuŗu, tāpat kā stabule — stabuļu.
4. 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt un -rties. Šeit mīksto r lieto visās tagadnes formās, izņemot vienskaitļa 2. personu, un no tagadnes celma veidotajās formās, izņemot pavēles izteiksmes 2. personu. Arī šeit noder salīdzinājums, piemēram, ar vārdu smelt. Tāpat kā ir es smeļu, viņš smeļ, mums jāsmeļ, bet tu smel, ir arī es beŗu, viņš beŗ, mums jābeŗ, bet tu ber.

Ja ļoti gribas, var vēl ielāgot tos dažus vārdus, kur latviešu valodas gramatika ŗ neprasa, bet to tomēr dažreiz lieto (tādi kā buŗas, gaŗām, kaŗote un tik plaši pieminētā jūŗa) un dažus svešvalodu īpašvārdus, kuŗos oriģinālvalodā sastopams ŗ (tādus kā Ŗazaņa vai Goŗkijs), bet tas tad arī ir viss — skaitāmpantiņu par jūras krupi, kam grāvī grūti, var mierīgi aizmirst.

Jau labu laiku mani centīgākie lasītāji man pārmet, ka es nepietiekami daudz rakstot par mīksto r. Tad nu vēlējos viņiem beidzot sagādāt to prieku un paskaidrot, kas tas ŗ tāds ir, no kurienes viņš nācis, kā viņu lietot un kāpēc mums to vajag.

***

Laikam gan mīkstais r ir pats apspriestākais un strīdīgākais burts visā latviešu alfabētā. Taču, neskatoties uz lielo popularitāti, lielākā daļa latviešu par šo tik ļoti aprunāto burtu nekā daudz vis nezina. Vēl vairāk — šī popularitāte ŗ tomēr nav nodrošinājusi vietu latviešu valodas alfabētā, no kuŗa 2002. gada 12. martā tas ar Valsts valodas centra oficiālu lēmumu svītrots. VVC eksperti apgalvo, ka latviešu valoda bez ŗ tīri labi iztiekot un tā atkalieviešanai neesot pārliecinošu argumentu — un, ja tas neskan pārliecinoši, tad VVC vēl piebilst, ka „alfabēta reformai neesot labvēlīga valodas politiskā situācija“.¹ Tad nu apskatīsim, vai tik tiešām ŗ atkalieviešanai nav nekādu argumentu.

No kurienes un kad tad īsti radies mīkstais r? Šo burtu bieži mēdz saistīt ar Endzelīna pareizrakstību, tomēr tas nebūt nav Endzelīna izgudrojums — tā ir skaņa, kas sastopama arī citās baltu valodās un rakstos atzīmēta vēl labu laiku pirms Endzelīna.

Par senprūšu valodas izrunu trūcīgo avotu dēļ nekas daudz nav zināms, un arī Endzelīns savā „Senprūšu valodā“ atzīmē: „Vai jōta aiz līdzskaņiem paglābusies (eventuāli ar iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu) vai sakususi ar tiem mīkstinātos līdzskaņos, vispāri nav droši nosakāms“.² Taču rakstos mīkstinātais r (lai kā arī to izrunātu) ir atzīmēts — J. Endzelīna grāmatā ievietoti vairāki piemēri no Elbingas vokabulāra, tādi kā karyago ‚kaŗa gaita‘, kas nācis no kargis ,kaŗš‘ vai garian ,koks‘ — salīdzinājumam dots lietuviešu giria ‚mežs‘ un latviešu dziŗa.³ Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca gan kā šī latviešu vārda pamatformu min dzira ,dzēriens‘, tomēr minēts arī variants dziŗa.⁴

Par lietuviešu valodu, protams, zināms daudz vairāk, un patiešām — lietuviešu valodā ŗ ir pilnībā saglabājies, turklāt bieži vien to lieto tāpat kā latviešu valodā. Tā lietuviešu pavasaris ģenitīvā ir pavasario — gluži kā latviešu pavasaris un pavasaŗa. Tā kā lietuviešu o atbilst latviešu ā,⁵ tad šeit redzama pilnīgi regulāra pārmaiņa, un mīkstā r trūkums to izjauc.

Arī latviešu rakstībā ŗ sastopams krietni pirms Endzelīna. Tā, piemēram, 1774. gadā izdotajā „Augstas gudrības grāmatā“ (starp citu, pirmajā enciklopēdijā latviešu valodā) „visulielakajs tuksnesis jeb posts pasaulē“ aprakstīts kā „daudz simt jūdzes gaŗumā“.⁶

Visbeidzot, pat tie, kas pēc Endzelīna pareizrakstības ieviešanas viņam nepiekrita un turpināja lietot kādu citu rakstību, uzskatīja par nepieciešamu mīksto r tomēr atzīmēt. Tā K. Dziļleja savā 1920. gada „Poetikā“ skaidro: „ Stilu nosauc par tīru, ja viņā leeto tādus vārdus un izteiceenus, kuŗi jau literariskā valodā ir vispār atzīti.“⁷

Tātad ŗ nav valodas pūristu sagudrots laika kavēklis — tā ir sena baltu valodu skaņa, kas bijusi senprūšu valodā un joprojām atrodama lietuviešu valodā, turklāt latviešu valodā lietota jau labu laiku pirms Endzelīna. Vēsture ir viens visnotaļ pārliecinošs arguments par labu mīkstajam r.

Kā mīksto r lieto? No sākuma šeit daudziem rodas neskaidrības, un tad jau vieglāk šķiet atmest to pavisam — tā sakot, nav burta, nav problēmu. Tomēr ŗ ir pavisam pašsaprotama latviešu gramatikas sastāvdaļa, un tieši tā atmešana, nevis paturēšana, rada neskaidrības.

Ŗ gramatikā lieto pilnīgā saskaņā ar līdzskaņu miju. Lai nebūtu jāmeklē sestās klases latviešu valodas mācību grāmata, visus noteikumus uzskaitīšu tepat — tie visviens ir tikai četri un ļoti viegli iegaumējami. Tātad ŗ lieto:

1. vārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -š. Tādi latviešu valodā ir četri: kaŗš, gaŗš, vaŗš, kuŗš. Salīdzinājumam var minēt vārdu zaļš. Jāievēro, ka mīkstinājums sastopams visos locījumos un atvasinājumos, izņemot tos atvasinājumus, kur aiz r tūliņ seko i, ī, e, ē, ei vai ie — piemēram, uz kurieni, nevis uz kuŗieni.
2. 2. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -ris. Šeit mīksto r lieto vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos — pavasaris — pavasaŗa — pavasaŗi, tāpat kā brālis — brāļa — brāļi.
3. 5. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -re. Tajos mīksto r lieto tikai daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, cepure — cepuŗu, tāpat kā stabule — stabuļu.
4. 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt un -rties. Šeit mīksto r lieto visās tagadnes formās, izņemot vienskaitļa 2. personu, un no tagadnes celma veidotajās formās, izņemot pavēles izteiksmes 2. personu. Arī šeit noder salīdzinājums, piemēram, ar vārdu smelt. Tāpat kā ir es smeļu, viņš smeļ, mums jāsmeļ, bet tu smel, ir arī es beŗu, viņš beŗ, mums jābeŗ, bet tu ber.

Ja ļoti gribas, var vēl ielāgot tos dažus vārdus, kur latviešu valodas gramatika ŗ neprasa, bet to tomēr dažreiz lieto (tādi kā buŗas, gaŗām, kaŗote un tik plaši pieminētā jūŗa) un dažus svešvalodu īpašvārdus, kuŗos oriģinālvalodā sastopams ŗ (tādus kā Ŗazaņa vai Goŗkijs), bet tas tad arī ir viss — skaitāmpantiņu par jūras krupi, kam grāvī grūti, var mierīgi aizmirst.

Ja ŗ lietošanu atmet, gramatikas sistēmā rodas izņēmums. Savukārt šis izņēmums rada citus izņēmumus: agrāk e darbības vārdos runāja šauri tad, kad tam sekoja mīkstināts līdzskanis, piemēram, es ceļu, viņš ceļ un arī es beŗu, viņš beŗ. Tagad jāatceras izņēmums: ja tam seko mīkstināts līdzskanis vai r (jo to vairs nemīkstina). Protams, valodas lietotājiem izņēmumi pārlieku nepatīk, tāpēc e šajos vārdos arvien biežāk izrunā plati, tā radot jaunu valodas kļūdu.

Tātad arī latviešu gramatika ir vēl viens arguments par labu ŗ lietošanai: to pieprasa līdzskaņu mija, un tā atmešana rada liekas valodas kļūdas.

Visbeidzot, dažreiz dzird apgalvojumu, ka ŗ latviešu valodā atmests jau 30. gados vai atmiris pats no sevis. Zināms pamatojums tam: J. Endzelīns atzīmē: „Rakstu valodā atdzīvinātais ŗ lielākajā izlokšņu daļā ir > r, paglābies tas ir tikai rietumizloksnēs, galvenām kārtām Kurzemes rietumdaļā.“⁸ Tomēr viņš arī norāda: „Lielā izlokšņu daļā vairs neatrodam rakstu valodā paglabāto mīkstināto ŗ, bj, pj, mj, vj.“⁹ Šīs skaņas, izņemot ŗ, latviešu literārajā valodā sastopamas joprojām, un neviens negrasās tās atmest. Un, galu galā, neviens taču arī nopietni neuztvers, piemēram, priekšlikumu aizstāt darbības vārdu 1. un 2. personu ar 3. personu tikai tādēļ, ka dažās izloksnēs tā dara.

Literārajā valodā atjaunotais ŗ sastopams gandrīz visās 30. gadu grāmatās, žurnālos un laikrakstos. Vēl vairāk — tas sastopams arī padomju okupācijas laiku izdevumos līdz pat 1946. gadam¹⁰ — tātad apgalvojums, ka ŗ uz neatgriešanos atmests jau 30. gados, laikam gan nav pilnīgi pareizs.

Pamēģināsim visu salikt kopā. Tātad — ŗ ir sena baltu valodu skaņa, kas joprojām sastopama lietuviešu valodā un arī latviešu valodā bijusi labu laiku pirms Endzelīna. Tā lietošanu pieprasa latviešu valodas gramatika, un tā atmešana rada valodas kļūdas. Iespējams, tieši tādēļ tas savulaik atjaunots latviešu literārajā valodā, kur tas arī palicis līdz pat padomju okupācijai. Ja jums šķiet, ka šie argumenti nav diez cik pārliecinoši, piebildīšu, ka lielum lielai daļai latviešu gramatikas daudz pārliecinošākus argumentus atrast neizdosies — piemēram, pamēģiniet pamatot, kādēļ latviešu valodā jāsaglabā akuzātīvs.

Protams, droši vien Valsts valodas centram svarīgākas lietas darāmas (kaut vai jāseko līdzi tam, vai Islande tiek saukta par Īslandi), un nebūtu pareizi atņemt viņu dārgo laiku ar petīcijām par ŗ atkalieviešanu. Tomēr katrs valodas lietotājs pats gan var izvēlēties, kā viņam runāt un rakstīt. Katrā ziņā ŗ lietošana raisa lielāku interesi par latviešu valodu un tās vēsturi, kas ir visnotaļ apsveicama un veicināma parādība. Tieši tādēļ es ŗ lietoju un mudinu to darīt arī citus, kam rūp, kādā latviešu valodā runā viņiem apkārt.

Piezīmes

1. Grīnuma I. „Mudina atjaunot Endzelīna rakstību”, „Diena”, 28.03.02.
2. Endzelīns J. „Senprūšu valoda“ — R.: Universitātes apgāds, 1943., 33. lpp.
3. Turpat, 35. lpp.
4. Mīlenbahs K., Endzelīns J. „Latviešu valodas vārdnīca“ — Čikāga: Čikāgas baltu filologu kopa, 1953., 522. lpp.
5. Dini P. U. „Baltu valodas“ — R.: Jānis Roze, 2000., 81. lpp.
6. Stenders G. F. „Augstas gudrības grāmata no pasaules un daba“ — R.: Liesma, 1988., 166. lpp.
7. Dziļleja K. „Poetika“ — R.: Valters un Rapa, 1920., 43. lpp.
8. Endzelīns J. „Latviešu valodas skaņas un formas“ — R.: Latvijas Ūniversitāte, 1938., 54. lpp.
9. Endzelīns J., Mīlenbahs K. „Latviešu valodas mācība“ — R.: Valters un Rapa, 1939., 17. lpp.
10. Skat., piemēram, „Atpūta“ 1940: „Cietumnieku pavasaŗa dziesma“ Nr. 824, 6. lpp.

Kārtējais Sviesc iz interneta plašumiem

Domāts Tiem kas labi un ne tik labi sajēdz Krievu Valodu

mani vienmēr ir fascinējusi valoda
ja mazliet ilgāk paskatās uz:
divsimt desmit

man pagāja kaut kāds laiks, lai vispār saprastu kā pareizi raksta to frāzi:]

p.s. man ir jauns autiņš. cerams ka kādu laiku vēl būs. rīt plānā apkaskot to.